Pārlekt uz galveno saturu
Centrālā statistikas pārvalde Sākums

Toolbar

  • Viegli lasīt
  • English
  • Latviski

Main navigation

  • Statistika

    Meklēt statistiku: datu tabulās, publikācijās, kartēs, infografikās un preses relīzēs.

    Datu publicēšanas kalendārs.

    Vai pārlūkot 10 statistikas tēmas.

    Visas datu tabulas ir publicētas CSP datubāzē.

    Šeit pieejami arī materiāli skolēniem un skolotājiem, anonimizētu datu kopas studiju procesam, kā arī informācija kā iegūt piekļuvi anonimizētiem datiem pētniecībai.

    Šeit pieejams arī Statistisko klasifikāciju katalogs.

    Latvija skaitļos toreiz un tagad  #Statistikai100.

  • Respondentiem

    Informācija par aktuālajām iedzīvotāju aptaujām un uzņēmumu (institūciju, komersantu, organizāciju) apsekojumiem, iesniedzamajām veidlapām un to kā noskaidrot NACE kodu.

    Iesniegt datus EDV

    CSP un citu statistikas iestāžu veidlapu katalogs

  • Dokumenti

    Statistikas jomu regulējošie normatīvie akti un dokumenti publiskajai apspriešanai.

    Statistikas programma un informācija par Statistikas padomi, statistikas iestādēm un kvalitātes prasībām sadaļā oficiālās statistikas sistēma.

  • Par mums

    Informācija par CSP, tās struktūru, budžetu un starptautisko sadarbību. Šeit iespējams pieteikties darba sludinājumiem.

    Te arī kontaktinformācija saziņai un materiāli medijiem.

Atpakaļceļš

Sākums/ Statistika/ Statistikas tēmas/ Zinātne un IKT/ Datoru un interneta lietošana/ Meklēt statistikas tabulas/

Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās

Datoru un interneta lietošanas dati sniedz ziņas par datoru, interneta pieslēgumu izmantošanas paradumiem mājsaimniecībās – iedzīvotāju skaitu, kas lieto datoru un internetu, interneta lietošanas mērķiem, interneta pieslēguma veidiem,  iepirkšanos internetā, komunikāciju ar valsts vai pašvaldību iestādēm, drošību internetā u.t.t.

TOC
Doties uz
Termini un definīcijas
Datu vākšana un aprēķināšana
toc

Termini un definīcijas

Bezvadu internets (Wi-Fi)

Bezvadu tīkls (Wi-Fi) ir interneta piekļuves veids, kurš datora pieslēgšanos internetam nodrošina, izmantojot radio signālus, nevis vadus. Parasti šo tīkla veidu sauc par "Wi-Fi" un signālu nodrošina bezvadu tīkla maršrutētāji.

Platjoslas pieslēgumi

Platjoslas pieslēgumi ir interneta pieslēgumu veidi (DSL, kabeļinternets, optiskais internets un citi), kas nodrošina ātrāku datu pārraidi, kā arī piekļuvi internetam tiešsaistes režīmā.

DSL (Digital Subscriber Line)
DSL – platjoslas pieslēguma veids, kas apzīmē vairākas tehnoloģijas, kuras nodrošina vienlaicīgu liela ātruma interneta un tālruņa pieslēgumu, izmantojot fiksēto tālruņa līniju. Savienojums ar internetu ir pastāvīgs un tam nav nepieciešama iezvanīšanās.
GPRS (General Packet Radio Systems)
GPRS (General Packet Radio Systems) ir otrās paaudzes mobilās tehnoloģijas, kas ļauj piekļūt internetam šaurjoslas frekvenču zonā.
UMTS (Universal Mobile Telecommunication System)

UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) ir trešās paaudzes mobilā tehnoloģija, kas ļauj piekļūt internetam platjoslas frekvenču zonā.

Atšķirībā no GPRS, tā ir ar lielāku datu pārraides ātrumu.

Mobilais internets

Mobilais internets ir pakalpojums tiem mobilo telefonu lietotājiem, kuru telefonā nodrošināta pieeja pieslēgties internetam. Atšķirībā no datoriem, mobilais internets ir interneta pieslēgumu veids, kas izmanto mobilo sakaru operatora izveidoto mobilā interneta tīklu, kas ļauj pieslēgties internetam bez tiešā savienojuma.

Satelīta internets
Bezvadu pieeja internetam, kas pamatā tiek izmantota attālās teritorijās, kuras nav sasniedzamas ar kabeļa vai DSL tīkliem.
Optiskais internets

Optiskais internets ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot optiskās šķiedras kabeļus, pa kuriem dati tiek vadīti izmantojot lāzeru vai gaismu izstarojošas diodes.

Kabeļinternets

Kabeļinternets ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot kabeļtelevīzijas tīklus vai antenas, dati tiek pārraidīti tāpat kā ar DSL tehnoloģiju, izmantojot esošos vara kabeļus.

Iezvanpieeja

Iezvanpieeja ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot fiksēto tālruņa līniju (modemu), caur kuru ar zvana palīdzību tiek veikta pieslēgšanās internetam.

USB modems

USB modems ir zibatmiņa, kurā iestrādātā tehnoloģija ļauj pieslēgties internetam gan izmantojot portatīvo datoru, gan galda datoru. Papildus piekļuvei internetam tas var darboties arī kā atmiņas karšu lasītājs.

E-prasmes

Prasmju kopums, kas raksturo cilvēka spēju pārvaldīt un strādāt ar informāciju un komunikāciju tehnoloģijām.

Mākoņdatošanas pakalpojumi

Mākoņdatošanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kas piedāvā iespēju uzglabāt datus uz cita servera esošās glabātuvēs, kuras sauc par "mākoņiem". Internets nodrošina pieeju šīm glabātuvēm, kā arī sniedz iespēju koplietot tur esošos datus ar citiem cilvēkiem. Atsevišķu mākoņpakalpojumu veidos ir iespēja šos datus arī rediģēt.

Piemēri šādiem mākoņpakalpojumiem ir Google piedāvātais e-pasta pakalpojums gmail.com un dokumentu rediģēšanas vietne docs.google.com, tāpat kā mākoņdatošanas piemērs ir DropBox, failiem.lv un citi.

Pirkumu veikšana internetā

Pirkumu veikšana internetā ir preču vai pakalpojumu pasūtīšana internetā neatkarīgi no apmaksas vai preču piegādes veida.

Valsts vai pašvaldību elektroniskie pakalpojumi

Valsts vai pašvaldību elektroniskie pakalpojumi ir pakalpojumi, kas pieejami valsts vai pašvaldības iestāžu mājaslapās un kurus iedzīvotāji var izmantot, lai:

  • iesniegtu dažādus dokumentus elektroniski (piemēram,  iesniegtu nodokļu deklarāciju, paziņotu par dzīvesvietas maiņu);
  • uzzinātu informāciju par iedzīvotāju tiesībām (piemēram, sociālajiem pabalstiem, jaunumiem likumdošanā);
  • uzzinātu aktuālo informāciju par personīgajiem dokumentiem (piemēram, identifikācijas karte, dzimšanas apliecība);
  • iegūtu informāciju par valsts izglītības pakalpojumiem (piemēram, bibliotēkas, reģistrēšanās iespējas bērnudārzos, skolās vai citās mācību iestādēs);
  • iegūtu informāciju par valsts veselības pakalpojumiem (piemēram, slimnīcu pakalpojumi).
Planšetdators

Planšetdators ir pārnēsājams dators ar viedtālruņiem raksturīgu operētājsistēmu (Android, iOS), kam piekļuve internetam iespējama gan izmantojot sim karti, gan bezvadu interneta tīklus. Informācijas ievadei un datora pārvaldīšanai tiek izmantots skārienjūtīgais ekrāns, kas parasti ir lielāks nekā standarta viedtālruņiem.

Viedtālrunis

Viedtālrunis ir mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgām funkcijām, ieskaitot pieeju internetam izmantojot Wi-Fi un mobilā interneta pārklājuma tīklus, e-pasta servisu, dokumentu rediģēšanu, kā arī kameru un GPS funkciju. Pie viedtālruņiem pieskaita arī jaunākos plaukstdatorus (PDA) ar papildu mobilā tālruņa funkcijām.

IKT drošības riski

Iespējami faktori, kuri var radīt bojājumus IKT sistēmām, kas var radīt traucējumos sistēmu darbībā vai datu zaudēšanu.

Datorvīruss

Datorvīruss ir ļaunprātīga datorprogramma, kas radīta, lai izraisītu nevēlamus efektus datorsistēmā.

Pretvīrusu aizsardzības programmatūra

Pretvīrusu aizsardzības programmatūra ir programma, kas pārbauda datoru, atrod datorvīrusus un atbrīvo no tiem, tās galvenais mērķis pasargāt no personisko datu zuduma, datora bojāšanas, personas identitātes zādzībām un krāpšanas.

Ugunsmūris

Ugunsmūris ir programma, kas var ierobežot un apturēt neatļautu cilvēka vai sistēmu piekļuvi datoram, tas tiek uzstādīts datorā, lai to pasargātu no citu lietotāju attālinātas nesankcionētas piekļuves datoram un tajā esošajai informācijai, kā arī pasaragātu datoru no datorvīrusiem un citām nevēlamām lietām.

Domēnsagroze

Domēnsagroze ir vietne, kas izskatās tāpat kā lietotājam zināmā vai izmantojama, kur tiek jautāts ievadīt lietotāja vārdu un paroli, bankas konta vai kredītkartes datus, kas vēlāk var tikt izmantoti ļaunprātīgiem nolūkiem.

Ļaunprātīgā koda programmatūra

Ļaunprātīgā koda programmatūra ir programma, kas tiek izmantota, lai traucētu datora darbību, ievāktu slepenu informāciju, piekļūtu privātām datorsistēmām bez tās lietotāju piekrišanas un bojātu datorsistēmu.

Top
toc

Datu vākšana un aprēķināšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Dati tiek iegūti, veicot apsekojumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū. Datu avoti ir CSP izstrādātā veidlapa IKT-personas "Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās".

Apsekojumā ir iekļauti jautājumi par personu interneta lietošanas paradumiem, kā arī daži jautājumi par interneta pieejamību mājsaimniecībās.

Dati par mājsaimniecībām ir sadalīti pēc mājsaimniecību demogrāfiskā tipa, ienākumu līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Dati par IKT lietošanu iedzīvotāju vidū doti sadalījumā pēc nodarbinātības, vecuma grupām, dzimuma, izglītības līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Lai atspoguļotu IKT statistikas rādītāju atšķirības mājsaimniecībās ar dažādu ienākumu līmeni, tiek izmantotas ienākumu kvartiles.

Tīmekļa vietnes sadaļā Respondentiem/Veidlapu-katalogs varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Mērķa populācija

Personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Izlases apjoms

Apsekojumā izlase ir jaukta tipa dizaina izlase:

1) Izlases CAPI (klātienes intervijām) daļa ir veidota kā divpakāpju izlase, kur pirmajā pakāpē atlasīti iecirkņi, izmantojot stratificētas sistemātiskas izlases veidošanas principus. Iecirkņi ir iedalīti 16 stratās, kas veidotas izmantojot  teritoriālās (Rīga, lielpilsētas, mazpilsētas, lauku teritorijas) un statistisko reģionu (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Latgale) grupu apvienojumu.

Izlases otrajā pakāpē atlasītas ir personas, izmantojot vienkāršas gadījuma izlases veidošanas principus.

2) Izlases CATI (telefonintervijām) daļa ir veidota kā stratificēta vienkārša gadījuma izlase, kur atlasītas personas. Personas iedalītas 36 stratās, kas veidotas, kā vecuma grupu (16-24, 25-34, 35-44, 45-54, 55-64, 65-74) un statistisko reģionu (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Latgale) apvienojums.

Gads

Izlasē iekļautās mājsaimniecības / personas

 Respondējošās

Mājsaimniecības

Personas

2019

8500 (personas)

...

5219

2018

9010 (personas)

...

5914

2017

9 011 (personas)

...

5835

2016

10 998 (personas)

...

6 955

2015

5 496

3 310

6 303

2014

5 492

2 970

4 980

2013

5 488

3 416

5 994

2012

5 498

3 319

6 064

2011

5 498

3 877

7 238

2010

5 502

3 628

6 754

2009

5 487

3 907

7 790

2008

5 503

3 737

7 531

"..." - Veidota tikai personu izlase

Datu precizēšana

Publicētajiem datiem nav paredzēta koriģēšana.

Klasifikācijas

Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar vairākām klasifikācijām:

  • Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru (ATVK);
  • Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru;
  • Adrešu klasifikatoru;
  • Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas Eiropas Savienības variantu (ISCO-88 (COM));
  • Starptautisko standartizētās standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED).

Tīmekļa vietnes sadaļā Klasifikāciju katalogs ir publicētas klasifikācijas ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Pēteris Nalivaiko

Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa

vecākais referents

Peteris.Nalivaiko@csb.gov.lv

67366869

Top

Centrālā statistikas pārvalde

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301

pasts@csb.gov.lv CSP_Latvija
 67366850 CSP_Latvija
RSS Latvijas statistika

Skatīt organizācijas kontaktinformāciju

Skatīt visu darbinieku kontaktus

Privātums

Bezmaksas informatīvais tālrunis

80 0000 98

edv@csb.gov.lv

Konsultācijas par datu iesniegšanu.

Komunikācijas daļa

67366922

info@csb.gov.lv

Konsultācijas par datu pieejamību, informācijas pieprasījumi, izziņas – vairāk sadaļā Informācijas pakalpojumi.