Preses relīze

63 % Latvijas uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne

2018. gada sākumā Latvijā 99,6 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 63,0 % uzņēmumu, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos. 44,1 % uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.

2018. gada sākumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus nodarbināja 15,5 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk1,

Uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbina IKT specialistus, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma2. Visbiežāk IKT speciālistus nodarbina lielie uzņēmumi 79,5 %. Savukārt vidējo un mazo uzņēmumu grupā IKT specialistus nodarbina attiecīgi 34,7 % un 10,2 % uzņēmumu. Lielo uzņēmumu grupā salīdzinājumā ar 2017. gadu rādītājs pieaudzis par 7,8 procentpunktiem, bet vidējos un mazajos uzņēmumos attiecīgi par 4,9 un 1,3 procentpunktiem.

5,2 % uzņēmumu pērn pieņēma vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, bet vairāk nekā pusei no tiem (56,5 %) bija grūtības šo vakanču aizpildīšanā. 5,4 % nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes.

2017. gadā lielāko daļu IKT funkciju uzņēmumos nodrošināja ārpakalpojumu sniedzēji. Visbiežāk tie tika piesaistīti tādu IKT funkciju veikšanai kā uzņēmējdarbības vadības programmatūru/sistēmu izstrāde un attīstīšana3 (34,3 % uzņēmumu), uzņēmējdarbības vadības programmatūru/sistēmu atbalsts (32,3 %), kā arī tīmekļa risinājumu izstrādāšana un attīstīšana (40,4 %), attiecīgi par 17,5 procentpunktiem, 17,3 un 23,6 procentpunktiem vairāk nekā pašu darbinieki4.

Lielajos uzņēmumos pašu spēkiem biežāk tiek nodrošinātas arī tādas IKT funkcijas kā IKT infrastruktūras uzturēšana, biroja programmatūras atbalsts, uzņēmējdarbības vadības programmatūru/sistēmu atbalsts, tīmekļa risinājumu atbalsts kā arī drošība un datu aizsardzība.

Uzņēmumu sadalījums pēc IKT funkciju galvenā izpildītāja 2017. gadā
(procentos no uzņēmumu kopskaita attiecīgajā grupā)

IKT funkcijas

Pavisam

Pašu darbinieki

Ārpakalpojumu sniedzējs

no tiem ar darbinieku skaitu:

no tiem ar darbinieku skaitu:

pašu darbinieki

ārpakalpojumu sniedzējs

10–49 (mazie)

50–249 (vidējie)

250+ (lielie)

10–49 (mazie)

50–249 (vidējie)

250+ (lielie)

IKT infrastruktūras uzturēšana

49,4

42,2

48,5

50,4

76,5

42,1

45,7

22,5

Biroja programmatūras atbalsts

42,8

43,5

41,1

47,2

76,5

43,6

46,1

22,0

Uzņēmējdarbības vadības programmatūru/ sistēmu izstrāde un attīstīšana

16,8

34,3

14,8

24,4

39,0

31,9

45,3

50,5

Uzņēmējdarbības vadības programmatūru/ sistēmu atbalsts

15,0

32,3

12,6

23,1

49,0

30,1

43,3

41,5

Tīmekļa risinājumu izstrādāšana un attīstīšana

16,8

40,4

15,2

22,0

40,0

37,8

53,0

51,0

Tīmekļa risinājumu atbalsts

19,3

41,4

17,3

25,4

52,5

39,8

50,2

41,5

Drošība un datu aizsardzība

40,5

43,5

39,3

43,1

68,5

43,1

48,2

27,5

2017. gadā lielo datu analīzi5 veica 7,7 % uzņēmumu. Daļa uzņēmumu to veica pašu spēkiem, bet citi piesaistīja ārpakalpojumu sniedzējus. Visbiežāk lielo datu analīzi veica uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir telekomunikācija (20,9 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (17,2 %) un vairumtirdzniecība (14,2 %). Visretāk to darīja ēdināšanas pakalpojumu (1,4 %), būvniecības nozares (3,9 %) un tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozares uzņēmumi (1,9 %). Šis jautājums ikgadējā CSP aptaujā bija iekļauts pirmoreiz.

Lielo datu analīzi daudz biežāk veica lielie uzņēmumi (29,5 %). Mazo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir gandrīz piecas reizes zemāks.

 

Metodoloģiskie norādījumi

 

1Aptaujā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.

 

2 Mazie uzņēmumi ir ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49, vidējie – no 50 līdz 249, lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk.

 

3Piemēram, ERP (Enterprise Resource Planning – uzņēmumu resursu plānošana), ko lieto resursu pārvaldīšanai, koplietojot informāciju starp dažādām uzņēmuma struktūrām – grāmatvedība, plānošana, ražošana, mārketings; CRM (Customer Relationships Management – klientu attiecību pārvaldība); HR (Human Resources – darbaspēka informācijas sistēma), datubāzes.

 

4Ieskaitot mātes uzņēmumā vai filiālēs nodarbinātos.

 

5Lielo datu analīze ir paņēmienu, tehnoloģiju un programmatūru kopums lielu datu apjomu analīzei, kas iegūti no uzņēmuma datubāzes vai citiem datu avotiem. Lielo datu analīze ietver to izmantošanu darba organizācijas, ražošanas efektivitātes pilnveidošanai.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Jekaterina Čalomova
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts
: Jekaterina.Calomova@csb.gov.lv
Tālr.: 67366633

 
 
Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi