Preses relīze

98 % mājsaimniecību ar bērniem pieejams internets

Turpina pieaugt mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets – 2018. gada sākumā tas bija 81,6 %. Salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,8 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – par 3 procentpunktiem, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu mājsaimniecībās. Interneta pieejamība ietver vai nu fiksēto platjoslas pieslēgumu, vai mobilā interneta pieslēgumu vismaz vienam mājsaimniecības loceklim.

Internets ir pieejams gandrīz visās mājsaimniecībās ar bērniem – 98,1%, bet retāk mājsaimniecībās bez bērniem – 76,4%. Visretāk internets pieejams vienas personas mājsaimniecībās – 64,9%, savukārt visbiežāk tas ir pieejams mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie ar bērniem – 98,6 %.

 

Katru gadu pieaug regulāro interneta lietotāju (lieto vismaz reizi nedēļā) skaits. 2018. gada sākumā internetu regulāri lietoja 81,2 % iedzīvotāju, kas ir par 18,7 procentpunktiem vairāk nekā 2010. gadā. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 2,7 procentpunktiem.

Nav būtiskas atšķirības starp vīriešu un sieviešu interneta lietošanas paradumiem. 80,8 % vīriešu norādīja, ka lieto internetu vismaz reizi nedēļā, bet šādu sieviešu īpatsvars bija 81,5 %.

Visbiežāk internetu regulāri lieto iedzīvotāji 16–24 un 25–34 gadu vecuma grupās. Abās šajās grupās 98,6% iedzīvotāju internetu lieto vismaz reizi nedēļā. Vismazāk internetu regulāri lieto cilvēki vecumā no 65 līdz 74 gadiem – 40,1%.

Visaktīvāk internetu lieto Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji – attiecīgi 84,9 % un 83,0 %. Kurzemes reģionā internetu regulāri lieto 80,5 % iedzīvotāju, bet Vidzemes reģionā – 78,9 %. Viszemākais interneta lietotāju īpatsvars ir Latgalē, kur internetu vismaz reizi nedēļa lieto 71,8 % iedzīvotāju.

 

Tāpat kā pērn, arī 2018. gadā populārākā ierīce, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba, ir mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 67 % iedzīvotāju, kuri lietoja internetu pēdējo trīs mēnešu laikā.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām bija e-pasta un interneta bankas izmantošana (attiecīgi 83,8 % un 79,4 % iedzīvotāju, kuri lietoja internetu pēdējo trīs mēnešu laikā). Jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem populārākās aktivitātes bija sociālo tīklu lietošana, e-pasta izmantošana un video skatīšanās, savukārt vecāka gada gājuma cilvēkiem (no 65 līdz 74 gadiem) – e-pasta un internetbankas lietošana, kā arī informācijas meklēšana par precēm vai pakalpojumiem.

Trešā daļa interneta lietotāju to izmanto, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. 2018. gadā vispopulārākās preces, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija apģērbs un sporta preces, kā arī mājsaimniecības preces. Šīs preces iegādājušies attiecīgi 63,6 % un 50,6 % iedzīvotāju, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā bija veikuši preču vai pakalpojumu iegādi internetā personiskām vajadzībām. Sievietēm vairāk raksturīgi iegādāties apģērbus un sporta preces, savukārt vīriešiem – dažāda veida elektroniku.

Pieaug internetā sniegto sabiedrisko pakalpojumu izmantošana, piemēram, iespēju tiešsaistē aizpildīt veidlapas izmantojuši 49,6 %, un gada laikā šis rādītājs ir pieaudzis par 11,1 %.

6,1 % iedzīvotāju, kuri lietojuši internetu pēdējā gada laikā, ir izmantojuši specializētas tīmekļa vietnes vai lietotnes, piemēram, Airbnb, Couchsurfing, Booking.com, lai rezervētu naktsmītni. 4,2 % iedzīvotāju specializētas tīmekļa vietnes vai lietotnes, piemēram, Taxify izmantojuši, lai no privātpersonas saņemtu taksometra pakalpojumu.

Iedzīvotāju interneta izmantošanas nolūki 2018. gadā
(procentos no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējos 3 mēnešos attiecīgajā grupā)

 

Pavisam

no tiem:

no tiem vecuma grupās:

Vīrieši

Sievietes

16-24

25-34

35-44

45-54

55-64

65-74

E-pasta lietošana

83,8

81,0

86,3

87,8

92,3

88,5

81,7

72,5

67,8

Telefona sarunas vai video zvani (izmantojot tīkla kameru (webcam)

62,1

57,7

65,9

78,3

71,6

61,1

56,4

49,5

49,0

Sociālo tīklu lietošana

73,5

68,3

78,2

94,2

90,4

77,2

62,2

53,1

49,0

Informācijas meklēšana par precēm vai pakalpojumiem

75,7

76,4

75,1

75,6

83,6

81,2

75,5

67,0

55,8

Mūzikas klausīšanās

47,3

50,8

44,2

83,2

65,0

45,9

34,4

24,6

15,4

Televīzijas kanālu satura skatīšanās internetā

18,7

20,3

17,3

27,4

23,4

16,3

16,2

13,8

12,3

Video skatīšanās pēc pieprasījuma no komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem

15,2

18,0

12,8

27,5

22,5

12,5

10,9

9,1

3,2

Video skatīšanās koplietošanas vietnēs

65,4

69,3

62,0

87,3

80,1

68,8

58,8

45,2

32,8

Spēļu spēlēšana vai to lejupielādēšana

26,2

31,8

21,2

54,0

30,6

22,5

19,5

15,4

13,7

Ar veselību saistītas informācijas meklēšana

44,1

31,3

55,3

31,8

48,3

45,3

44,3

44,5

48,9

Ārsta vizītes pieteikšana, izmantojot internetu vai lietotnes

10,1

4,9

14,6

6,2

15,1

9,8

9,8

8,4

7,3

Preču vai pakalpojumu pārdošana internetā

11,4

12,6

10,4

17,8

17,1

12,0

8,2

5,6

2,5

Internetbankas lietošana

79,4

76,6

81,8

74,7

88,3

83,6

78,6

72,7

65,4

Apsekojums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās veikts 2018. gada sākumā, un tajā aptaujāti 5914 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Pēteris Nalivaiko
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts: Peteris.Nalivaiko@csb.gov.lv
Tālr.: 67366869

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi