Preses relīze

Pērn koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums pieauga par 39 %

2018. gadā koģenerācijas1 stacijās2 saražotais elektroenerģijas daudzums bija 4170,0 gigavatstundas (GWh), kas sastāda 62 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās palielinājās par 39 %, kas skaidrojams ar sausā un siltā laika izraisīto hidroenerģijas izstrādes samazinājumu.

Pērn koģenerācijas stacijās saražoja 5 892,1 GWh siltumenerģijas, kas ir par 6 % mazāk nekā 2017. gadā. Saražotais siltumenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2018. gadā veidoja 71 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma Latvijā.

Koģenerācijas staciju darbību raksturojošie rādītāji 2018. gadā

Koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda

Koģenerācijas staciju skaits

Uzstādītā elektriskā jauda, MW

Saražotā elektroenerģija, GWh

Saražotā siltumenerģija, GWh

Pavisam

175

1 269,7

4 170,0

5 892,1

≤ 0,2 MW

21

2,9

18,8

33,5

0,2 < P* ≤ 0,5 MW

29

10,3

57,7

190,4

0,5 < P ≤ 1 MW

66

54,2

339,0

662,3

1 < P ≤ 5 MW

52

126,8

827,2

2 070,0

5 < P ≤ 20 MW

3

27,7

104,0

159,4

> 20 MW

4

1 047,8

2 823,3

2 776,5

*P – jauda

10 gadu laikā no 2009. gada līdz 2018. gadam koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda palielinājusies 1,4 reizes un 2018. gadā bija 1 269,7 MW.

Atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda desmit gados pieaugusi 16 reizes un 2018. gadā sasniedza 157,9 MW jeb 12 % no kopējās uzstādītās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda pieauga par 4 MW jeb nepilniem 3 %.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 83 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā. Pērn tās saražoja 67 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn vislielākā koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda bija Rīgā – 1 059,5 MW, kas nav būtiski mainījusies kopš 2013. gada. Zemgales un Pierīgas reģionos uzstādītā elektriskā jauda gada laikā samazinājās par 9 % un attiecīgi bija 63,7 MW un 52,2 MW. Viszemākā uzstādītā elektriskā jauda 2018. gadā bija Kurzemes reģionā – 26,5 MW, kas ir par 18 % mazāk nekā 2017. gadā. Pērn uzstādītā elektriskā jauda Vidzemes un Latgales reģionos samazinājās attiecīgi par 18 % un 12 %, salīdzinājumā ar 2017. gadu.

AER koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars 10 gadu laikā pieaudzis par 20 procentpunktiem, un pērn no AER saražoja 944 GWh elektroenerģijas (no biomasas – 570 GWh, no biogāzes – 374 GWh) jeb 23 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugumu sekmē valsts atbalsta programmas.

Vislielākais no AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars koģenerācijas stacijās 2018. gadā bija Vidzemes un Zemgales reģionos, attiecīgi 98 % un 85 %, savukārt viszemākais Rīgā – 2 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma reģionā.

Koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģija Latvijas reģionos 2018. gadā

 

Karte - Koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģija Latvijas reģionos 2018. gadā

Koģenerācijas stacijās 2018. gadā galvenokārt patērēja dabasgāzi – 30,8 petadžoulus (PJ) un kurināmo koksni - 12,8 PJ. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 93 % līdz 65 %, savukārt AER patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2018. gadā sasniedzot 34 %.

Latvijas mērķis3 līdz 2020. gadam ir nodrošināt 40 % AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2017. gadā bija 39 %.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

1Koģenerācija – vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde vienā un tajā pašā tehnoloģiskajā iekārtā un ciklā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, cietos kurināmos, šķidros kurināmos, biogāzi un kurināmo koksni.

2Koģenerācijas stacija sastāv no koģenerācijas iekārtām un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām.

3MK Nr. 129 “Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-past
s: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lāsma Černovska

Vides un enerģētikas statistikas daļa
E-pasts: Lasma.Cernovska@csb.gov.lv
Tālr.: 67366768

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi