Preses relīze

Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 5,9 %

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 5,9 % jeb 64 eiro, sasniedzot 1 147 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 5,7 %, sasniedzot 1 174 eiro, augustā – par 5,4 % (1 137 eiro), bet septembrī – par  6,8 % (1 131 eiro).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,7 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 844 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 844 eiro jeb 73,5 % no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6,0 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, – par 2,4 %.

Darba samaksas mediāna 908 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gada 3. ceturksnī bija 908 eiro. Salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni (848 eiro), tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa (7,1 %). Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 685 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,5 %.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot statistisko apsekojumu un Valsts ieņēmuma dienesta informāciju.

Privātajā sektorā gada pieaugums divreiz straujāks

2020. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 16 eiro lielāka (1 160 eiro) nekā privātajā, taču tās gada pieauguma temps bija divreiz lēnāks (3,3 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 125 eiro jeb par 4,1 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,2 %, sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – par 1,9 %

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem
(eiro)

 

2019. g. 3. cet.

2020. g. 1. cet.

2020. g. 2. cet.

2020. g. 3. cet.

2020. g. 3. cet.

pārmaiņas (%) pret

2019. g. 3. cet.

2020. g. 2. cet.

Pavisam

1 083

1 100

**1 117

1 147

5,9

2,7

privātais sektors

1 068

1 100

1 108

1 144

7,1

3,2

sabiedriskais sektors *

1 124

1 104

1 138

1 160

3,3

1,9

vispārējās valdības sektors

1 081

1 061

1 105

1 125

4,1

1,9

*Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām.
**Dati precizēti.

Vidējais atalgojums samazinās transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa samazinājās transporta un uzglabāšanas nozarē (-1,6 %) un  izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (-0,3 %).

Pārējās nozarēs vidējais atalgojums gada laikā pieauga – visvairāk citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 14,8 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 14,1 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10,1 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10,0 %.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana vai samazināšana darbiniekiem un ar darba ienākumiem saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

COVID-19 krīzes ietekmē 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn, algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 25,4 tūkst. jeb 3,3 %. Samazinājums vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, izglītības, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozares, kur bija vērojams darbinieku pieaugums.

Darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 2,4 %, taču tā samazinājums bija vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas darbību, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs.

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

K

Finanšu un apdrošināšanas darbības

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

C

Apstrādes rūpniecība

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

E

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

O

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

F

Būvniecība

P

Izglītība

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

Q

Veselība un sociālā aprūpe

H

Transports un uzglabāšana

R

Māksla, izklaide un atpūta

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

S

Citi pakalpojumi

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

 

 

 

Vislielākā vidējā darba samaksa finanšu un apdrošināšanas nozarē

2020. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1 147 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 121 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1 842), enerģētikas (1 455), valsts pārvaldes (1 386), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1 346) nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 315), veselības un sociālās aprūpes (1 223), būvniecības (1 172), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas (1 163) nozarēs.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu (786), izglītības (906) un citu pakalpojumu (933) nozarēs.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa nozarēs 2019. un 2020. gada 3. ceturksnī

Grafiks- Mēneša vidējā bruto darba samaksa nozarēs 2019. un 2020. gada 3. ceturksnī

 

Straujāks darba samaksas pieaugums Pierīgā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā (7,4 %) un Zemgalē (6,6 %). Lēnākais vidējā atalgojuma kāpums bija Kurzemē– 3,8 %. Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šī gada 3. ceturksnī bija vislielākā – 1 279 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē viszemākā – 802 eiro (62,7 % no vidējā Rīgas rādītāja).

Lietuvā lielākā vidējā bruto darba samaksa un straujākais pieaugums

Baltijas valstīs 2020. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1 455 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 441 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1 147 eiro. Lietuvā no 2019. gada 1. janvāra tika mainītas darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes.

Salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni vidējā alga Igaunijā pieauga par 3,2 %, Latvijā – par 5,9 %, bet Lietuvā – par 10,4 %.

 

Metodoloģiskā informācija

2020. gada dati ir provizoriski. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības, kas nodrošina rādītāja salīdzināmību.

Sākot ar datiem par 2019. gada 1. ceturksni ir precizēta darba samaksas pēc nodokļu nomaksas (neto) mediānas aprēķina metodoloģija.

Valsts subsidētie COVID-19 krīzes dīkstāvju pabalsti vidējās darba samaksas aprēķina datos netiek iekļauti.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts:
Lija.Luste@csb.gov.lv
Tālr.: 67366917

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi