Zinātnes un pētniecības statistika

Augstākās izglītības sektors – visas augstākās mācību iestādes, tai skaitā universitātes un koledžas, neskatoties uz to, kas tās finansē un kāds ir to juridiskais statuss. Tas ietver arī visus pētniecības institūtus un slimnīcas, ko tiešā veidā vada, administrē vai arī kas ir saistītas ar augstākās izglītības iestādēm (saskaņā ar "Fraskati rokasgrāmatu" – angl. "Frascati Manual 2015: Guidelines for Collecting and Reporting Data on Research and Experimental Development", 260.§). Tas ir zinātnes statistikas metodoloģijas krājums, kuru publicējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Uzņēmējdarbības sektors – visi komersanti, kuru pamatnodarbošanās ir preču vai pakalpojumu (izņemot augstāko izglītību) ražošana realizācijai tirgū plašam lietotāju lokam par ekonomiski izdevīgu cenu un privātām bezpeļņas iestādēm, kas galvenokārt tās apkalpo ("Fraskati rokasgrāmata", 200.§).

Valsts sektors – visas organizācijas un citas iestādes, kas piegādā, bet parasti nepārdod sabiedrībai savus pakalpojumus, kas tiek izmantoti sabiedrības sociāli ekonomiskās politikas veidošanā, un privātie bezpeļņas uzņēmumi, ko valsts kontrolē un lielā mērā finansē ("Fraskati rokasgrāmata", 234.§).

Ārvalstu finansējums ir tāds finansējums, kas saņemts no starptautiskām organizācijām vai uz starptautisko līgumu pamata, kā arī no ārzemēm saņemtie maksājumi par pakalpojumiem.

Uzņēmējdarbības sektora finansējums ir uzņēmuma fondi un no citiem uzņēmumiem saņemtie maksājumi par pakalpojumiem u.c.

Valsts finansējums ir valsts un pašvaldību pamata vai speciālais budžets, fondi, kas ir saņemti no biedrībām, ko finansē valsts (ieskaitot subsīdijas), valsts sektora iestāžu pašu finansējums (no produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas, telpu iznomāšanas utt.).

Zinātniskos darbiniekus var iedalīt trīs kategorijās:

1. Zinātniskais personāls ir zinātnieki (fiziskās personas, kuras veic zinātnisko darbību un kuras ieguvušas zinātnisko kvalifikāciju – doktora zinātnisko grādu) un profesionāļi ar akadēmisko grādu vai augstākās izglītības diplomu, kas nodarbojas ar fundamentāliem vai lietišķiem pētījumiem, kā arī eksperimentālo pētniecību, lai iegūtu jaunas zināšanas, ražojumus, procesus, metodes un sistēmas; kā arī projektu vadītāji, kas iesaistīti pētniecības darbu zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un vadīšanā.
2. Zinātnes tehniskais personāls ir personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus.
   Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori.  
3. Zinātni apkalpojošais personāls ir personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 995/2012 (2012. gada 26. oktobris) 1. pielikuma 1. sadaļas prasībām no 2012. gada tiek apkopoti dati par citu zinātnisko personālu, kas sevī ietver zinātnes tehnisko un zinātni apkalpojošo personālu.

Normālā darba laika ekvivalents atbilst vienas personas gada darbam. Tādējādi, ja persona zinātniski pētnieciskajam darbam parasti veltī 40% no sava laika, bet pārējo laiku – citai darbībai (piemēram, pasniegšanai, universitātes administratīvajam darbam vai konsultācijām), viņš ir jāklasificē tikai kā 0,4 no normālā darba laika ekvivalenta.