Preses relīze

IKP 3. ceturksnī palielinājies par 4,7 %

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7 %.

IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās 2016. g. 3. ceturksnī – 2018. g. 3. ceturksnī
(procentos)

30112018_IKP_1.png

 

IKP faktiskajās cenās 2018. gada 3. ceturksnī bija 7 760,5 milj. EUR

30112018_IKP_2.png

 

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

 

IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2018. gada 3. ceturksnī

30112018_IKP_3.png

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27 %. Šis ievērojamais pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 1 %.  Nozīmīgākais kāpums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6 %. Savukārt kritums vērojams pārtikas produktu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 4 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 3 %.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 10 %. Ēku būvniecības apjomi pieauguši par 9 %, inženierbūvniecības apjomi – par 6 %, bet par 20 % vairāk veikti specializētie būvdarbi.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 2 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 4 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība par 2 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 2 %, bet vairumtirdzniecība samazinājās par 1 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē kāpums par 8 %, ko ietekmēja kravu pārvadājumu pieaugums par 8 %,  uzglabāšanas un transporta palīgdarbību jomas palielināšanās par 7 %. Pasažieru pārvadājumos vērojams pieaugums par 11 %, bet pasta un kurjeru darbībās – par 16 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 4 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 9 %, ēdināšanā – par 2 %.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 14 %, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 17 % un telekomunikāciju pakalpojumi – par 13 %.

Informācijas pakalpojumu nozarei trešo ceturksni pēc kārtas pieaugums virs 14 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē ir audzis pakalpojumu apjoms apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē par 10 %. Finanšu pakalpojumu nozarē ievērojami pieauga peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības (četras reizes lielāka nekā iepriekšējā gada 3.ceturksnī) un samazinājās komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi. Šīs izmaiņas sekmēja nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 0,8 %. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības palielinājās par 0,9 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozare palielinājās par 13 %, no tās iznomāšana un ekspluatācijas līzings – par 24 %, darbības darbaspēka meklēšanai un nodrošināšanai ar personālu – par 22 %, biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības – par 6 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018. gada 3. ceturksnī  pieaudzis par 8 %.

 

Izlietojuma aspekts


(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2018. gada 3. ceturksnī

30112018_IKP_4.png

3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 3 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 10 %, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai – par 3 %.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 13 %, tai skaitā ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 10 %, mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) – par 15 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 27 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 1 %, tai skaitā preču eksports – par 1 %, pakalpojumu eksports – par 0,2 %.

Informācijas un datorpakalpojumu eksports faktiskajās cenās palielinājies par 12 %.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 3 %. Preču imports palielinājās par 4 %, bet kopējais pakalpojumu imports samazinājās par 2 %, ko ietekmēja informācijas, finanšu un datorpakalpojumu importa kritums.

 

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, par 11 % palielinājās darbinieku kopējais atalgojuma fonds, tai skaitā kopējā darba alga – par 10 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 15 %. Šo kāpumu veicināja atalgojuma fonda pieaugums informācijas un komunikācijas nozarē par 20 %, būvniecības nozarē par 14 %, pakalpojumu nozarēs – par 10 %. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 6 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 13 %.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

30112018_IKP_5.png

 

IKP izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

30112018_IKP_6.png

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 21. decembrī.

 

Metodoloģiskā informācija

 

Iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

  • uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

  • darbaspēka apsekojuma dati;

  • Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;

  • Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;

  • Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

 

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa vienības vērtības indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2010. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2010. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

 

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

 

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts:
Gita.Kinkevska@csb.gov.lv
Tālr: 67366791

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi