Ārvalstu ceļotājus raksturojošie rādītāji
Datus par ārvalstu ceļotājiem, kuri šķērsojuši Latvijas robežu, izmanto, lai analizētu Latvijas tūrisma nozares ekonomisko pienesumu valsts tautsaimniecībā, kā arī un ir viens no avotiem valsts maksājumu bilances sagatavošanai. Dati tiek izmantoti arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) publikāciju sagatavošanai.
Ārvalstu ceļotāju dati sniedz informāciju par ārvalstu ceļotāju vecumu un dzimumu, par pastāvīgās dzīvesvietas valsti, no kuras tie ir ieradušies, ceļojuma galveno mērķi, izdevumiem ceļojuma laikā, ceļotāju izvēlētajām apmešanās vietām un to izmaksām. Informācija tiek iegūta ne tikai par respondentu izdevumiem, bet arī par ģimenes locekļu izdevumiem, ja respondents tos ceļojuma laikā ir apmaksājis.
Termini un definīcijas
Ceļotājs
Jebkura fiziska persona, kura ceļo ārpus savas ierastās vides. Atkarībā no uzturēšanās laika ir vienas dienas apmeklētāji – ceļotāji, kas brauciena laikā nenakšņo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas sabiedriskā vai privātā mājvietā, un vairākdienu apmeklētāji – tūristi.
Robežšķērsojumu skaits
Pastāvīgās dzīvesvietas valsts
Valsts, kurā atrodas personas galvenā mājvieta, kurā tā dzīvo vai plāno dzīvot ilgāk par gadu.
Ja pastāv grūtības ar galvenās dzīvesvietas noteikšanu, tad kā kritērijs tiek izmantots valstī pavadītais ilgums gada laikā (t.i., vismaz 185 dienas kalendārajā gadā).
Brauciena izdevumi
Brauciena izdevumos ietilpst brauciena laikā un pirms tā iegādātās patēriņa preces un pakalpojumi: transporta, naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumi, vīzas, apdrošināšana, ieejas biļetes kultūras, sporta un izklaides pasākumos, personīgie pirkumi, piemēram, pārtika, apģērbs, suvenīri, vērtslietas (sev un dāvināšanai), datortehnika, fotoaparāts un citi ar braucienu saistītie izdevumi.
Brauciena izdevumos ietver:
- personiskos izdevumus;
- izdevumus, kurus apmaksājusi trešā persona, piemēram, radu un draugu apmaksāta biļete, transports, darba devēja apmaksāta degviela, dienas nauda un citi izdevumi, ja ir zināms to apmērs.
Brauciena izdevumos neietver:
- nekustamā īpašuma pirkšanu;
- preču pirkšanu tālākpārdošanai;
- ziedojumus labdarības organizācijām (tai skaitā nauda, ko dod radiniekiem, draugiem);
- izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un remontu.
Atpūtas brauciens
Darījuma brauciens
Draugu, radinieku apmeklējumi
Iepirkšanās
Mācības
Sports
ES 15/25/27/28
ES-15 – Eiropas Savienības 15 valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija.
ES-25 – Eiropas Savienības 25 valstis: visas ES-15 valstis, pieskaitot Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā.
ES-27 (2007.-2013.g.) – Eiropas Savienības 27 valstis: visas ES-25 valstis, pieskaitot Bulgāriju un Rumāniju pēc ES paplašināšanās 2007. gada 1. janvārī.
ES-28 – Eiropas Savienības 28 valstis: visas ES-27 (2007.-2013.g.) valstis, pieskaitot Horvātiju pēc ES paplašināšanās 2013. gada 1. jūlijā.
ES-27 (no 2020.g.) – Eiropas Savienības 27 valstis: visas ES-28 valstis, izņemot Apvienoto Karalisti pēc tās izstāšanās no ES 2020. gada 31. janvārī.
Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstis
Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstis ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija (sākot ar 2009. gada septembri, vairs neietilpst NVS), Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldovas Republika, Tadžikistāna, Turkmenistāna (asociētā dalībnieka statusā), Ukraina (asociētā dalībnieka statusā), Uzbekistāna.
Tūrisms
Ceļotāju darbība, dodoties braucienā uz galveno galamērķi ārpus ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu, ar jebkādu galveno nolūku, tostarp darījumu, atpūtas vai citu personīgu nolūku, bez nodoma tikt nodarbinātam apmeklējuma vietā pie vietējā uzņēmēja.
Vietējais tūrisms – Latvijas iedzīvotāju tūrisms Latvijā. Vietējais tūrisms ir visplašākā tūrisma forma, jo vietējā tūrisma aktivitātes ir pieejamas plašākiem iedzīvotāju slāņiem.
Ienākošais tūrisms – ceļojumi, kurus Latvijā veic personas, kas nav Latvijas rezidenti jeb pastāvīgie iedzīvotāji.
Izejošais tūrisms – ceļojumi, kurus Latvijas iedzīvotāji veic ārpus Latvijas.
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Dati par robežšķērsošanu apkopoti, balstoties uz informāciju, kas iegūta no robežšķērsojošo personu apsekojuma, aptaujājot ārvalstu ceļotājus vecumā no 15 gadiem, kuri dodas prom no Latvijas. Respondentam tiek jautāta viņa pastāvīgā dzīvesvieta (valsts, no kuras viņš ir ieradies), dzimums, vecums, ceļojuma mērķis un izdevumi visa ceļojuma laikā, izņemot transporta izdevumus turp/atpakaļ.
Reizi ceturksnī apsekojums notiek robežkontroles punktos ar Krieviju un Baltkrieviju, tālsatiksmes vilcienos un Rīgas Pasažieru terminālī. Starptautiskajā lidostā "Rīga" apsekojums notiek divas līdz trīs reizes nedēļā nepārtraukti visu gadu.
Dati tiek iegūti un apkopoti no:
- CSP izstrādātajām statistikas pārskata veidlapām:
- Nr. 2-ostas (īsā) "Pārskats par ostu darbību";
- Nr. 2-lidostas "Pārskats par gaisa kuģu kustību lidostās";
- Nr. B-1 "Ceļotāju aptauja", Nr. B-2 "Ceļotāju aptauja";
- Latvijas Bankas informācijas par Latvijas maksājuma bilances datiem;
- Valsts robežsardzes datiem par robežšķērsotāju plūsmu;
- VAS "Latvijas valsts ceļi" datiem par autotransporta plūsmu.
Tīmekļa vietnes sadaļā Respondentiem/Veidlapu-katalogs varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.
Datu aprēķināšana
Robežšķērsojumu skaits tiek iegūts, izmantojot svara koeficientus, kuri tiek aprēķināti, dalot kopējo robežšķērsojumu skaitu ar apsekoto personu skaitu attiecīgajā robežkontrolpunktā.
Klasifikācijas
Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Eurostat ģeopolitisko vienību standartizēto kodu sarakstu.
Datu precizēšana
Publicētie dati ir galīgi un netiek pārskatīti.