Preses relīze

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes. Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs (34 %), kā arī iepirkšanās (24 %) un atpūta (20 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Mobilie un nemobilie Latvijas iedzīvotāji

Par mobiliem uzskata tos iedzīvotājus, kas aptaujas dienā vismaz vienu reizi pārvietojās ārpus savas mājvietas. 2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju bija mobili. Turklāt darbdienās (83 %) iedzīvotāju mobilitāte bija augstāka nekā brīvdienās un svētku dienās (69 %).

19 % iedzīvotāju aptaujas dienā palika mājās, jo bija saslimuši vai slikti jutās (26 %), nebija vajadzības iziet ārpus mājas vai bija jāveic mājas darbi (25 %), bija brīvdiena skolā vai darbā (21 %), kustības liedza invaliditāte vai vecuma nespēja (18 %), traucēja laikapstākļi (10 %). 2 % iedzīvotāju aptaujas dienā pārvietojās ārpus Latvijas teritorijas.

Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās skaits dienā

Vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam bija 2,7 pārvietošanās dienā, darbdienās pārvietošanās skaits bija lielāks (2,8), turpretī brīvdienās – mazāks (2,3).

Vislielākais pārvietošanās skaits dienā bija saistīts ar kādas personas pavadīšanu, visbiežāk – bērnu pavadīšana uz skolu vai pirmskolas iestādi (2,5), kam seko iepirkšanās nolūks (2) un darbs (1,9).

Lielāko pārvietošanās skaitu dienā pēc transporta veida veica vieglo automobiļu vadītāji (2,7) un pasažieri (2,6), kā arī iedzīvotāji, kas pārvietojas ar velosipēdu (2,4).

Ja salīdzina pārvietošanos skaitu pēc vieglo automobiļu degvielas veida, tad automobiļu īpašnieki ar autogāzes iekārtām veica visvairāk braucienus dienā (2,8), kas saistāms ar izmantotā degvielas veida cenu tirgū.

Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās attālums un laiks

Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visilgāko laiku pavadīja braucienos ar vilcienu (79 min.), vidēji dienā veicot 47 km.

Pilsētās un to svārstmigrāciju zonās1 pārvietošanās attālums bija par 10 kilometriem mazāks nekā Latvijā kopumā (20 km).

Automobiļi, kas aprīkoti ar dīzeļdegvielas dzinējiem, veica garākos attālumus dienā (47 km).

Vislielākais attālums mērots un visilgākais laiks pavadīts darījumu braucienos pa Latviju. Atpūtas nolūkos pavadīts tikpat ilgs laiks, bet mērots gandrīz uz pusi mazāks attālums, jo bieži ietvertas garas pastaigas ar kājām. Iepirkšanos visbiežāk veica ar kājām, jo atrodas dzīvesvietas tuvumā, tāpēc arī vidējais pārvietošanās attālums ir vismazākais (11 km).

Vieglo automobiļu noslogojums Latvijā

Vidējais cilvēku skaits automobilī brauciena laikā Latvijā bija 1,9 cilvēks, urbānajās zonās šis rādītājs bija zemāks (1,6). Cilvēku skaits automobilī būtiski atšķiras darbdienās (1,7) un brīvdienās un svētku dienās (2,5).

Vieglā automobiļa, taksometra un motocikla izmantošanas iemesli

Gandrīz puse no visiem braucieniem (47 %) Latvijā tika veikti ar vieglajiem automobiļiem, taksometriem un motocikliem, kas izmanto “tradicionālo degvielu”. Eiropas Komisijas mērķis Baltajā grāmatā, Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu, ir pakāpeniski līdz 2050. gadam pārtraukt “tradicionālās degvielas” automobiļu izmantošanu pilsētās.

Aptaujā iedzīvotāji atbildēja par vieglo automobiļu izmantošanas iemesliem Latvijā, kas 39 % gadījumos bija personīgā komforta prasības un laika ekonomija (31 %) salīdzinājumā ar sabiedrisko transportu, tikai 14 % braucienos iedzīvotāji minēja, ka sabiedriskais transports nav pieejams pieturu pārklājuma vai neatbilstoša laika grafika dēļ.

Latvijas iedzīvotāju pasažierkilometri2 2017. gadā

2017. gadā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica 12 miljardus pasažierkilometru, kas ir 8 080 pasažierkilometru vienam iedzīvotājam, kas būtu gandrīz kā aizbraukt uz Parīzi divas reizes, ņemot vērā viena iedzīvotāja ikdienas pārvietošanās.

10,7 miljardi pasažierkilometri (84 %)  tika veikti ar vieglo automobili, bet ar kājām 3 % no kopējiem pasažierkilometriem.

Ilgtspējīga pārvietošanās Latvijā

Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir pārvietošanās ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko transportu, ar automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda dzinēju, un izmanto multimodālo transporta sistēmu.

2017. gadā 2,0 miljardi pasažierkilometru jeb 16 % no visiem veiktajiem pasažierkilometriem tika veikti, izmantojot ilgtspējīgus pārvietošanās veidus.

Aptauja tika veikta no 2017. gada septembra līdz decembrim, tajā ar nejaušās gadījuma izlases metodi tika atlasīti 11 000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem. Aptaujas atbildētības līmenis bija 61,2 %. Latvijā šādu aptauju, ievērojot Eurostat rekomendācijas par pasažieru mobilitātes statistiku, veica pirmo reizi.

Aptauja tika līdzfinansēta no ES budžeta projekta “Pasažieru mobilitāte un autoceļu satiksmes statistika”.

Aptaujas rezultāti un prezentācijas pieejamas www.csb.gov.lv/mobilitate_2017

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

1Latvijā par pilsētām un to svārstmigrāciju jeb urbānajām zonām uzskata Rīgas, Jelgavas, Daugavpils un Liepājas pilsētas ar konkrētiem blakusesošajiem novadiem. Pārvietošanās, kur sākuma punkts un galamērķis atrodas šajās zonās, kā arī pārvietošanās attālums ir mazāks par 100 km, šīs pārvietošanās tiek klasificētas kā urbānās pārvietošanās.

2Pasažierkilometrus aprēķina pasažieru skaitu reizinot ar pārvietošanās/brauciena attālumu kilometros.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Edīte Miezīte
Transporta un tūrisma statistikas daļa
E-pas
ts: Edite.Miezite@csb.gov.lv
Tālr.: 67366810

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi