Pērn katrā desmitajā Latvijas mājsaimniecībā kādam bija nepieciešama mājas aprūpe
Pērn 9,6 % Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ1 bija nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9 % šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016. gadā.
Pilsētās mājas aprūpe bija vajadzīga 9,9 %, laukos – 8,7 % mājsaimniecību. Reģionos šī vajadzība vislielākā bija Latgalē (14,2 %) un Rīgā (10,3 %). Citos reģionos šādu mājsaimniecību īpatsvars bija 7 % Kurzemē, 7,2 % Zemgalē, 8 % Vidzemē un 8,6 % Pierīgā.
Mājsaimniecību īpatsvars, kur vismaz vienai personai bija nepieciešama citas personas palīdzība
(procentos)
|
|
Mājsaimniecību īpatsvars |
|
Visas mājsaimniecības |
9,6 |
|
pilsētas |
9,9 |
|
lauki |
8,7 |
|
Reģioni |
|
|
Rīga |
10,3 |
|
Pierīga |
8,6 |
|
Vidzeme |
8,0 |
|
Kurzeme |
7,0 |
|
Zemgale |
7,2 |
|
Latgale |
14,2 |
|
Kvintiļu grupas |
|
|
pirmā (trūcīgākā) |
10,5 |
|
otrā |
15,7 |
|
trešā |
11,3 |
|
ceturtā |
7,2 |
|
piektā (turīgākā) |
3,1 |
2016. gadā 7,4 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem sniedza aprūpi vai palīdzību cilvēkiem, kuriem tā bija nepieciešama ilgstošu veselības problēmu dēļ. Visvairāk šādu palīdzību sniedza iedzīvotāji no 50 līdz 64 gadiem (10,8 %), savukārt vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem – 4,1 %. Gandrīz puse (47,3 %) mājas aprūpi vai palīdzību sniedza līdz 9 stundām nedēļā, bet trešdaļa (33,5 %) – 20 un vairāk stundu nedēļā.
Dati liecina, ka sievietes aktīvāk nekā vīrieši sniedza palīdzību citām personām, kurām tā ir nepieciešama ilgstošu veselības problēmu dēļ. 2016. gadā 8,7 % sieviešu sniedza palīdzību vai aprūpi citām personām. No viņām 37,4 % palīdzības vai aprūpes sniegšanai veltīja vismaz 20 stundu nedēļā un 43,2 % – līdz deviņām stundām nedēļā. Vīriešu – aprūpētāju īpatsvars bija 5,7 %. No viņiem tikai 25,9 % palīdzības vai aprūpes sniegšanai veltīja vismaz 20 stundas nedēļā, savukārt vairāk nekā puse (55,3 %) tam veltīja līdz deviņām stundām nedēļā.
Iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi2 īpaši neietekmē to, vai viņi sniedz aprūpi citiem cilvēkiem. 2016. gadā šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 6,7 % 2. un 5. kvintiļu grupā3 un 7,8 % 1. un 4. kvintiļu grupā. Tomēr ienākumu līmenis ietekmē laiku, kas tiek veltīts palīdzības vai aprūpes sniegšanai citiem cilvēkiem. Dati rāda, ka turīgākie iedzīvotāji palīdzības vai aprūpes sniegšanai citām personām veltīja ievērojami mazāk laika.
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri sniedza aprūpi vai palīdzību cilvēkiem, kuriem tā bija nepieciešama ilgstošu veselības problēmu dēļ, pēc mājsaimniecības tipa
|
Iedzīvotāju īpatsvars, % |
no tiem, kuri sniedza aprūpi vai palīdzību, sniegtās aprūpes vai palīdzības stundu skaits nedēļā |
|||
|
līdz 9 stundām nedēļā |
10 – 19 stundas nedēļā |
20+ stundas nedēļā |
||
|
Visi iedzīvotāji, 16+ |
7.4 |
47.3 |
19.2 |
33.5 |
|
16–24 gadi |
4.1 |
52.1 |
26.4 |
21.4 |
|
25–49 gadi |
6.4 |
55.9 |
18.3 |
25.7 |
|
50–64 gadi |
10.8 |
42.5 |
20.5 |
37.1 |
|
65+ gadi |
6.9 |
40.3 |
16.5 |
43.1 |
|
Dzimums |
|
|||
|
vīrieši |
5.7 |
55.3 |
18.8 |
25.9 |
|
sievietes |
8.7 |
43.2 |
19.4 |
37.4 |
|
Kvintiļu grupas |
|
|||
|
pirmā (trūcīgākā) |
7.8 |
39.3 |
24.7 |
36 |
|
otrā |
6.7 |
40.1 |
15.5 |
44.4 |
|
trešā |
7.7 |
45 |
18.6 |
36.5 |
|
ceturtā |
7.8 |
42.6 |
23 |
34.4 |
|
piektā (turīgākā) |
6.7 |
72.6 |
11.9 |
15.4 |
Vairāk par aptauju var lasīt CSP publikācijā “Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2016. gadā”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Ilgstošas veselības problēmas – veselības problēmas, kas ir ilgušas vai paredzams, ka ilgs vismaz 6 mēnešus. Par ilgstošām veselības problēmām ir uzskatāmas gan fiziskas, gan garīgas kaites, kā arī invaliditātes un ar vecumu saistīto veselības problēmu radītie ierobežojumi.
2 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).
3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666
Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
E-pasts: Viktors.Veretjanovs@csb.gov.lv
Tālr. 67366609