Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2005.gadā
LR Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu 2005. gadā veica apsekojumu par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās. Apsekojuma galvenais mērķis bija iegūt datus par datoru un Interneta lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū. Šāds apsekojums pēc vienotas metodoloģijas tiek veikts katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, tāpēc iegūtie rezultāti ir salīdzināmi.
CSP dati liecina, ka 2005.gadā īpaši strauji ir izplatījušies mobilie sakaru līdzekļi. Salīdzinot ar 2004.gadu, mājsaimniecību skaits, kuru rīcībā bija mobilie telefoni, ir pieaudzis par 16 procentpunktiem. Kā rezultātā, trīs ceturtdaļas no visām Latvijas mājsaimniecībām 2005.gadā lietoja mobilo telefonu. Pie tam 40% mājsaimniecību lietošanā ir mobilais telefons ar iespēju pieslēgties Internetam (WAP, GPRS, UMTS). Tomēr tikai 16% no šīm mājsaimniecībām bija pieslēgušas savus mobilos telefonus Internetam. Mājsaimniecību nodrošinātība ar informācijas un sakaru līdzekļiem ir redzama grafikā:
Kā liecina apsekojuma dati, pēdējā gada laikā galda vai portatīvo datoru pieejamība mājsaimniecību īpašumā pieaugusi par 6 procentpunktiem. Pie tam katrā trešajā mājsaimniecībā, kam ir galda vai portatīvais dators, bija arī Interneta pieslēgums.
2005.gadā 31% mājsaimniecību Internetu izmantoja mājās (2004.gadā - 15%). Tas liecina, ka gada laikā Interneta lietošana mājās ir pieaugusi par 16 procentpunktiem. Kā faktors, kas lielā mērā veicina Interneta pieslēgumu mājsaimniecībā, ir bērnu un pusaudžu klātbūtne mājsaimniecībā.
Tas, ka mājsaimniecībās, kurās ir 3 pieaugušie bez bērniem, ir augsts Interneta pieslēguma īpatsvars, izskaidrojams ar to, ka šajās mājsaimniecībās bieži ir jaunieši 16 gadu vecumā un vecāki, kas šajā apsekojumā tiek pieskaitīti pie pieaugušajiem.
Mājsaimniecību īpatsvars ar Interneta pieeju un platjoslas pieslēgumu 2005.gadā ES dalībvalstīs
(procentos no attiecīgās valsts mājsaimniecību kopskaita)
|
|
Visas mājsaimniecības |
Blīvi apdzīvotas teritoriju mājsaimn. |
Vidēji apdzīvotas teritoriju mājsaimn. |
Reti apdzīvotas teritoriju mājsaimn. | ||||
|
Platjoslas piesl. |
Interneta pieeja |
Platjoslas piesl. |
Interneta pieeja |
Platjoslas piesl. |
Interneta pieeja |
Platjoslas piesl. |
Interneta pieeja | |
|
EU25 |
23 |
48 |
27 |
52 |
23 |
49 |
15 |
40 |
|
EU15 |
25 |
53 |
28 |
55 |
25 |
53 |
19 |
49 |
|
Beļģija |
41 |
50 |
40 |
49 |
44 |
54 |
29 |
41 |
|
Čehija |
5 |
19 |
7 |
22 |
5 |
18 |
3 |
17 |
|
Dānija |
51 |
75 |
59 |
80 |
52 |
74 |
42 |
70 |
|
Vācija |
23 |
62 |
25 |
62 |
24 |
61 |
15 |
62 |
|
Igaunija |
30 |
39 |
37 |
45 |
… |
… |
22 |
32 |
|
Grieķija |
1 |
22 |
1 |
29 |
3 |
15 |
0 |
16 |
|
Spānija |
21 |
36 |
26 |
42 |
20 |
34 |
10 |
23 |
|
Itālija |
13 |
39 |
16 |
41 |
13 |
38 |
6 |
34 |
|
Kipra |
4 |
32 |
7 |
40 |
3 |
39 |
1 |
16 |
|
Latvija |
14 |
31 |
21 |
38 |
11 |
37 |
7 |
23 |
|
Lietuva |
12 |
16 |
20 |
25 |
… |
… |
6 |
9 |
|
Luksemburga |
39 |
77 |
38 |
68 |
42 |
83 |
36 |
81 |
|
Ungārija |
11 |
22 |
19 |
32 |
11 |
22 |
5 |
14 |
|
Nīderlande |
54 |
78 |
57 |
80 |
53 |
78 |
49 |
75 |
|
Austrija |
23 |
47 |
30 |
49 |
24 |
48 |
15 |
44 |
|
Polija |
16 |
30 |
26 |
40 |
15 |
31 |
5 |
19 |
|
Portugāle |
20 |
31 |
27 |
36 |
16 |
30 |
11 |
23 |
|
Slovēnija |
19 |
48 |
28 |
53 |
… |
50 |
13 |
45 |
|
Slovākija |
7 |
23 |
15 |
33 |
… |
… |
4 |
19 |
|
Somija |
36 |
54 |
43 |
59 |
42 |
56 |
30 |
51 |
|
Zviedrija |
40 |
73 |
45 |
67 |
49 |
83 |
36 |
72 |
|
Lielbritānija |
32 |
60 |
34 |
58 |
34 |
64 |
22 |
67 |
& Eurostat dati, Kopienas apsekojums par IKT lietošanu uzņēmumos. Dati par Franciju, Īriju un Maltu nav pieejami.
Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (56%) kaut reizi mūžā ir lietojuši datoru. Visstraujāk ir palielinājies to datoru lietotāju skaits, kuri to izmantojuši pēdējo 3 mēnešu laikā. 2005.gadā to īpatsvars ir 47%, 2004.gadā - 41% (pieaugums par 6 procentpunktiem).
2005.gada aptaujas rezultāti liecina, ka ievērojami ir pieaugusi Interneta lietošana. Ievērojams Interneta lietotāju pieaugums ir novērojams to personu vidū, kuri Internetu lietojuši pēdējo 3 mēnešu laikā. Kā liecina apsekojuma dati, Internetu kaut reizi mūžā ir lietojuši 49% Latvijas iedzīvotāju.
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri lietoja datoru un Internetu 2005.gadā
(procentos no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā)
Datoru un Interneta lietošana ir apgriezti proporcionāla personu vecumam. Vecuma grupā 16-24 g. pēdējo 3 mēnešu laikā datoru bija lietojuši 88%, 35-44g. – 51%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem tikai 17% iedzīvotāju. Savukārt Internetu vecuma grupā 16-24g. lietojuši 84 %, vecuma grupā 35-44 g. - 42 %, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem vairs tikai 9% iedzīvotāju. Jāsecina, ka pagaidām nav novērojama tendence, ka palielinātos gados vecāku iedzīvotāju īpatsvars Interneta lietotāju vidū.
Interneta lietošana pēdējā gada laikā iedzīvotāju vidū
(procentos no iedzīvotāju attiecīgas valsts kopskaita)
Lielākā daļa Interneta lietotāju to lietojuši regulāri - vismaz reizi nedēļā. Līdz ar to var secināt, ka Interneta lietotāju segments kļūst aktīvāks, t.i., arvien biežāk izmanto Interneta sniegtās iespējas. Galvenokārt regulārie Interneta lietotāji ir jauni cilvēki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, studenti un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas var piekļūt Internetam mācību vietās un darbavietās. Ļoti zema pieredze darbā ar datoru un Internetu ir bezdarbnieku un citādi neaktīvo personu vidū (piem., pensionāri, mājsaimnieces, ilgstoši slimojošie iedzīvotāji un invalīdi), kuru samērā zemais ienākumu līmenis, kā arī zināšanu trūkums lielā mērā izslēdz viņus no lietotāju loka.
Datoru un Internetu regulāri (gandrīz katru dienu vai vismaz reizi nedēļā) lietoja vairāk kā divas trešdaļas datoru un Interneta lietotāji (attiecīgi 89% un 87%). Šie rezultāti liecina, ka cilvēkiem rodas nepieciešamība datoru un Internetu lietot arvien biežāk.
& Eurostat dati, Kopienas apsekojums par IKT lietošanu. Dati par Franciju un Maltu nav pieejami.
Sagatavojusi
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
Tālr.7366726
Nataļja Zvonkova