Sociālā drošība

Doties uz
1) Laulības
2) Ģimenes ar bērniem
3) Pensijas
4) Dzimumu līdztiesības indekss – laiks

Lai tiektos uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzība jāiekļauj visos dzīves aspektos, tai skaitā tajā, kā tiek veidota ģimene un sadalīti pienākumi, kas ietekmē arī spējas iesaistīties darba tirgū un dažādu pabalstu apmēru. Arī valsts politika var veicināt līdztiesību, izstrādājot mehānismus, kas mazinātu sociālu nevienlīdzību un nabadzības riskus.


Laulības


2019. gada sākumā bija 346,7 tūkstoši precētu vīriešu un 355,8 tūkstoši precētu sieviešu. Pirmo laulību noslēgušo vīriešu vidējais vecums bija 32 gadi, bet sieviešu – 30 gadi, šis rādītājs, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par trim gadiem. 2018. gadā 32 % gan vīriešu, gan sieviešu noslēdza atkārtotu laulību.

Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās. No 2018. gadā noslēgtajām laulībām 6 % vīriešu un 13 % sieviešu bija vecumā līdz 24 gadiem (2010. gadā – attiecīgi 16 % un 29 %, bet 2000. gadā – 30 % un 45 %).

Laulību skaits 1990. un 2018. gadā pēc laulāto dzimuma un vecuma
(uz 1000 iedzīvotāju)

Grafiks - Laulību skaits 1990. un 2018. gadā pēc laulāto dzimuma un vecuma

Avots: CSP datubāze internetā (tabulas numurs: ILG030)  

 


Ģimenes ar bērniem


Saskaņā ar ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC) apsekojuma datiem 2018. gadā Latvijā bija 31,5 tūkstoši jeb 5,2 % mājsaimniecību, kurās bija viens pieaugušais ar bērnu vai bērniem. Visbiežāk šķirtās ģimenēs bērna aprūpes pienākumus pārņem sievietes (91,7 % gadījumu).

Tomēr arī kopdzīvē esoši pāri nevienlīdzīgi dala ikdienas pienākumus.

Jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 93 % sievietes un 75 % vīriešu norādīja, ka šos pienākumus veic vismaz vairākas dienas nedēļā.

Latvijā tiek nodrošināta iespēja gan mātei, gan tēvam saņemt bērna piedzimšanas pabalstu un apmaksātu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Pēdējo desmit gadu laikā palielinās jaundzimušo bērnu tēvu skaits, kas dodas atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu, un ievērojami pieaudzis paternitātes pabalstu saņēmēju skaits.

Paternitātes un maternitātes pabalsti pēc apmaksāto darba nespējas dienu skaita
(tūkst. vienību)

grafiks - Paternitātes un maternitātes pabalsti pēc apmaksāto darba nespējas dienu skaita

Avots: CSP datubāze internetā (tabulas numurs: SDG050)

Ilgstošs bērna kopšanas atvaļinājums un biežas darbnespējas lapas slima bērna kopšanai nozīmē arī regulārus pārtraukumus darba tirgū, kas rada izaicinājumus spējai konkurēt un sevi pilnveidot profesionāli. Pabalstu bērna kopšanai līdz 1,5 un no 1,5 līdz 2 gadu vecumam biežāk saņem sievietes – 2018. gadā 83,2 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 16,8 % – vīrieši.

Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2018. gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 71,1 % bija sievietes un 28,9 % – vīrieši.

 


Pensijas


2018. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,7 % lielāks nekā sievietēm (vīriešiem – 337,12 eiro, sievietēm – 301,74 eiro). Salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 250 eiro (21,5 % vīriešu; 18,9 % sieviešu) un pensijas lielākas par 350 eiro (42,5 % vīriešu; 28,5 % sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas 250 līdz 350 eiro apmērā (52,6 % sieviešu un 36 % vīriešu).

Salīdzinot valstī noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu, gan sievietes, gan vīrieši ātrāk dodas pensijā, nekā tas ir noteikts valstī. 2018. gadā, kad oficiāli pensijā varēja doties no 63 gadu un 3 mēnešu vecuma, sievietes vidēji pensijā devās 62,6, bet vīrieši – 62,7 gados. Pēdējo 10 gadu laikā, lai arī pensionēšanās vecums palielinājies par 1 gadu un 3 mēnešiem, faktiskais pensionēšanās vecums ir kāpis.

Arī vairākās citās ES valstīs (piemēram, Lietuvā, Bulgārijā, Nīderlandē), tāpat kā Latvijā pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts, un vairākumā valstu notiek pāreja uz vienotu pensionēšanās vecumu abiem dzimumiem. 

ES valstīs pensionēšanās vecums ir no 60 līdz 67 gadu vecumam. Augstākais pensionēšanās vecums ir Zviedrijā, Vācijā, Īrijā un Grieķijā, un visās šajās valstīs pensionēšanās vecums nav atkarīgs no dzimuma. Valstīs, kur pensionēšanās vecums atšķiras starp vīriešiem un sievietēm, sievietes parasti var ātrāk doties pensijā.

 


Dzimumu līdztiesības indekss – laiks


Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss1 jomā “Laiks”, kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm, kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 65,8 punktiem, kas ir gandrīz tikpat, cik ES vidējais rādītājs (65,7). Latvijā vīrieši biežāk nekā vidēji ES valstīs iesaistās mājas darbu veikšanā, bet retāk – sociālajā un kultūras dzīvē.  

 

Skatīt visus datu avotus

 

Metodoloģiskie norādījumi:

1Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

 

Ieteikt