Meklēt statistiku: datu tabulās, publikācijās, kartēs, infografikās un preses relīzēs.
Datu publicēšanas kalendārs.
Vai pārlūkot 10 statistikas tēmas.
Visas datu tabulas ir publicētas CSP datubāzē.
Šeit pieejami arī materiāli skolēniem un skolotājiem, anonimizētu datu kopas studiju procesam, kā arī informācija kā iegūt piekļuvi anonimizētiem datiem pētniecībai.
Šeit pieejams arī Statistisko klasifikāciju katalogs.
Latvija skaitļos toreiz un tagad #Statistikai100.
Informācija par aktuālajām iedzīvotāju aptaujām un uzņēmumu (institūciju, komersantu, organizāciju) apsekojumiem, iesniedzamajām veidlapām un to kā noskaidrot NACE kodu.
Iesniegt datus EDV
CSP un citu statistikas iestāžu veidlapu katalogs
Statistikas jomu regulējošie normatīvie akti un dokumenti publiskajai apspriešanai.
Statistikas programma un informācija par Statistikas padomi, statistikas iestādēm un kvalitātes prasībām sadaļā oficiālās statistikas sistēma.
Informācija par CSP, tās struktūru, budžetu un starptautisko sadarbību. Šeit iespējams pieteikties darba sludinājumiem.
Te arī kontaktinformācija saziņai un materiāli medijiem.
Mācīšanās visa mūža garumā nodrošina iespējas konkurēt darba tirgū. Lai gan Latvijā sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas iegūt izglītību, tomēr joprojām pastāv atšķirība starp sieviešu un vīriešu iegūto izglītības līmeni. Sieviešu un vīriešu īpatsvars ar iegūtu augstāko izglītību, procentos
Sievietes
Vīrieši
1998
14,3
12,5
2008
24,0
15,7
2018
35,6
22,0
Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju. Lai gan dzimumu līdztiesību ES regulē vairāki tiesību akti un Latvijas likumdošanā sievietēm un vīriešiem noteiktas vienādas tiesības, tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām. Sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības (sievietes saņemtais atalgojums proporcionāli vīrieša 1 eiro atalgojumam)
2007
0,86
1,00
2017
0,84
Lai tiektos uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzība jāiekļauj visos dzīves aspektos. Nevienlīdzīga pienākumu sadale ģimenē var ietekmēt iespējas iesaistīties darba tirgū un dažādu pabalstu apmēru. Arī valsts politika un Eiropas direktīvas var veicināt līdztiesību, izstrādājot mehānismus, kas mazinātu sociālu nevienlīdzību un nabadzības riskus. Pozitīvs piemērs ir 2019. gadā ES Padomē izstrādātā regula, kuras mērķis ir veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, palielinot sieviešu līdzdalību darba tirgū, elastīgu darbalaiku un ar ģimeni saistītu atvaļinājumu izmantošanu abiem vecākiem vai aprūpētājiem. Pabalstu slima bērna kopšanai saņēmēju skaits pēc dzimuma, skaits
2011
30 694
8 276
44 244
18 006
Latvijas tiesību akti nodrošina vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, tomēr abi dzimumi nav vienlīdzīgi pārstāvēti varas pozīcijās. Nozīmīgākās atšķirības vērojamas politikas sfērā un tiesu sistēmā. Ievēlēto sieviešu un vīriešu īpatsvars Saeimā, procentos
11. Saeima (2011. gads)
21
79
12. Saeima (2014. gads)
19
81
13. Saeima (2018. gads)
31
69
Pētījumi liecina, ka Latvijā aptuveni katra trešā sieviete savā dzīves laikā ir cietusi no vardarbības ģimenē, turpretī vīrieši pamatā cieš no vardarbības ārpus partnerattiecībām. Lai pilnvērtīgi novērtētu vardarbības izplatību un cēloņus, ES plāno dalībvalstīs īstenot ar dzimumu saistītu vardarbības apsekojumu 2020.–2021. gadā. Vardarbības upuri 2017. gadā, procentos
Seksuālās vardarbības, t.sk. izvarošanas upuri
85,4
14,6
Tīšu slepkavību upuri
49,4
50,6
Tīšu smagu miesas bojājumu upuri
27,8
72,2
Veselīgs dzīvesveids un rūpes par savu veselību gan sievietēm, gan vīriešiem ļauj nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti. Latvijā vīriešiem ir zemāks paredzamais mūža ilgums, kas saistīts gan ar veselību ietekmējošiem paradumiem, gan rīcību (trešais biežākais iemesls nāves cēloņiem vīriešiem ir nelaimes gadījumi). Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums, gadi
2010
77,9
67,9
79,6
70,0
Digitālajā interaktīvajā publikācijā "Sievietes un vīrieši Baltijas valstīs" (angļu valodā) ir pētītas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm sabiedrībā dažādās jomās. Tajā iekļauta demogrāfijas, izglītības, nodarbinātības, ienākumu un izdevumu, varas un lēmumu pieņemšanas, sociālās drošības, informācijas tehnoloģijas izmantošanas un atpūtas un tūrisma statistika salīdzinājumā starp dzimumiem Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Publikācija tapusi kā sadarbības projekts starp Baltijas valstu statistikas pārvaldēm 2019. gadā. Vīriešu un sieviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2019. gadā, procentos
Latvija
54
46
Lietuva
Igaunija
53
47
