Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās
Datoru un interneta lietošanas dati sniedz ziņas par datoru, interneta pieslēgumu izmantošanas paradumiem mājsaimniecībās – iedzīvotāju skaitu, kas lieto datoru un internetu, interneta lietošanas mērķiem, interneta pieslēguma veidiem, iepirkšanos internetā, komunikāciju ar valsts vai pašvaldību iestādēm, drošību internetā u.t.t.
- Doties uz >
-
Termini un definīcijas
>
- Datu vākšana un aprēķināšana >
Termini un definīcijas
Bezvadu internets (Wi-Fi)
Bezvadu tīkls (Wi-Fi) ir interneta piekļuves veids, kurš datora pieslēgšanos internetam nodrošina, izmantojot radio signālus, nevis vadus. Parasti šo tīkla veidu sauc par "Wi-Fi" un signālu nodrošina bezvadu tīkla maršrutētāji.
Platjoslas pieslēgumi
Platjoslas pieslēgumi ir interneta pieslēgumu veidi (DSL, kabeļinternets, optiskais internets un citi), kas nodrošina ātrāku datu pārraidi, kā arī piekļuvi internetam tiešsaistes režīmā.
DSL (Digital Subscriber Line)
GPRS (General Packet Radio Systems)
UMTS (Universal Mobile Telecommunication System)
UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) ir trešās paaudzes mobilā tehnoloģija, kas ļauj piekļūt internetam platjoslas frekvenču zonā.
Atšķirībā no GPRS, tā ir ar lielāku datu pārraides ātrumu.
Mobilais internets
Mobilais internets ir pakalpojums tiem mobilo telefonu lietotājiem, kuru telefonā nodrošināta pieeja pieslēgties internetam. Atšķirībā no datoriem, mobilais internets ir interneta pieslēgumu veids, kas izmanto mobilo sakaru operatora izveidoto mobilā interneta tīklu, kas ļauj pieslēgties internetam bez tiešā savienojuma.
Satelīta internets
Optiskais internets
Optiskais internets ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot optiskās šķiedras kabeļus, pa kuriem dati tiek vadīti izmantojot lāzeru vai gaismu izstarojošas diodes.
Kabeļinternets
Kabeļinternets ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot kabeļtelevīzijas tīklus vai antenas, dati tiek pārraidīti tāpat kā ar DSL tehnoloģiju, izmantojot esošos vara kabeļus.
Iezvanpieeja
Iezvanpieeja ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot fiksēto tālruņa līniju (modemu), caur kuru ar zvana palīdzību tiek veikta pieslēgšanās internetam.
USB modems
USB modems ir zibatmiņa, kurā iestrādātā tehnoloģija ļauj pieslēgties internetam gan izmantojot portatīvo datoru, gan galda datoru. Papildus piekļuvei internetam tas var darboties arī kā atmiņas karšu lasītājs.
E-prasmes
Prasmju kopums, kas raksturo cilvēka spēju pārvaldīt un strādāt ar informāciju un komunikāciju tehnoloģijām.
Mākoņdatošanas pakalpojumi
Mākoņdatošanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kas piedāvā iespēju uzglabāt datus uz cita servera esošās glabātuvēs, kuras sauc par "mākoņiem". Internets nodrošina pieeju šīm glabātuvēm, kā arī sniedz iespēju koplietot tur esošos datus ar citiem cilvēkiem. Atsevišķu mākoņpakalpojumu veidos ir iespēja šos datus arī rediģēt.
Piemēri šādiem mākoņpakalpojumiem ir Google piedāvātais e-pasta pakalpojums gmail.com un dokumentu rediģēšanas vietne docs.google.com, tāpat kā mākoņdatošanas piemērs ir DropBox, failiem.lv un citi.
Pirkumu veikšana internetā
Pirkumu veikšana internetā ir preču vai pakalpojumu pasūtīšana internetā neatkarīgi no apmaksas vai preču piegādes veida.
Valsts vai pašvaldību elektroniskie pakalpojumi
Valsts vai pašvaldību elektroniskie pakalpojumi ir pakalpojumi, kas pieejami valsts vai pašvaldības iestāžu mājaslapās un kurus iedzīvotāji var izmantot, lai:
- iesniegtu dažādus dokumentus elektroniski (piemēram, iesniegtu nodokļu deklarāciju, paziņotu par dzīvesvietas maiņu);
- uzzinātu informāciju par iedzīvotāju tiesībām (piemēram, sociālajiem pabalstiem, jaunumiem likumdošanā);
- uzzinātu aktuālo informāciju par personīgajiem dokumentiem (piemēram, identifikācijas karte, dzimšanas apliecība);
- iegūtu informāciju par valsts izglītības pakalpojumiem (piemēram, bibliotēkas, reģistrēšanās iespējas bērnudārzos, skolās vai citās mācību iestādēs);
- iegūtu informāciju par valsts veselības pakalpojumiem (piemēram, slimnīcu pakalpojumi).
Planšetdators
Planšetdators ir pārnēsājams dators ar viedtālruņiem raksturīgu operētājsistēmu (Android, iOS), kam piekļuve internetam iespējama gan izmantojot sim karti, gan bezvadu interneta tīklus. Informācijas ievadei un datora pārvaldīšanai tiek izmantots skārienjūtīgais ekrāns, kas parasti ir lielāks nekā standarta viedtālruņiem.
Viedtālrunis
Viedtālrunis ir mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgām funkcijām, ieskaitot pieeju internetam izmantojot Wi-Fi un mobilā interneta pārklājuma tīklus, e-pasta servisu, dokumentu rediģēšanu, kā arī kameru un GPS funkciju. Pie viedtālruņiem pieskaita arī jaunākos plaukstdatorus (PDA) ar papildu mobilā tālruņa funkcijām.
IKT drošības riski
Iespējami faktori, kuri var radīt bojājumus IKT sistēmām, kas var radīt traucējumos sistēmu darbībā vai datu zaudēšanu.
Datorvīruss
Datorvīruss ir ļaunprātīga datorprogramma, kas radīta, lai izraisītu nevēlamus efektus datorsistēmā.
Pretvīrusu aizsardzības programmatūra
Pretvīrusu aizsardzības programmatūra ir programma, kas pārbauda datoru, atrod datorvīrusus un atbrīvo no tiem, tās galvenais mērķis pasargāt no personisko datu zuduma, datora bojāšanas, personas identitātes zādzībām un krāpšanas.
Ugunsmūris
Ugunsmūris ir programma, kas var ierobežot un apturēt neatļautu cilvēka vai sistēmu piekļuvi datoram, tas tiek uzstādīts datorā, lai to pasargātu no citu lietotāju attālinātas nesankcionētas piekļuves datoram un tajā esošajai informācijai, kā arī pasaragātu datoru no datorvīrusiem un citām nevēlamām lietām.
Domēnsagroze
Domēnsagroze ir vietne, kas izskatās tāpat kā lietotājam zināmā vai izmantojama, kur tiek jautāts ievadīt lietotāja vārdu un paroli, bankas konta vai kredītkartes datus, kas vēlāk var tikt izmantoti ļaunprātīgiem nolūkiem.
Ļaunprātīgā koda programmatūra
Ļaunprātīgā koda programmatūra ir programma, kas tiek izmantota, lai traucētu datora darbību, ievāktu slepenu informāciju, piekļūtu privātām datorsistēmām bez tās lietotāju piekrišanas un bojātu datorsistēmu.
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Dati tiek iegūti, veicot apsekojumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū. Datu avoti ir CSP izstrādātā veidlapa IKT-personas "Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās".
Apsekojumā ir iekļauti jautājumi par personu interneta lietošanas paradumiem, kā arī daži jautājumi par interneta pieejamību mājsaimniecībās.
Dati par mājsaimniecībām ir sadalīti pēc mājsaimniecību demogrāfiskā tipa, ienākumu līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Dati par IKT lietošanu iedzīvotāju vidū doti sadalījumā pēc nodarbinātības, vecuma grupām, dzimuma, izglītības līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Lai atspoguļotu IKT statistikas rādītāju atšķirības mājsaimniecībās ar dažādu ienākumu līmeni, tiek izmantotas ienākumu kvartiles.
Tīmekļa vietnes sadaļā Respondentiem/Veidlapu-katalogs varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.
Mērķa populācija
Personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Izlases apjoms
Apsekojumā izlase ir jaukta tipa dizaina izlase:
1) Izlases CAPI (klātienes intervijām) daļa ir veidota kā divpakāpju izlase, kur pirmajā pakāpē atlasīti iecirkņi, izmantojot stratificētas sistemātiskas izlases veidošanas principus. Iecirkņi ir iedalīti 16 stratās, kas veidotas izmantojot teritoriālās (Rīga, lielpilsētas, mazpilsētas, lauku teritorijas) un statistisko reģionu (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Latgale) grupu apvienojumu.
Izlases otrajā pakāpē atlasītas ir personas, izmantojot vienkāršas gadījuma izlases veidošanas principus.
2) Izlases CATI (telefonintervijām) daļa ir veidota kā stratificēta vienkārša gadījuma izlase, kur atlasītas personas. Personas iedalītas 36 stratās, kas veidotas, kā vecuma grupu (16-24, 25-34, 35-44, 45-54, 55-64, 65-74) un statistisko reģionu (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Latgale) apvienojums.
Gads |
Izlasē iekļautās mājsaimniecības / personas |
Respondējošās |
|
Mājsaimniecības |
Personas |
||
2019 |
8500 (personas) |
... |
5219 |
2018 |
9010 (personas) |
... |
5914 |
2017 |
9 011 (personas) |
... |
5835 |
2016 |
10 998 (personas) |
... |
6 955 |
2015 |
5 496 |
3 310 |
6 303 |
2014 |
5 492 |
2 970 |
4 980 |
2013 |
5 488 |
3 416 |
5 994 |
2012 |
5 498 |
3 319 |
6 064 |
2011 |
5 498 |
3 877 |
7 238 |
2010 |
5 502 |
3 628 |
6 754 |
2009 |
5 487 |
3 907 |
7 790 |
2008 |
5 503 |
3 737 |
7 531 |
"..." - Veidota tikai personu izlase
Datu precizēšana
Publicētajiem datiem nav paredzēta koriģēšana.
Klasifikācijas
Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar vairākām klasifikācijām:
- Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru (ATVK);
- Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru;
- Adrešu klasifikatoru;
- Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas Eiropas Savienības variantu (ISCO-88 (COM));
- Starptautisko standartizētās standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED).
Tīmekļa vietnes sadaļā Klasifikāciju katalogs ir publicētas klasifikācijas ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.
Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos
Pēteris Nalivaiko
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
vecākais referents