Preses relīze
Turpina pieaugt interneta izmantošana mājsaimniecībās
Katru gadu pieaug mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets – 2019. gadā tas ir 85,4 % mājsaimniecību1, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu.
2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 4,5 % pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras lieto platjoslas internetu. Ja 2018. gadā platjoslas internetu lietoja 78,8 % mājsaimniecību, tad 2019. gadā – jau 83,3 %. Visvairāk platjoslas internetu izmanto Rīgas reģionā (87,2 %), bet vismazāk Latgalē – 76 %. Pierīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē tas pieejams no 81,3 % līdz 85,9 % mājsaimniecību. Platjoslas internetu biežāk izmanto pilsētās, kur to lieto 85,5% mājsaimniecību, bet laukos šis rādītājs ir 77,9 %.
14,3 % mājsaimniecību internets netiek izmantots. No tām 62,6 % norāda, ka internets nav nepieciešams. Kā nākamie interneta neizmantošanas iemesli tiek minēti iemaņu trūkums (36,2 %) un pārāk augstās iekārtu izmaksas (24,8 %). Savukārt 1,7 % norāda, ka internets netiek lietots, jo vietā, kur atrodas mājsaimniecība, nav pieejams platjoslas internets.
2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 2,5 % pieauga regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) skaits. 2018. gadā internetu regulāri lietoja 81,2 %, 2019. gadā – 83,7 % iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,2 %.
Visaktīvāk internetu regulāri lieto Rīgā un Zemgales reģionā – 87 % iedzīvotāju, bet viszemākais interneta lietotāju īpatsvars ir Latgalē, kur to regulāri lieto 76,5 % iedzīvotāju. Savukārt vecuma grupās gandrīz visi (99,8 %) 16–24 gadus veci jaunieši internetu lieto vismaz reizi nedēļā, 25–54 gadu vecumā – 94,1 % un 55–74 gadu vecumā 61,1 % iedzīvotāju.
2019. gadā vispopulārākā ierīce, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba, ir mobilais telefons, kuru lieto 75,5 % iedzīvotāju2. 14,4 %, norādīja, ka izmanto portatīvo datoru, bet 9,1 % – planšetdatoru.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir elektroniskā pasta un internetbankas lietošana – vidēji 83 % iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši iesaistās sociālajos tīklos (attiecīgi 79,5 % un 70,2 %), bet vīrieši – biežāk nekā sievietes klausās mūziku internetā (attiecīgi – 52,7 % un 49,4 %). Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes ir sociālo tīklu lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un elektroniskā pasta lietošana, bet senioriem (65–74 gadi) – ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē un internetbankas lietošana.
Iedzīvotāju aktivitātes internetā 2019. gadā
(procentos no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējos 3 mēnešos attiecīgajā grupā)
|
Kopā |
no tiem: |
no tiem vecuma grupās: |
|||||||
|
vīrieši |
sievietes |
16–24 |
25–34 |
35–44 |
45–54 |
55–64 |
65–74 |
||
|
E-pasta lietošana |
83,4 |
80,8 |
85,8 |
89,9 |
92,8 |
89,4 |
81,5 |
73,0 |
61,0 |
|
Internetbankas lietošana |
83,1 |
80,7 |
85,3 |
79,9 |
91,7 |
88,2 |
84,0 |
76,8 |
64,5 |
|
Ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē |
78,5 |
79,2 |
77,8 |
67,4 |
80,2 |
81,3 |
81,0 |
79,4 |
76,2 |
|
Sociālo tīklu lietošana |
75,1 |
70,2 |
79,5 |
95,8 |
91,1 |
80,0 |
70,3 |
54,4 |
43,4 |
|
Ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs |
73,9 |
70,0 |
77,4 |
90,6 |
89,8 |
79,5 |
69,5 |
57,1 |
38,1 |
|
Informācijas meklēšana par precēm un pakalpojumiem |
71,8 |
71,0 |
72,6 |
74,4 |
83,4 |
77,7 |
70,7 |
62,8 |
45,4 |
|
Zvanu veikšana (ieskaitot video zvanus) |
66,0 |
62,5 |
69,2 |
79,4 |
77,5 |
67,0 |
62,1 |
52,7 |
49,6 |
|
Mūzikas klausīšanās |
51,0 |
52,7 |
49,4 |
77,5 |
69,2 |
51,1 |
44,9 |
29,5 |
21,3 |
|
Dalīšanās ar pašizveidotu saturu tīmekļa vietnēs |
28,3 |
26,2 |
30,3 |
45,2 |
43,3 |
28,5 |
20,3 |
14,8 |
10,1 |
|
Darba meklēšana vai darba pieteikuma nosūtīšana |
16,1 |
15,5 |
16,6 |
20,7 |
24,3 |
17,9 |
13,7 |
9,9 |
2,0 |
|
Viedokļu izteikšana par pilsoniskām vai politiskiem jautājumiem tīmekļa vietnēs |
12,1 |
11,5 |
12,7 |
15,1 |
16,2 |
11,7 |
11,7 |
8,3 |
6,9 |
|
Preču vai pakalpojumu pārdošana internetā |
10,3 |
9,9 |
10,6 |
16,3 |
15,8 |
11,0 |
7,4 |
3,7 |
5,3 |
|
Iesaistīšanās tiešsaistes konsultācijās vai parakstīšanās par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām |
7,2 |
7,1 |
7,4 |
10,1 |
9,7 |
7,6 |
6,3 |
4,5 |
3,3 |
Populārs interneta izmantošanas mērķis ir arī dokumentu, attēlu, mūzikas, video vai citu datņu glabāšana datu glabātuvēs internetā (mākoņos), un to izmanto 36,5 % interneta lietotāju. Savukārt 42,5 % no visiem iedzīvotājiem izmanto datu glabātuves internetā, zibatmiņas, ārējos cietos diskus un citas datu uzglabāšanas ierīces dažādu datņu – dokumentu, attēlu, mūzikas, video u.c. – rezerves kopiju veidošanai.
53,8 % iedzīvotāju3 izmanto internetu, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 0,8 %. Tomēr joprojām 46,2 % iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā nav veikuši pirkumus internetā, kā iemeslu minot pieradumu iepirkties klātienē (80.1 %)4. 13,2 % norādīja, ka preces vai pakalpojumus internetā viņiem palīdzēja pirkt cita persona, bet 11,3 % no preču vai pakalpojumu pirkšanas internetā atturēja bažas par maksājumu drošību un privātumu.
Apsekojums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās veikts 2019. gada sākumā, un tajā aptaujāti 5 219 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Metodoloģiskie skaidrojumi:
1Fiksētais platjoslas pieslēgums vai mobilā interneta pieslēgums ir pieejams vismaz vienam mājsaimniecības loceklim.
2No iedzīvotāju skaita, kuri lietojuši internetu pēdējos 3 mēnešos.
3No iedzīvotāju skaita, kuri lietojuši internetu pēdējos 12 mēnešos.
4No iedzīvotāju skaita, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav pirkuši preces vai pakalpojumus internetā
Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666
Papildu informācija par datiem:
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
Pēteris Nalivaiko
E-pasts: Peteris.Nalivaiko@csb.gov.lv
Tālr.: 67366869
Publicēšanas datums