Preses relīze

2019. gadā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms Latvijā

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

10 lielāko ārvalstu ceļotāju robežšķērsojumu skaits, izdevumi un izmaiņas

Valsts

Robežšķērsojumu skaits, tūkst.

Izdevumi, tūkst. euro

2019. gads

Izmaiņas %
pret 2018. g.

2019. gads

Izmaiņas %

pret 2018. g.

Pavisam

8 344

7,3

806 340

7,2

Lietuva

2 826

3,4

162 326

43,1

Igaunija

1 468

8,2

93 266

-3,3

Krievija

924

31,3

111 878

25,5

Vācija

511

9,9

79 495

9,0

Apvienotā Karaliste

313

-13,5

95 338

7,9

Polija

294

9,9

5 686

-1,6

Baltkrievija

269

6,3

14 824

-31,7

Ukraina

218

76,2

19 839

2,5 reizes

Somija

217

16,0

38 061

-0,4

Zviedrija

205

-39,2

19 909

-59,4

Vienas dienas ceļotāji

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9 %, sasniedzot 6,4 milj., izdevumi – par 14 %, sasniedzot 268,1 milj. eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4 % (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2 % (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4 % (246,3 tūkst.). Par 3,7 % pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro1.

Lai arī 48,5 % vienas dienas ceļotāji Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1 %. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3 %) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

Vairākdienu ceļotāji

2019. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāju, kas ir par 0,6 % mazāk nekā 2018. gadā, iztērējot par 4,2 % vairāk jeb 538,2 milj. eiro. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 5,1 %, sasniedzot 8,3 milj. nakšu.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,3 naktis, kas ir par 0,3 diennaktīm vairāk nekā 2018. gadā.  

1,2 milj. jeb 63,3 % no visiem vairākdienu ceļotājiem Latvijā ieradās no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. 18,9 % (0,4 milj.) ceļotāju bija no Baltkrievijas, Apvienotā Karalistes, Polijas, Beļģijas, Francijas un Nīderlandes*.

Būtiski pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no trim lielākajiem prioritārajiem tirgiem – no Lietuvas par 12,2 %, Krievijas – par 22,1 % un Igaunijas – par 19,5 %. Vidēji vienā braucienā ceļotāji no Krievijas tērēja 301 eiro1, kas nemainījās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ceļotāji no Lietuvas pērn vidēji vienā braucienā tērēja 136,3 eiro (pieaugums par 27,5 %), bet Igaunijas ceļotāji – 123,9 eiro (pieaugums par 22,1 %).

Lai arī ceļotāju skaits no Norvēģijas un Zviedrijas samazinājās par 19,1 % un 55,6 %, tomēr kopējie šo valstu ceļotāju izdevumi pieauga. Zviedrijas tūristi pērn Latvijā uzturējās ilgāk – 4,5 diennaktis, (3,5 diennaktis 2018. gadā), savukārt Norvēģijas ceļotāju vidējie izdevumi diennaktī pieauga par 12,5 % un sasniedza 97,4 eiro.

831,5 tūkst. vairākdienu ceļotāju Latviju apmeklēja atpūtas nolūkā – pavadīt nedēļas nogali vai citas brīvdienas, un šo ceļotāju īpatsvars pieauga līdz 43 % no kopējā skaita. Vidējais uzturēšanās ilgums atpūtas braucienos nemainījās – 3,6 diennaktis. Lai arī ārstēšanās nolūkā ieradās mazāk par 1 % no visiem vairākdienu ceļotājiem, par 51 % pieauga to izdevumi diennaktī un sasniedza 122,6 eiro dienā. Arī uzturēšanās ilgums ārstēšanās nolūkā ir gandrīz divreiz ilgāks (7,1 diennaktis) nekā, piemēram, atpūtas braucienos.

Vislielāko vairākdienu ceļotāju tēriņu daļu veidoja izdevumi restorānos, kafejnīcās un par pārtiku – 31,7 %. Salīdzinot ar 2018. gadu, izdevumi par uzturu pieauga par 12,5 % un sasniedza 170,8 milj. eiro.

Lielākais izdevumu pieaugums par 42,1 % bija par vietējo transportu – taksometru, sabiedrisko transportu, auto īri, kopumā tie bija 32,4 milj. eiro. Par 22,9 % pieauga izdevumi izklaidei (33,3 milj. eiro) – ceļotāji vairāk apmeklēja kultūras pasākumus, muzejus.

Izdevumi par naktsmītnēm pieauga par 13 % (153,2 milj. eiro) un ārvalstu ceļotāju struktūrā tie bija 28,5 % no kopējiem izdevumiem, savukārt izdevumi par pirkumiem samazinājās par 17,9 % (134,3 milj.eiro) no kopējiem tēriņiem.

Ārvalstu ceļotājus raksturojošie rādītāji no 2009. gada līdz 2019. gadam

 

Robežšķērso-jumu skaits, tūkst.

Kopējie robežšķērsotāju izdevumi, milj. euro

Vairākdienu ceļotāju robežšķērsojumu skaits, tūkst.

Vairākdienu ceļotāju pavadītās naktis, tūkst.

Vidējais ceļojuma ilgums, naktis

2009

4 727

489,6

1 323

5 263

4,0

2010

5 042

475,1

1 373

5 297

3,9

2011

5 538

540,0

1 493

6 126

4,1

2012

5 569

545,8

1 435

5 799

4,0

2013

5 822

608,4

1 536

7 017

4,6

2014

6 246

668,5

1 843

7 828

4,2

2015

6 842

742,2

2 024

8 154

4,0

2016

6 797

726,1

1 793

8 776

4,9

2017

7 726

748,2

1 949

8 865

4,5

2018

7 775

751,9

1 946

7 864

4,0

2019

8 342

806,3

1 935

8 266

4,3

 

Piezīmes
 

*Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma mārketinga stratēģiju 2018.–2023. gadam Latvijas prioritārie tūrisma mērķa tirgi ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Sekundārie mērķa tirgi ir Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Polija, Beļģija, Francija un Nīderlande.
 

1Ceļotāju izdevumos neietilpst transporta izdevumi no/uz Latviju.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Transporta un tūrisma statistikas daļa
Dita Zemīte
E-pasts: 
Dita.Zemite@csb.gov.lv
Tālr.: 67366690

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi