Preses relīze

Brīvo darbvietu skaits palielinājies par 3,1 tūkstošiem jeb 21,8 %

2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 %  un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija 287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem

 

Tūkst. ceturkšņa beigās

2017. gada 3. cet. pārmaiņas, % pret

 

2016. g. 3. cet.

2017. g. 2. cet.

2017. g.

3. cet.

2016. g. 3. cet.

2017. g. 2. cet.

 

Brīvās darbvietas

14,2

16,6

17,3

21,8

4,6

privātajā sektorā

8,6

10,4

11,1

29,3

6,5

sabiedriskajā sektorā

5,6

6,1

6,2

10,4

1,2

Aizņemtās darbvietas

895,4

904,3

898,6

0,4

-0,6

privātajā sektorā

609,3

613,2

611,5

0,4

-0,3

sabiedriskajā sektorā

286,1

291,0

287,2

0,4

-1,3

Aizņemto darbvietu skaits pieauga kvalificētu strādnieku pamatgrupā – par 5,1 %, vienkāršu profesiju pamatgrupā – par 4,9 %, iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – par 3,2 %, vecāko speciālistu pamatgrupā – par 1,7 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – par 0,9 %. Gada laikā darbinieku skaits samazinājās  pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pamatgrupā (-6,1 %), kalpotāju pamatgrupā (-1,5 %), vadītāju un speciālistu  pamatgrupās – par 0,9 %.

Aizņemto darbvietu skaita gada pārmaiņas pa profesiju pamatgrupām

18122017_darbvietas.png

Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits palielinājās būvniecības nozarē – par 7,3 % jeb 4,2 tūkst. un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 4,7 % jeb 1,5 tūkst. Savukārt aizņemto darbvietu skaits visstraujāk samazinājās citu pakalpojumu nozarē (-6,2 %) jeb 0,9 tūkst., ieguves rūpniecības nozarē (-3,2 %) jeb 0,1 tūkst., ūdens apgādes nozarē (-2,9 %) jeb 0,2 tūkst., nekustamo īpašumu nozarē (-2,3 %) jeb 0,7 tūkst. un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē (-2,0 %) jeb 2,9 tūkst.

2017. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā bija valsts pārvaldes nozarē – 4,5 %, veselības aprūpes nozarē – 2,6 %, transporta un uzglabāšanas un būvniecības nozarēs –  2,2 %.

No Latvijas reģioniem augstākais brīvo darbvietu īpatsvars 3. ceturksnī bija Rīgas reģionā – 2,3 % no visām darbvietām reģionā (11,7 tūkst.), zemākais – Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos. 

Aizņemto un brīvo darbvietu skaits pa saimniecisko darbību veidiem

 

2016. gada 3. cet. beigās

2017. gada 3. cet. beigās

Brīvās darbvietas, tūkst.

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

Brīvās darbvietas, tūkst.

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

Pavisam

14,2

895,4

1,6

17,3

898,6

1,9

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

0,4

22,3

1,6

0,3

22,0

1,2

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B)

0,0

3,0

0,1

0,0

2,9

0,3

Apstrādes rūpniecība (C)

2,0

112,5

1,7

2,4

112,2

2,1

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D)

0,1

12,9

1,1

0,2

12,9

1,9

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E)

0,1

8,2

1,4

0,2

7,9

2,0

Būvniecība (F)

1,0

56,9

1,7

1,4

61,0

2,2

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)

1,7

147,4

1,1

2,3

144,5

1,6

Transports un uzglabāšana (H)

1,4

77,2

1,7

1,7

77,3

2,2

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I)

0,5

33,8

1,5

0,6

34,0

1,8

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

0,6

30,9

1,9

0,6

32,3

1,9

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

0,3

18,5

1,8

0,3

18,2

1,9

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

0,3

28,1

1,0

0,4

27,4

1,3

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M)

0,3

41,5

0,7

0,3

42,0

0,8

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N)

0,6

38,1

1,5

0,8

37,9

2,0

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

2,6

62,1

3,9

3,0

62,7

4,5

Izglītība (P)

0,7

97,1

0,8

0,7

98,4

0,7

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

1,4

65,3

2,1

1,8

65,9

2,6

Māksla, izklaide un atpūta (R)

0,1

24,5

0,6

0,2

24,7

0,7

Citi pakalpojumi (S)

0,1

15,2

0,8

0,1

14,2

0,6

Absolūtās izmaiņas un izmaiņas procentos aprēķinātas no datiem, kas nav pārvērsti tūkstošos.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Brīvo darbvietu īpatsvaru aprēķina procentos, dalot brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās ar kopējo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās (aizņemtās + brīvās darbvietas).

Datus par aizņemtajām un brīvajām darbvietām iegūst no komercsabiedrību, individuālo komersantu, valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu iesniegtajiem ceturkšņu statistiskas pārskatiem, kā arī no Valsts ieņēmumu dienesta administratīvajiem datiem. No zemnieku un zvejnieku saimniecībām iekļauj tikai tās, kurās nodarbināto skaits ir 50 un vairāk.

Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50 %, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Andžejs Čerņavskis
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts: Andzejs.Cernavskis@csb.gov.lv
Tālr.: 67366666

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi