Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums
Iedzīvotāju veselības apsekojums tika veikts 2014. gadā, un tas bija otrais šāda veida apsekojums Latvijā (pirmais tika veikts 2008. gadā).
Apsekojuma galvenais mērķis bija iegūt starpvalstu līmenī salīdzināmus datus, kā arī apsekojumā tika apkopota statistiskā informācija par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo veselības stāvokļa pašnovērtējumu, ilgstošām slimībām un veselības problēmām, ieradumiem, kā arī par veselības aprūpes resursu pieejamību.
Termini un definīcijas
Bezdarbnieki [EIVA]
Bezdarbnieki – visas personas, kuras ir vai nav reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā, kuras nestrādā un nav pagaidu prombūtnē no darba, bet aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā gatavas nekavējoties sākt strādāt.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
Personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie aktīvajiem bezdarbniekiem (skolēni, studenti, nestrādājošie pensionāri u.c.).
Izglītības līmeņi
Zemāks nekā pamatizglītība: personai nav skolas izglītības vai arī iegūtā izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību.
Pamatskolas izglītība vai zemāka: personai nav skolas izglītības vai arī iegūtā izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību; ir iegūta sākumskolas izglītība, pamatizglītība, profesionālā pamatizglītība; arodizglītība ar pedagoģisko korekciju; arodizglītība pēc pamatizglītības.
Vidējā izglītība: personai ir iegūta vispārējā vidējā izglītība; vispārējā vidējā izglītība pēc arodizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc arodizglītības; arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības.
Augstākā izglītība: personai ir iegūta pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; akadēmiskā izglītība (bakalaura grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais bakalaura grāds); otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (studiju ilgums – 5 gadi), akadēmiskā izglītība (maģistra grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais maģistra grāds); doktora grāds.
Kvintiļu grupa
Viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.
Pirmā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, bet piektā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem.
Ķermeņa masas indekss (ĶMI)
Ķermeņa masas indekss ir rādītājs, kas nosaka ķermeņa nepietiekama svara, liekā svara vai aptaukošanās pakāpi. To aprēķina pēc formulas – ķermeņa masa (kg) dalīta ar ķermeņa garumu (metros), kāpinātu kvadrātā. Ir izmantots Pasaules Veselības organizācijas pieņemtais ķermeņa masas indeksa sadalījums.
Ķermeņa garums un svars tika noteikts pēc respondentu pašvērtējuma, atbildot uz jautājumiem: "Kāds ir Jūsu augums bez apaviem?" un "Kāds ir Jūsu svars bez apģērba un apaviem?". Iegūtie rezultāti ir sadalīti četrās grupās:
- ĶMI < 18.50 - nepietiekams svars;
- 18.50 ≤ ĶMI ≤ 24.99 - normāls svars;
- 25.00 ≤ ĶMI ≤ 29.99 - liekais svars;
- ĶMI ≥ 30.00 - aptaukošanās.
Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība)
Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Mājsaimniecības kopējie ienākumi
Visu mājsaimniecības locekļu mēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas.
Mēneša ienākumos ir iekļauti ienākumi no darba vai citas saimnieciskās darbības, vecuma vai invaliditātes pensijas, pabalsti (bezdarbnieka, slimības vai darba nespējas, ģimenes, bērnu audzināšanas, mājokļa, u.c.).
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Apsekojuma metodoloģija ir izstrādā pamatojoties uz Eiropas Kopienu statistikas biroja sagatavotajiem dokumentiem un vienotu aptaujas anketu – European Health Interview Survey (EHIS wave 2). Aptaujas metodoloģiskā informācija pieejama Eurostat tīmekļa vietnē.
Apsekojama lauka darbi tika veikti no 2014. gada septembra līdz 2015. gada februārim. Datu vākšanā pielietoja vairākas metodes: datorizēta intervija klātienē, datorizēta telefonintervija un datorizēta anketa internetā.
Mērķa populācija
Apsekojuma mērķa populācija ir Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri 2014. gada 1. septembrī bija sasnieguši vismaz 15 gadu vecumu un kuru pastāvīgā dzīves vieta 2014. gada 1. septembrī bija privātais mājoklis.
Apsekojuma mērķa populācijā nav iekļauti Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuriem pastāvīgā dzīves vieta 2014. gada 1. septembrī bija veco ļaužu pansionāts, invalīdu nams, studentu kopmītne vai cita kolektīvās izmitināšanas iestāde.
Izlases apjoms
Apsekojuma izlase tika veidota kā stratificētā varbūtiskā personu izlase. Izlases veidošanas vajadzībām tika sagatavots populācijas rāmis – personu saraksts, kas pēc iespējas precīzāk ietver visas apsekojuma mērķa populācijai piederošas personas.
Kopējais izlases apjoms ir 11 340 personas.
Aprēķina metodes
Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums ir izlases veida apsekojums, un tā dati ir vispārināti uz apsekojuma mērķa populāciju. Vispārināšanas jeb datu svēršanas procesā tiek izmantoti izlases plānojuma svari, kas tiek koriģēti pēc respondentu īpatsvara izlasē. Papildus svari tiek kalibrēti pēc iedzīvotāju dzimuma, vecuma, dzīves vietas reģiona, dzīves vietas urbanizācijas pakāpes, augstākā izglītības līmeņa, ekonomiskās aktivitātes statusa, valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas, mājokļa lieluma un citām pazīmēm.
Ar izlases plānojuma svariem svērtais neatbildētības līmenis ir 34,8 %.
Klasifikācijas
Eiropas iedzīvotāju apsekojumā tika izmantotas šādas klasifikācijas
- Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija (ISCO-08);
- Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red.);
- Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED).
CSP tīmekļa vietnē ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.
Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos
Anita Švarckopfa
Sociālā statistikas departamenta Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
vecākā metodikas eksperte