Preses relīze

Mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem, tērēja par 9 % vairāk nekā vidējā mājsaimniecībā Latvijā

Kopējie patēriņa izdevumi 2019. gadā visaugstākie bija mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs1 bija jaunāks par 30 gadiem – 463 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Šādās mājsaimniecībās varēja atļauties tērēt par 9 % vairāk nekā vidējā mājsaimniecībā Latvijā (423 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī).

Mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam bija 60 un vairāk gadi, patēriņa līmenis bija par 9 % zemāks nekā vidējās mājsaimniecības patēriņš Latvijā. Mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam bija 30–44 gadi un 45–59 gadi, patēriņa līmenis bija attiecīgi 3 % un 2 % virs vidējā valstī.

Atšķirības patēriņa izdevumu struktūrā

Vislielākais izdevumu īpatsvars pārtikai ir senioru mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam ir 60 un vairāk gadu – 29 % no kopējiem patēriņa izdevumiem. Vismazāk pārtikai, kas paredzēta patēriņam mājās, tērē mājsaimniecības, kurās to galvenais pelnītājs ir vecumā līdz 30 gadiem – attiecīgi 20 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Maltītēm ārpus mājas vairāk tērē mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs jaunāks par 30 gadiem

Galvenā pelnītāja vecums mājsaimniecībā ietekmē prioritātes, lemjot par izdevumiem konkrētām patēriņa precēm un pakalpojumiem. Piemēram, maltītēm ārpus mājas 2019. gadā visvairāk tērēja mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem (8 % no kopējiem izdevumiem jeb 35 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī). Savukārt vismazāk sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tērēja tās mājsaimniecības, kurās to galvenajam pelnītājam bija 60 un vairāk gadi (attiecīgi – 8 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī jeb 2 % no kopējiem izdevumiem).

Izdevumi veselībai visaugstākie senioru mājsaimniecībās

Izdevumi veselībai senioru mājsaimniecībās ir trešā lielākā izdevumu kategorija aiz pārtikas un mājokļa. Mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam bija 60 un vairāk gadi, veselībai tērēja 12 % no kopējiem izdevumiem (47 eiro mēnesī vidēji uz katru mājsaimniecības locekli), tai skaitā medikamentiem 9 %.

Izdevumi atpūtai un kultūrai vislielākie mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs ir vidējā vecumā 30–44 gadi

Atpūtai un kultūrai desmito daļu (10 %) jeb 41 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības locekli no visiem izdevumiem tērē mājsaimniecības, kurās to galvenajam pelnītājam ir 30–44 gadi. Lielāki izdevumi atpūtai un kultūrai šajā mājsaimniecību grupā galvenokārt saistīti ar to, ka vairāk līdzekļu tiek atvēlēts brīvā laika pavadīšanai, to skaitā ir arī izdevumi par interešu izglītību – ārpusskolas pulciņiem bērniem. Tajā pašā laikā mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem, vairāk nekā pārējās vecuma grupās, tērēja jaunu informācijas apstrādes iekārtu iegādei – 2 % no kopējiem patēriņa izdevumiem jeb 11 eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt kompleksajiem atpūtas ceļojumiem visvairāk tērēja tās mājsaimniecības, kurās to galvenais pelnītājs bija vecumā no 45–59 gadiem – 2 % no kopējiem patēriņa izdevumiem jeb 7 eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī.

Papildu informāciju skatīt CSP izdotajā datu krājumā “Mājsaimniecību patēriņa tendences Latvijā 2019. gadā”. Publikācijā apkopota informācija par Latvijas mājsaimniecību budžeta apsekojuma rezultātiem 2019. gadā, ietverot analītiskus aprakstus un galveno rādītāju kopsavilkuma tabulas par 2019. gadā apsekoto mājsaimniecību sastāvu, patēriņa izdevumiem un pārtikas produktu patēriņu. Dati sniegti par valsti kopumā, sadalījumā pa pilsētām un laukiem, pa reģioniem, pēc dažādām mājsaimniecību grupām, kā arī dati salīdzināti ar 2016. gadu.

 

1 Mājsaimniecības galvenais pelnītājs – persona, kuras ienākumi (naudā un natūrā) mājsaimniecības budžetā ir lielākie ne tikai apsekojuma mēnesī, bet arī pēdējo 3 – 6 mēnešu laikā. Zemnieku mājsaimniecībām šis periods ir pēdējie 12 mēneši.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv

Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Kristīne Germane
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: 
Kristine.Germane@csb.gov.lv
Tālr.: 67366995

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi