Sieviešu un vīriešu mēneša bruto darba samaksas atšķirības

Apsekojuma metode un datu avoti

Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un  2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus. Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 7 līdz 49. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs. 
CSP tīmekļa vietnē Veidlapu katalogs publicētas visas aktuālās veidlapas.

Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

Informācija tiek apkopota visās nozarēs. Dati pa saimniecisko darbību veidiem tiek apkopoti pēc respondenta galvenā darbības veida, kurā tiek iekļauti arī visi pārējie respondenta darbības veidi, izņemot pašvaldību centralizētās grāmatvedības, kuras datus iesniedz atsevišķi pa šādām nozarēm:

- elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
- valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
- izglītība;
- sociālā aprūpe ar izmitināšanu;
- sociālā aprūpe bez izmitināšanas;
- radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
- bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
- uzkopšanas darbības.
Informāciju sadalījumā pa teritoriālajām vienībām CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Mērķa populācija

Datu mērķpopulācija ir visas ekonomiski aktīvas statistiskās vienības 2019. gadā  valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Apsekojuma mērķa populācijai nepieder: 
-    reliģiskās organizācijas;
-    lauku amatnieka uzņēmumi;
-    ģimenes uzņēmumi;
-    fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.

Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98. 

Izlases apjoms

2019. gadā katru ceturksni tiek apsekoti vairāk nekā 7 tūkst. respondentu.

Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 50 un vairāk tiek apsekotas pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, tika iekļauti vispārējās valdības sektora uzņēmumi (institucionālā sektora klasifikācijas kods sākas ar S13).

Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam. Populācijas ietvars tika veidots izmantojot Statistiskā uzņēmumu un organizāciju reģistra informāciju. Populācijas ietvars izlases veidošanas brīdī sastāvēja no 107 686 vienībām, kur 1. mērķa populācijas daļā, apseko ar pilno apsekojumu, ir 2 988 vienības, 2. mērķa populācijas daļā, apseko izlases veidā, 13 579 vienības un 3. mērķa populācijas daļā, tiešā veidā neapseko, 91 119 vienības. Pirms izlases veidošanas populācijas ietvars tika sadalīts 6 mērķpopulācijas grupās. Realizētais izlases apjoms ir 7 502 vienības (45,3% no ietvara 16 567 vienībām).
 

*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators

Aprēķina metodes

Informācija tiek iegūta no statistikas pārskatiem katru ceturksni sadalījumā pa mēnešiem. Datus par gadu iegūst, summējot gada laikā reizi ceturksnī saņemto informāciju. No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar NACE 2. redakciju. 

Darba samaksas rādītāji sniegti par darbiniekiem, par kuriem veic darba laika uzskaiti un kuriem ir aprēķināta darba samaksa. Mēneša vidējo bruto darba samaksu aprēķina, dalot aprēķināto bruto darba samaksas fondu ar vidējo darbinieku skaitu normālā darba laika vienībās.

Vidējo darbinieku skaitu normālā darba laika vienībās aprēķina atsevišķi normālā un nepilna darba laika darbiniekiem, kuriem aprēķināta darba samaksa, un rezultātu summē. No normālā darba laika darbiniekiem normālā darba laika vienībās pārrēķina tikai tos darbiniekus, kas nebija darba attiecībās pilnu mēnesi, izmantojot pārskatos uzrādītās šādu darbinieku apmaksātās stundas. Nepilna darba laika darbiniekus pārrēķina normālā darba laika vienībās šādi: nepilna darba laiku darbinieku apmaksāto stundu skaitu dala ar normālā darba laiku darbinieku apmaksāto stundu skaitu, un rezultātu reizina ar normālā darba laika darbinieku skaitu.

Klasifikācijas

Dati apkopoti, aprēķināti un publicēti, izmantojot:

• Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.).

CSP tīmekļa vietnē Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas ar to skaidrojumiem.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos