Iedzīvotāju biezums uz laukiem

1938. gadā rakstījām: “Kamēr Latvijā uz 1 kkm dzīvo 30 cilvēki, tikmēr Igaunijā 24, Eiropas Krievijā 22, Zviedrijā 14, Somijā 10 un Norvēģijā bez polāriem apgabaliem pat tikai 9. Otrā virzienā novērojam pretējo parādību. Lietuvā uz 1 kkm dzīvo 45, Austrumprūsijā 63, Brandenburgā 70, Polijā 88 u. t. t., kamēr nokļūstam biezi apdzīvotos apvidos Vācijas dienvidos un rietumos, kā arī Beļģijas un Anglijas rūpniecības apvidos, kur uz kvadrātkilometra caurmērā dzīvo vairāki simti cilvēku. […]

Visbiezāki apdzīvoti Latvijas austrumi. Apvidus ap Rēzekni, kā arī pagasti, kas atrodas ap Abreni, Rēzekni un Daugavpili savienojošu līniju, Latvijā ir visvairāk apdzīvoti. Tur uz 1 kkm dzīvo vairāk nekā 40 cilvēku. Ari Ilūkstes apriņķis ir biezāk apdzīvots, kamēr Latgales ziemeļurietumu pagasti apdzīvoti tāpat kā Jelgavas-Bauskas rajons. Ievērību pelna tas, ka Latgalē visbiezāki apdzīvotos apvidos ir arī vislielākais skaits nelatviešu.“

2018. gada sākumā vidējais iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru nav mainījies - 30 cilvēku uz 1 km2, taču blīvāk apdzīvotās teritorijas vairs nav austrumos, bet gan Rīgas tuvumā.

Vēsturiskā karte - Iedzīvotāju biezums uz laukiem 1935. un 2018. gadā

 

Datu avots:

Latvijas statistikas atlass, XX (5. lapa un 2. lpp)

CSP datubāzes tabula "Platība, iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaits (gada sākumā un gada vidējais) statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados"

Ieteikt