Covid ietekme uz radošajām industrijām

Muzeju darbība

Covid-19 ieviestie ierobežojumi būtiski skāruši Latvijas kultūras iestāžu darbību.

2020. gada deviņos mēnešos apmeklētāju skaits Kultūras ministrijas pakļautībā esošajos 8 muzejos bija 419 tūkstoši, kas ir tikai 36 % no 2019. gada apmeklētāju skaita attiecīgajā periodā.

2020. gadā muzeji bija slēgti no 13. marta līdz maija vidum. Tai pat laikā, muzejiem atsākot darbu, pirmās četras nedēļas apmeklējumu skaits bija niecīgs (10–20 % no iepriekšējā gada apmeklējumu kopskaita) un tikai pēc aptuveni 4 nedēļām tas sāka lēnām pieaugt, bet nevienu nedēļu nepārsniedzot ap 60 % no 2019. gada apmeklējuma. Šo ietekmēja gan ārvalstu, gan vietējo tūristu trūkums.

Muzejos saistībā ar epidemioloģisko situāciju pavasarī pārtraukti un septembrī - lielākoties atcelti - skolēnu grupu apmeklējumi – kas 2019. gadā, daļēji pateicoties arī programmai "Latvijas skolas soma", bija ļoti populāri. Ļoti ierobežotā skaitā un uz īsu brīdi vasarā bija iespējamas atsevišķas muzeju izglītojošo programmu nodarbības.

Teātru darbība

2020. gada deviņos mēnešos septiņos valsts teātros apmeklētāju skaits bija par 55 % mazāks nekā 2019. gada deviņos mēnešos, lielākais samazinājums bija Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim – par 67 %, bet mazākais Valmieras drāmas teātrim  – 43 % un Dailes teātrim – 44,5%, salīdzinot ar 2019. gada 9 mēnešiem.

Radošo nozaru patēriņš internetā

Mazinoties iespējai klātienē apmeklēt kultūras pasākumus, skatīties filmas kinoteātros, būtiska nozīme ir iespējai to darīt mājās, ģimenes lokā. 2020. gadā 70,9 % iedzīvotāju norādīja, ka izmantojuši internetu informācijas meklēšanai par precēm vai pakalpojumiem, salīdzinot ar 61,9 % 2019. gadā. Pieaugusi arī preču vai pakalpojumu pārdošana internetā (12,2 %, salīdzinot ar 8,9 % pērn), kas liecina par straujām vajadzību un patēriņa pārmaiņām 2020. gadā.

COVID-19 laikā, iedzīvotāji izmantoja papildu iespējas, lai aizpildītu brīvo laiku, kas bija jāpavada mājās, īpaši tas attiecās uz jauniešiem (iedzīvotāji vecuma grupā 16-24 gadi), kuriem samazinājās iespēja pavadīt laiku ar saviem vienaudžiem, tādejādi šajā vecuma grupā izklaižu iegūšana internetā bija īpaši raksturīga. 2020. gadā 16 % no personām, kuras pēdējo 3 mēnešu laikā iegādājušās vai pasūtījušas preces internetā personīgai lietošanai, izmantojuši mūzikas, bet 17,8 % filmu vai seriālu straumēšanu vai lejupielādi. Īpaši, kā jau norādīts iepriekš, šīs iespējas izmantojuši jaunieši, kur mūzikas straumēšanu vai lejupielādi izmantojuši 35,5 %, bet filmu vai seriālu straumēšanu vai lejupielādi 37,7 % (gandrīz divas reizes vairāk kā citās vecuma grupās). Savukārt 8,6 % iegādājušies vai abonējuši e-grāmatas, tiešsaistes žurnālus vai tiešsaistes laikrakstus, no jauniešiem, e-grāmatas, tiešsaistes žurnālus vai laikrakstus iegādājušies vai abonējuši 12,9 %.

Nodarbinātība radošajās nozarēs

2020. gada 3. ceturksnī radošajās nozarēs bija nodarbināti 21,3 tūkstoši iedzīvotāju jeb 2,4 % no visiem nodarbinātajiem. 61,9 % no visiem nodarbinātajiem radošajās nozarēs ir sievietes, bet 38,1 % vīrieši.

Lai arī radošajās nozarēs nodarbināto kopskaitā 2020. gadā nav novērojamas nodarbināto skaita būtiskas izmaiņas, tomēr tieši šajās nozarēs nodarbinātajiem biežāk nācies samazināt nostrādāto darbalaiku, salīdzinot ar nodarbinātajiem kopumā.

Nodarbinātie radošajās nozarēs
(tūkstošos)

 

2019. gada 2. ceturksnis

2019. gada 3. ceturksnis

2020. gada 2. ceturksnis

2020. gada 3. ceturksnis

Nodarbinātie

905,6

917,8

892,1

892,8

Radošās nozares2

16,8

18,8

20,4

21,3

Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības

6,9

6,2

7,1

8,6

Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība*

4,4

4,6

4,9

4,9

Pārējās radošās nozares

5,5

8

8,4

7,8

Avots: Darbaspēka apsekojums,

* Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbības novērtējums iegūts no neliela skaita respondentu atbilžu

Nodarbināto kopskaits 2020. gada 2. ceturksnī samazinājies par 1,5 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt 3. ceturksnī par 2,7 %, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tai pat laikā radošajās nozarēs novērots nodarbināto pieaugums par 21,4 % 2. ceturksnī un 13,3 % 3. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgajiem periodiem pērn. Lielākais pieaugums noticis tieši radošās, mākslinieciskas un izklaides darbības nozarē. Pieaugums skaidrojams ar šo nozaru nodarbināto atrašanos dīkstāvē 2. ceturksnī ārkārtējās situācijas laikā,  nezaudējot nodarbinātā statusu, bet pēc tās atcelšanas 3. ceturksnī atsākās aktivitāte radošajās nozarēs, kad tika atviegloti pulcēšanās ierobežojumi.

Nodarbināto darbalaiks

Radošajās nozarēs nedēļas vidējais darba stundu rādītājs samazinājās līdz 35,4 stundām 2020. gada 2. ceturksnī un 35,8 stundām 2020. gada 1. ceturksnī, kas ir vairāk nekā par stundu mazāk nekā attiecīgajos periodos pērn (attiecīgi 36,7 un 38,6 stundas vidēji nedēļā). 2020. gada 3. ceturksnī vidējais nostrādāto stundu skaits nedēļā radošajās nozarēs sasniedza pirmskrīzes līmeni, taču radošajās nozarēs saglabājas tendence.

Darba samaksa

Lai arī salīdzinājumā ar 2019. gada sākumu 2020. gada pirmajā pusē atalgojums radošajās nozarēs un arī visās nozarēs kopumā audzis, tomēr 2020. gadā novērojama ārkārtas situācijas ietekme, samazinoties darba samaksas gada pieauguma tempiem.

Avots: CSP ceturkšņa statistikas pārskata veidlapu dati par komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un  2-darbs (īsā)) un administratīvie dati

Ja 2020. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa radošajās nozarēs, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, pieauga par 7,6 % un sasniedza 973 eiro, tad šī gada 2. ceturkšņa gada pieauguma temps bija tikai 1,7 %, bet vidējās darba samaksas līmenis samazinājās līdz 955 eiro.

COVID-19 krīzes ietekme izteiktāk parādās šī gada 2. ceturksnī, kad, salīdzinot ar 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa radošajās nozarēs kopumā samazinājās par 1,9 %.

Atšķirīgas tendences radošajās nozarēs novērojamas starp sabiedriskajā un privātajā sektorā nodarbinātajiem. Sabiedriskajā sektorā vidējā mēneša darba samaksa šī gada 1. un 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajiem periodiem,  uzrādīja pieaugumu – attiecīgi 8,8 % un 4,7 %. Salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī arī ir vērojams pieaugums, taču pavisam neliels - 0,8 %.

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu vidējās darba samaksas pieaugums vērojams arī privātajā sektorā – 5,7 %. Savukārt atalgojuma pieauguma temps šī gada 2. ceturksnī uzrādīja negatīvu tendenci, gan salīdzinot ar pērnā gada 2. ceturksni (-1,1 %), gan ar šī gada 1. ceturksni (-3,9 %).

Jāatzīmē, ka 2020. gada 2. ceturksnī divas trešdaļas (63 %) no visām algotajām darbvietām radošajās nozarēs bija sabiedriskajā sektorā un 37 % – privātajā.

Radošajās nozarēs kopumā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 711 eiro, sabiedriskajā sektorā 657 eiro, bet privātajā – 805 eiro jeb par 22,5 % lielāka nekā sabiedriskajā.

Vidējās darba samaksas gada pārmaiņu pozitīvo tendenci radošajās nozarēs arī krīzes apstākļos ietekmēja pilnas slodzes darbinieku skaita straujāks samazinājums, salīdzinot ar darba samaksas fonda kritumu. Savukārt, salīdzinot 2020. gada 1. ceturksni un 2. ceturksni, kad parādās vidējā atalgojuma kritums, darba samaksas fonds 2. ceturksnī samazinājās par 1,7 procentpunktiem straujāk nekā pilnas slodzes darbinieku skaits.

Algoto darbinieku skaitu, pārrēķinātu nosacītā pilnā slodzē, ko izmanto vidējās darba samaksas aprēķiniem, ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu izmaiņas, kā arī darbinieku skaita samazinājums valsts subsidēto dīkstāvju pabalstu dēļ.

 

1Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (5 apskates vietas), Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (3 apskates vietas), Memoriālo muzeju apvienība (10 apskates vietas), Rakstniecības un mūzikas muzejs (2019. un 2020. gadā slēgts rekonstrukcijai; no 2020. gada 18. septembra atvērta RMM izstāžu zāle un lasītava Muzeju krātuvē), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (4 apskates vietas), Rundāles pils muzejs, Turaidas muzejrezervāts.

 

2Poligrāfija un ierakstu reproducēšana (NACE 2. red. – C18), izdevējdarbība (J58), kinofilmu, videofilmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana (J59), radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide (J60), radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (R90), bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība (R91).

 

Ieteikt