Galvenie rādītāji

Praktizējošo ārstu skaits turpina samazināties

2017. gadā Latvijā pamatdarbā bija nodarbināti 7 289 visu specialitāšu ārsti, kas ir par 191 ārstu mazāk nekā 2016. gadā. Kopš 2009. gada kopējais ārstu skaits pamatdarbā pakāpeniski samazinās.

Pēdējos 10 gados visvairāk samazinājies onkologu, terapeitu, pediatru, otolaringologu un ginekologu/dzemdību speciālistu skaits, turpretim ģimenes ārstu skaits 10 gadu laikā ir pieaudzis.

Pieaug saslimstība ar smagām saslimšanām/slimībām

2017. gadā 11 762 (2016. gadā – 11 118) slimniekiem pirmo reizi diagnosticēja saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem. Gada beigās onkoloģiskās aprūpes uzskaitē bija 77,3 tūkst. (2016. gada beigās – 74,0 tūkst.) iedzīvotāju.

Veselīgā mūža ilgums

Paredzamā veselīgā mūža rādītājus iegūst no hroniskās saslimstības un veselības pašvērtējuma datiem.

2016. gadā Latvijā paredzamais veselīga mūža ilgums vīriešiem bija 52,3 gadi, bet sievietēm – 54,9 gadi. Latvijas rādītāji ir viszemākie Eiropas Savienībā, visaugstākie rādītāji ir Zviedrijai (73,0 gadi vīriešiem un 73,3 gadi sievietēm).

Latvijā veselīgie dzīves gadi veido 75,0 % no vīriešu un 69,0 % no sieviešu paredzamā mūža ilguma, kas nozīmē, ka vīrieši lielāku dzīves daļu pavada bez nopietnām veselības problēmām.

Starpība starp vīriešu un sieviešu veselīga mūža ilgumu 2016. gadā bija 2,6 gadi.

Veselības pašvērtējums

2018. gadā 40,2 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem ir bijusi kāda hroniska slimība vai ilgstošas veselības problēmas. Atšķirības ir vērojamas dzimumu griezumā – 44,3 % sieviešu ir bijusi hroniska saslimšana, turpretim mazāk ilgstošas veselības problēmas norādījuši vīrieši (34,9 %). Apmeklēt zobārstu bija nepieciešams, bet to neizdarīja 17,3 % Latvijas iedzīvotāju, taču šis rādītājs atšķiras iedzīvotāju ienākumu griezumā. Gandrīz katrs trešais (29,6 %) iedzīvotājs ar zemiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa) atteicies no zobārsta apmeklējuma, turpretim tikai 8,1 % – no iedzīvotājiem ar augstu ienākumu līmeni (5. kvintiļu grupa).

Atpakaļ uz tēmu