Preses relīze

2019. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 7,6 %

2019. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija gandrīz 5 miljardi jeb 4 775,6 milj. eiro, kas ir par 335,4 milj. eiro jeb 7,6 % vairāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 15,0 %, atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā – par 12,0 %, vecuma pensijām un materiālajam  atbalstam saistībā ar vecumu par 5,5 %.

Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā
(miljonos eiro gadā)

 

2017. g.

2018. g.

2019. g. (provizoriskie dati)

Izmaiņas 2019. g., salīdzinot ar  2018. g., %

milj. eiro

%

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai

3 980,7

4 440,2

4 775,6

100,0

7,6

slimība/veselības aprūpe

996,4

1 198,1

1 378,0

28,9

15,0

invaliditāte

354,9

380,9

400,7

8,4

5,2

vecums

1 868,3

2 026,6

2 138,7

44,8

5,5

apgādnieka zaudējums

49,4

54,2

60,7

1,3

12,0

ģimene/bērni

430,6

474,7

491,3

10,3

3,5

bezdarbs

176,2

193,3

193,7

4,1

0,2

mājoklis

18,7

17,1

16,3

0,3

-4,9

sociālā atstumtība

27,7

29,6

30,1

0,6

1,6

administratīvās izmaksas (aprēķins)

57,4

64,6

64,9

1,4

0,6

citi izdevumi

1,1

1,1

1,3

0

9,7

 

2019. gadā lielākais izdevumu pieaugums bija veselības aprūpē. Veselības aprūpes izdevumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gadu ir pieaudzis par 1,9 %, sasniedzot 28,9 % no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Izdevumi slimības pabalstam pērn pieauga par 21,3 % (200,3 milj. eiro), ko sekmēja vidējā izmaksājamā slimības pabalsta apmēra kāpums. Izdevumi stacionārajai veselības aprūpei pērn bija 428,4 milj. eiro, kas ir par 18 % vairāk nekā 2018. gadā.

Otrs lielākais izdevumu pieaugums (12 %) bija atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā. Pērn šie izdevumi veidoja 60,7 milj. eiro, tajā skaitā, 6,1 milj. eiro par 2019. gada 1. janvārī ieviesto jauno pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā.

Pērn salīdzinot ar 2018. gadu, sociālajai palīdzībai saistībā ar mājokļa nodrošināšanu  ir novērojams izdevumu samazinājums par 4,9 %, kas saistīts ar izdevumu samazināšanos pašvaldību dzīvokļa pabalstam. Labklājības ministrijas dati liecina, ka pašvaldību dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 20,4 tūkst. personām 2018. gada decembrī līdz 19 tūkst. personām 2019. gada decembrī.

Sociālās aizsardzības izdevumi 2019. gadā veidoja 15,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā (15,2 %). Salīdzinājumam, 2018. gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 16,4 % no IKP, Lietuvā – 15,8 % no IKP, savukārt Eiropas Savienībā – vidēji 27,9 % no IKP.

Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004. gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Kārlis Smudzis
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts:
Karlis.Smudzis@csb.gov.lv
Tālr.: 67366948

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi