Preses relīze

2020. gadā iegūta rekordliela graudu kopraža un augstākā ražība

2020. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība – vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019. gadā – 42,6 centneri).

Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība

 

Kopraža, tūkst. t

Izmaiņas, % (2020./2019. g.)

Vidējā ražība no 1 ha, cnt

2019. g.

2020. g.*

2019. g.

2020. g.*

Graudaugi

3163,2

3497,1

10,6

42,6

46,4

ziemāji

2213,1

2430,5

9,8

50,7

55,3

kvieši

1964,0

2174,5

10,7

51,8

56,9

rudzi

191,2

178,4

-6,7

43,5

42,9

mieži

31,9

52,2

63,7

44,8

55,2

tritikāle

26,0

25,4

-2,3

40,8

40,4

vasarāji

950,1

1066,6

12,3

31,1

33,9

kvieši

407,0

485,1

19,2

35,0

41,6

mieži

273,5

256,6

-6,2

34,0

34,1

auzas

237,8

287,9

21,0

28,2

29,1

griķi

13,5

16,8

24,0

8,4

10,7

Rapsis

405,6

451,3

11,3

29,0

30,9

Kartupeļi

501,8

377,5

-24,8

224

208

Dārzeņi

172,9

159,1

-8,0

192

177

*Provizoriskie dati

Ziemāju vidējā ražība ir lielākā Latvijas vēsturē

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara – ražas novākšanai, kas 2020. gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8 % vairāk nekā 2019. gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7 %.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – 2,2 milj. tonnu jeb 62,2 % no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019. gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1 % no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3 % 2019. gadā).

Ar graudaugiem 2020. gadā apsēti 753,7 tūkst. hektāru, kas ir par 11,4 tūkst. hektāru jeb 1,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Lauksaimniecības kultūru sējumu platības
(tūkstošos hektāru)

 

2019. gads

2020. gads*

Izmaiņas, % (2020./2019.g.)

Sējumu kopplatība

1262,1

1277,1

1,2

graudaugi

742,3

753,7

1,5

ziemāji

436,6

439,5

0,7

kvieši

379,2

382,2

0,8

rudzi

43,9

41,6

-5,3

mieži

7,1

9,4

32,9

tritikāle

6,4

6,3

-1,3

vasarāji

305,7

314,2

2,8

kvieši

116,3

116,6

0,3

mieži

80,5

75,3

-6,3

auzas

84,3

98,9

17,3

griķi

16,2

15,7

-3,0

rapsis

140,1

145,9

4,1

kartupeļi

22,4

18,1

-19,3

dārzeņi (atklātā lauka)

8,4

8,3

-1,2

*Provizoriskie dati 

 

2020. gadā iepirkts par 22 % vairāk graudu, iepirkuma cena kāpusi par 3 %

Pērn kopumā iepirkts 3,0 milj. tonnu graudu – par 536,1 tūkst. tonnu jeb 22,0 % vairāk nekā gadu iepriekš, un tas ir lielākais iepirkto graudu apjoms. Par 3,4 % pieaugusi arī graudu vidējā iepirkuma cena – no 158,24 eiro par tonnu 2019. gadā līdz 163,59 eiro – 2020. gadā.

Pagājušajā gadā 83,0 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2019. gadā – 81,4 %), no kuriem 80,2 % bija pārtikas kvalitātes (2019. gadā – 85,5 %). Samazinājies arī pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā no 82,9 % 2019. gadā līdz 74,9 % 2020. gadā.

 

Joprojām galvenie graudu eksporta tirgi ir Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis

Graudu eksports turpina pieaugt. 2020. gadā salīdzinot ar 2019. gadu par 21,4 % palielinājies kviešu  eksporta apjoms, par 54,2 % – auzu eksports, bet rudzu eksporta apjoms pieaudzis nedaudz – tikai par 1,4 %.

Pērn lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju. Vairāk par graudu eksportu un importu var uzzināt ārējās tirdzniecības interaktīvajā rīkā CSP vietnē eksports.csb.gov.lv.

Rapša sēklu kopievākums pieaudzis par 11,3 %

2020. gadā rapša sējumu platība bija 145,9 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 5,8 tūkst. hektāru jeb 4,1 % vairāk. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 29,0 centneriem 2019. gadā līdz 30,9 centneriem 2020. gadā, kopējā rapša sēklu raža sasniegusi 451,3 tūkst. tonnu, kas ir par 45,7 tūkst. tonnu jeb 11,3 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākais rapša sēklu kopievākums Latvijas lauksaimniecībā. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu ietekmēja ziemas rapša sējumu platību pieaugums par 9,7 % un vidējās ražības no viena hektāra palielināšanās no 31,1 centnera 2019. gadā līdz 32,5 centneriem 2020. gadā jeb 4,5 %.

Samazinājusies kartupeļu un dārzeņu vidējā ražība no viena hektāra

2020. gadā kartupeļu kopraža bija 377,5 tūkst. tonnu, kas ir par 124,3 tūkst. tonnu jeb 24,8 % mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu stādījumu platība samazinājusies par 4,3 tūkst. hektāru jeb 19,3 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra samazinājusies no 224 centneriem 2019. gadā līdz 208 centneriem 2020. gadā.

Aizvadītajā gadā laika apstākļi nebija labvēlīgi dārzeņu audzēšanai atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 192 centneriem 2019. gadā līdz 177 centneriem pērn. 2020. gadā kopumā izaudzēja 159,1 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 13,8 tūkst. tonnu jeb 8,0 % mazāk nekā 2019. gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms pieauga par 12,0 tūkst. tonnu jeb 0,8 %.

 

Plašāka informācija par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām, kopražu un iepirkumu tiks publicēta 31.03.2021 Oficiālās statistikas portālā sadaļā „Lauksaimniecība”.

 

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
tālr.: 67366989 , 27880666

Papildu informācija par datiem:
Guna Karlsone
Lauksaimniecības statistikas daļa
E-pasts: Guna.Karlsone@csb.gov.lv
Tālr.: 67366981

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi