Zinātnes un pētniecības statistika
Zinātnes un pētniecības datus izmanto, lai novērtētu to iestāžu un uzņēmumu skaitu, kurās tiek veikts pētnieciskais darbs, zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaitu, izdevumus zinātniski pētnieciskajam darbam un to finansējuma avotus.
- Doties uz >
-
Termini un definīcijas
>
- Datu vākšana un aprēķināšana >
Termini un definīcijas
Pētniecība
Zinātne
Zinātniski pētniecisko darbu veikšanas sektori
Augstākās izglītības sektors – visas augstākās mācību iestādes, tai skaitā universitātes un koledžas, neskatoties uz to, kas tās finansē un kāds ir to juridiskais statuss. Tas ietver arī visus pētniecības institūtus un slimnīcas, ko tiešā veidā vada, administrē vai arī kas ir saistītas ar augstākās izglītības iestādēm (saskaņā ar "Fraskati rokasgrāmatu" – angl. "Frascati Manual 2015: Guidelines for Collecting and Reporting Data on Research and Experimental Development", 260.§). Tas ir zinātnes statistikas metodoloģijas krājums, kuru publicējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Uzņēmējdarbības sektors – visi komersanti, kuru pamatnodarbošanās ir preču vai pakalpojumu (izņemot augstāko izglītību) ražošana realizācijai tirgū plašam lietotāju lokam par ekonomiski izdevīgu cenu un privātām bezpeļņas iestādēm, kas galvenokārt tās apkalpo ("Fraskati rokasgrāmata", 200.§).
Valsts sektors – visas organizācijas un citas iestādes, kas piegādā, bet parasti nepārdod sabiedrībai savus pakalpojumus, kas tiek izmantoti sabiedrības sociāli ekonomiskās politikas veidošanā, un privātie bezpeļņas uzņēmumi, ko valsts kontrolē un lielā mērā finansē ("Fraskati rokasgrāmata", 234.§).
Finansējuma avoti zinātniski pētnieciskajam darbam
Ārvalstu finansējums ir tāds finansējums, kas saņemts no starptautiskām organizācijām vai uz starptautisko līgumu pamata, kā arī no ārzemēm saņemtie maksājumi par pakalpojumiem.
Uzņēmējdarbības sektora finansējums ir uzņēmuma fondi un no citiem uzņēmumiem saņemtie maksājumi par pakalpojumiem u.c.
Valsts finansējums ir valsts un pašvaldību pamata vai speciālais budžets, fondi, kas ir saņemti no biedrībām, ko finansē valsts (ieskaitot subsīdijas), valsts sektora iestāžu pašu finansējums (no produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas, telpu iznomāšanas utt.).
Zinātniskie darbinieki
Zinātniskos darbiniekus var iedalīt trīs kategorijās:
- Zinātniskais personāls ir zinātnieki (fiziskās personas, kuras veic zinātnisko darbību un kuras ieguvušas zinātnisko kvalifikāciju – doktora zinātnisko grādu) un profesionāļi ar akadēmisko grādu vai augstākās izglītības diplomu, kas nodarbojas ar fundamentāliem vai lietišķiem pētījumiem, kā arī eksperimentālo pētniecību, lai iegūtu jaunas zināšanas, ražojumus, procesus, metodes un sistēmas; kā arī projektu vadītāji, kas iesaistīti pētniecības darbu zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un vadīšanā.
- Zinātnes tehniskais personāls ir personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus.
Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori. - Zinātni apkalpojošais personāls ir personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 995/2012 (2012. gada 26. oktobris) 1. pielikuma 1. sadaļas prasībām no 2012. gada tiek apkopoti dati par citu zinātnisko personālu, kas sevī ietver zinātnes tehnisko un zinātni apkalpojošo personālu.
Normālā laika ekvivalents [zinātne]
Normālā darba laika ekvivalents atbilst vienas personas gada darbam. Tādējādi, ja persona zinātniski pētnieciskajam darbam parasti veltī 40% no sava laika, bet pārējo laiku – citai darbībai (piemēram, pasniegšanai, universitātes administratīvajam darbam vai konsultācijām), viņš ir jāklasificē tikai kā 0,4 no normālā darba laika ekvivalenta.
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Dati par zinātniski pētniecisko darbu augstākajā izglītībā tiek iegūti, veicot pilnu apsekojumu. Datu avots ir CSP izstrādātais gada pārskats "Augstākās mācību iestādes, tās pārraudzībā esošās zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi" (veidlapa Nr. 1-pētniecība).
Dati par zinātniski pētniecisko darbu uzņēmumos tiek iegūti izlases apsekojumā. Datu avots ir CSP izstrādātie gada pārskati: "Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā" (veidlapa Nr. 2-pētniecība un eksperimentālās izstrādes; sākot ar pārskatu par 2012. gadu – veidlapa Nr. 2-pētniecība) un "Pārskats par pētniecību un inovācijām uzņēmējdarbībā" (veidlapa Nr. 2-pētniecība un inovācijas). Katru gadu izlasē iekļautie uzņēmumi aizpilda veidlapu Nr. 2-pētniecība. Katru otro gadu daļa no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem (atbilstoši nosacījumiem par inovāciju apsekojuma veikšanu) aizpilda veidlapu Nr. 2-pētniecība un inovācijas.
Dati par zinātniski pētniecisko darbu valsts sektorā tiek iegūti, veicot pilnu apsekojumu. Datu avots ir CSP izstrādātais gada pārskats "Valsts sektora zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi" (veidlapa Nr. 3-pētniecība).
Tīmekļa vietnes sadaļā Respondentiem/Veidlapu-katalogs varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.
Mērķa populācija
Dati par zinātniski pētniecisko darbu augstākajā izglītībā tiek iegūti no augstākās izglītības iestādēm un to pārraudzībā esošajām zinātniskajām iestādēm.
Dati par zinātniski pētniecisko darbu uzņēmumos tiek iegūti izlases apsekojumā no ekonomiski aktīvām statistiskām vienībām – komersantiem (individuālie komersanti un komercsabiedrības), kuru pamatdarbības nozares pēc NACE 2. red. atbilst sadaļām no A līdz T. Visiem mērķa populācijā iekļautajiem uzņēmumiem, SVTK* klasifikatora trešā un ceturtā zīme ir 10, 51, 55, 57, 59, 61, 62, 71, 73, 74, 90. Apsekojuma mērķa populācijai nepieder uzņēmumi, kas iesniedz veidlapas Nr. 1-pētniecība, Nr. 3-pētniecība. Mērķa populācijā netiek iekļauti uzņēmumi, kuriem biznesa reģistrā ir atzīme B, K, L, N, T, V, P; uzņēmumu filiāles (SVTK trešā un ceturtā zīme ir 11, 52, 56, 80) un NACE 2. red. 9603. nozare (apbedīšana un ar to saistītā darbība).
*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators
Dati par zinātniski pētniecisko darbu valsts sektorā tiek iegūti no zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām organizācijām, kuru darbība pamatā tiek finansēta no valsts budžeta (neieskaitot iestādes, kuras iekļautas augstākās izglītības sektorā), kā arī tās valsts iestādes, kuras veic pētniecības darbus.
Klasifikācijas
Dati apkopoti un publicēti saskaņā ar:
- Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE 1.1. red.) – līdz 2007. gada beigām;
- Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.) – no 2008. gada;
- Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienu klasifikatoru (ATVK);
- Zinātnisko programmu un budžetu analīzes un salīdzināšanas klasifikatoru (NABS 2007);
- Zinātnes jomu klasifikāciju ("Fraskati rokasgrāmata", angl. – "Frascati Manual").
Tīmekļa vietnes sadaļā Klasifikāciju katalogs ir publicētas klasifikācijas ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.
Kontaktpersonas metodoloģijas jautājumos
Annika Gēgermane
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
vecākais referents