Preses relīze

3. ceturksnī vidējā darba samaksa ir 1 006 eiro

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,0 % jeb 75 eiro, sasniedzot 1 006 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.  Salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, 3. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 0,2 % jeb 2 eiro.

Sabiedriskajā sektorā darba samaksa auga straujāk

Gada laikā sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 8,5 % un 7,7 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 992 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 036 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 993 eiro jeb par 8,8 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem *
(eiro)

 

2017. g. 3. cet.

2018. g. 1. cet.

2018. g. 2. cet.

2018. g. 3. cet.

2018. g. 3. cet. pārmaiņas (%) pret

2017. g. 3. cet.

2018. g. 2. cet.

Pavisam

932

961

1005

1006

8,0

0,2

privātais sektors

922

958

991

992

7,7

0,1

sabiedriskais sektors

954

969

1035

1036

8,5

0,1

vispārējās valdības sektors

912

923

984

993

8,8

0,9

* 2018. gada 1. un 2.ceturkšņa dati precizēti. Sabiedriskais sektors neietver nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

 

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas 744 eiro

2018. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 744 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa samazinājās par 22 centiem. Gada laikā tā pieauga par 9,5 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9 %, bija 6,4 %.

Patēriņa cenu un vidējās darba samaksas pārmaiņas
(procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

29112018_darb_samaksa_1.png

 

Veselības un sociālās aprūpes nozarē lielākais darba samaksas kāpums

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, palielinājās par 9,6 % jeb 203,4 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,5 % jeb 11,4 tūkst. eiro.

Šī gada 3. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,9 % (straujāks kāpums – veselības aizsardzības nozarē), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,6 % (straujāk – ēdināšanas pakalpojumos), citu pakalpojumu nozarē – par 10,7 % (straujāk – mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citos individuālajos pakalpojumos) un ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 10,6 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē lielākā darba samaksa, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē –mazākā

2018. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, izglītībā, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), nekustamo īpašumu nozarē, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2017. un 2018. gada 3. ceturksnī

29112018_darba_samaksa_2.png

 

Joprojām mazākais atalgojums ir Latgalē

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, straujāk pieauga Kurzemes reģionā – par 11,0 %, Pierīgas – par 9,7 % un Latgales reģionā – par 9,2 %. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1 124 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,1 %. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgales reģionā – 708 eiro, kas ir 70 % no vidējā rādītāja valstī.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos 2017. un 2018. gada 3. ceturksnī

29112018_darb_samaksa_3.png

 

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

 

Metodoloģiskā informācija

Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības, kas nodrošina rādītāja salīdzināmību.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts:
Lija.Luste@csb.gov.lv
Tālr.: 67366917

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi