Meklēt statistikas tēmā
Gadagrāmata satura ziņā ir visplašākā no ikgadējām statistiskās informācijas publikācijām par tautsaimniecību un sociālekonomiskajiem procesiem valstī. Publikācijā dati atspoguļoti par 2019. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem, tērēja par 9 % vairāk nekā vidējā mājsaimniecībā Latvijā
Kopējie patēriņa izdevumi 2019. gadā visaugstākie bija mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem – 463 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Statistisko datu krājumā sniegta analītiska informācija un galvenie rādītāji par apsekoto mājsaimniecību sastāvu, patēriņa izdevumiem, pārtikas produktu patēriņu 2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojuma gadu – 2016. gadu. Dati sniegti par valsti kopumā, sadalījumā pa pilsētām un laukiem, pa reģioniem, kā arī pēc dažādām mājsaimniecību grupām. Publikācija papildināta ar galveno rādītāju kopsavilkuma tabulām.
Mājsaimniecību tēriņi 2019. gadā sasniedza 423 eiro vidēji uz vienu iedzīvotāju
2019. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija 423 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Brošūra, kurā teksta, tabulu un grafisko attēlu veidā, balstoties uz operatīvo statistisko informāciju, atspoguļota Latvijas sociālekonomiskā situācija 2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Katram Lieldienu zaķim un trusim olas jānogādā ap 30 Latvijas iedzīvotājiem
Lieldienās darba pilnas ķepas būs 26 tūkstošiem trušu un 37 tūkstošiem zaķu, jo katram no viņiem krāsainās olas jānogādā ap 30 Latvijas iedzīvotājiem.
CSP aptaujās iedzīvotājus par ienākumiem un dzīves apstākļiem
1. februārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem.
Gadagrāmata satura ziņā ir visplašākā no ikgadējām statistiskās informācijas publikācijām par tautsaimniecību un sociālekonomiskajiem procesiem valstī. Publikācijā dati atspoguļoti par 2018. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Interaktīvajā publikācijā "Sievietes un vīrieši Baltijas valstīs” ir apskatītas ir pētītas atšķirības starp vīriešu un sieviešu stāvokļa atšķirībām sabiedrībā dažādās jomās. Tajā ir iekļauta demogrāfijas, izglītības, nodarbinātības, ienākumu un izdevumu, varas un lēmumu pieņemšanas, sociālās drošības, informācijas tehnoloģiju izmantošanas un atpūtas un tūrisma statistika salīdzinājumā starp dzimumiem Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.
