Preses relīze

2019. gadā zemenēm izmantotais pesticīdu daudzums ir par 86 % mazāks nekā pirms 5 gadiem

Darbīgās vielās1 pārrēķinātais izmantoto pesticīdu daudzums augļu koku un ogulāju vienam hektāram ir samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu kultūraugu sējumos un stādījumos 2019. gada ražai.

Ābelēm izmantotais pesticīdu daudzums vienam hektāram stādījumu samazinājies no 1,28 kg 2014. gadā līdz 0,82 kg 2019. gadā jeb par 36 %, ķiršiem attiecīgi no 1,28 kg līdz 0,31 kg jeb par 76 %, plūmēm – no 0,83 kg līdz 0,30 kg jeb par 63 %, bumbierēm – no 2,18 kg līdz 1,87 kg jeb par 14 %, avenēm – no 0,44 kg līdz 0,16 kg jeb par 63 %, bet zemenēm – no 0,44 kg līdz 0,06 kg jeb par 86 %.

2019. gadā 23 % plūmju platību, 25 % aveņu, 30 % ābeļu, 31 % ķiršu, 36 % zemeņu un 56 % bumbieru platību tika apstrādātas ar pesticīdiem.

“Atkarībā no laikapstākļiem, pesticīdu izmantošana gadu no gada atšķiras. Sausos apstākļos vairāk attīstās dažādi kaitēkļi, kuru ierobežošanai  izmanto insekticīdus, bet mitros – gan slimības, gan nezāļu populācija, kuru ierobežošanai attiecīgi izmanto fungicīdus un herbicīdus. 2019. gads salīdzinoši bija sausāks – īpaši pavasaris un vasaras pirmā puse, tādēļ slimības attīstījās mazāk un to ierobežošanai fungicīdi tika lietoti maz, bet atsevišķos laukos tos nebija nepieciešams lietot vispār,” uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers.

Izmantoto pesticīdu daudzums pieaudzis burkāniem, galda bietēm un sīpoliem, samazinājies –kāpostiem

Atklātā lauka dārzeņu platībās vienam sējumu un stādījumu hektāram izmantoto pesticīdu daudzums pieaudzis burkāniem, galda bietēm un sīpoliem, bet samazinājies kāpostiem. 2019. gadā vienā hektārā burkānu sējumos izmantoto pesticīdu daudzums palielinājies no 2,09 kg 2014. gadā līdz 3,34 kg 2019. gadā jeb par 60 %, sīpolu – attiecīgi no 3,03 kg līdz 3,49 kg jeb par 15 %, bet galda biešu – no 0,70 līdz 1,78 kg jeb par 153 %.

Kāpostu stādījumos vienam hektāram izmantoto pesticīdu daudzums samazinājies no 1,01 kg 2014. gadā līdz 0,86 kg 2019. gadā jeb par 15 %, bet kartupeļu stādījumos attiecīgi no 2,05 kg līdz 2,00 kg jeb par 2,4 %.

2019. gadā 87 % kāpostu, 89 % sīpolu stādījumu, 90 % burkānu un galda biešu sējumu bija apstrādāti ar pesticīdiem, galvenokārt herbicīdiem nezāļu apkarošanai. Pesticīdi lietoti 67 % kartupeļu stādījumu.

Pesticīdu daudzuma palielinājumu ietekmē herbicīdu izmantošanas pieaugums atsevišķām dārzeņu kultūrām

Atklātā lauka dārzeņu platībās vienam burkānu sējumu hektāram lietoto pesticīdu daudzuma pieaugumu ietekmēja herbicīdu izmantošanas pieaugums no 1,83 kg 2014. gadā līdz 3,10 kg 2019. gadā jeb par 69 %, biešu – attiecīgi no 0,69 kg līdz 1,68 kg jeb par 143 % un sīpolu – no 1,15 kg līdz 1,96 kg jeb par 70 %.

“Herbicīdu lietošanas pieaugumu var skaidrot ar sezonālo apstākļu atšķirībām dažādos gados, kā ietekmē mainās lietoto herbicīdu spektrs. Nezāļu efektīva ierobežošana dārzeņu platībās ir pamatnosacījums ražas iegūšanai. Lēmums par konkrēta herbicīdu veida izvēli ir atkarīgs no kultūraugu attīstības stadijas un laika apstākļiem. 2019. gada sezonā sausie laika apstākļi radīja nepieciešamību lietot herbicīdus pēc kultūraugu sadīgšanas, piemēram, prosulfokarba un metamitrona preparātus, kuru patēriņš uz vienu hektāru bija salīdzinoši lielāks,” skaidro V. Ezers.

Fungicīdi visvairāk lietoti ābelēm un avenēm

2019. gadā fungicīdi visvairāk tika lietoti ābelēm un avenēm – 78 % no visa gan ābelēm, gan avenēm izmantoto pesticīdu apjoma, bumbierēm attiecīgi 66 %, ķiršiem – 62 %, zemenēm – 77 %, kartupeļiem – 84 %.

Savukārt, herbicīdi nezāļu ierobežošanai visvairāk lietoti galda biešu sējumos – 94 % no visa galda biešu sējumos izmantoto pesticīdu apjoma, burkānu platībās attiecīgi 93 %, kāpostu stādījumos – 75 %, sīpolu stādījumos – 56 %.

Pērn insekticīdi lietoti ļoti maz

Pērn insekticīdi tika lietoti ļoti maz – tikai 21 % no bumbierēm un 11 % no kāpostu stādījumiem lietotā pesticīdu daudzuma bija insekticīdi.

Pesticīdu lietošanas daudzumu lauksaimniecības kultūrām ietekmē arī pesticīdu, kuru sastāvā ir darbīgās vielas ar lielāku svaru, izmantošana. 2019. gadā nezāļu apkarošanai burkānu sējumos 85 % no visu burkāniem lietoto pesticīdu apjoma veidoja trīs herbicīdu darbīgās vielas – aklonifēns, pendimetalīns un prosulfokarbs,

Galda biešu platībās 48 % no visa lietoto pesticīdu daudzuma veidoja viena herbicīdu darbīgā viela – metamitrons, kuras izmantošana uz vienu biešu hektāru pieauga no 0,93 kg 2014. gadā līdz 1,49 kg 2019. gadā jeb par 60 %.

Sīpolu platībās 87 % no kopējā sīpoliem izmantoto pesticīdu daudzuma veidoja herbicīdu darbīgās vielas aklonifēns, pendimetalīns un fungicīds, kurš nodrošina augu aizsardzību pret sēnīšu slimībām – mankocebs.

 

Apsekojumus par pesticīdu lietošanu lauksaimniecības kultūrām CSP veic reizi 5 gados. Ar iepriekšējā apsekojuma rezultātiem var iepazīties 2015. gada 30. jūlija preses ziņojumā Pirmo reizi apkopota statistika par pesticīdu lietošanu atsevišķām lauksaimniecības kultūrām”.

 

1Pesticīdu darbīgās vielas – vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa

E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Guna Karlsone
Lauksaimniecības statistikas daļa
E-pasts:
Guna.Karlsone@csb.gov.lv
Tālr.: 67366981

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi