Pirktspējas līmenis (PSL), cenu līmeņa indeksi un reālie izdevumi
Pirktspējas līmenis (PSL) ir mākslīga kopēja valūtas vienība, ko Eiropas Savienībā izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai veiktu telpiskus salīdzinājumus, likvidējot cenu atšķirības dalībvalstīs.
- Doties uz
-
Termini un definīcijas
- Datu vākšana
Termini un definīcijas
Pirktspējas līmenis (PSL)
Pirktspējas līmenis (PSL) (Purchasing Power Standard (PPS)) ir mākslīga kopēja valūtas vienība, ko Eiropas Savienībā izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai veiktu telpiskus salīdzinājumus, likvidējot cenu atšķirības dalībvalstīs.
"Reālie izdevumi" vai "izdevumi, kas izteikti PSL", raksturo izdevumu kopumu, piemēram, IKP vai faktisko individuālo patēriņu, kas pārrēķināts vienotā, tehniskā valūtā (PSL) ar vienotu cenu līmeni, pielietojot PPP.
Pirktspējas paritāte (PPP)
PPP atspoguļo cenu līmeni dažādās valstīs. PPP ļauj izmērīt valsts ekonomikā lietotās valūtas vērtību, pamatojoties uz preču un pakalpojumu daudzumu, ko var nopirkt par attiecīgās valsts valūtu.
PPP ir telpiskie deflatori un valūtas konvertētāji, kas izlīdzina dažādu valstu cenu līmeņu atšķirības un tādējādi ļauj veikt IKP komponentu apjoma salīdzinājumus. Ja salīdzinājumiem tiek pielietots nominālais valūtas maiņas kurss, valstīm ar augstu cenu līmeni IKP tiek pārvērtēts, pretēji valstīm, kam cenu līmenis ir zems. PPP izmantošana nodrošina to, ka visu valstu IKP novērtējumā ir vienāds cenu līmenis un tādējādi atspoguļo vienīgi atšķirības faktiskajā ekonomikas apjomā.
PPP arī pielieto analizējot relatīvos cenu līmeņus starp valstīm. Konkrētās valsts PPP rāda, cik daudz nacionālās valūtas nepieciešams, lai šai valstī nodrošinātu viena ES eiro pirktspēju.
Cenu līmeņu indeksi PPP aprēķinos.
PPP izmanto arī cenu līmeņu salīdzinājumiem starp dažādām valstīm. Šai nolūkā konkrētās valsts pirktspējas paritāti (PPP) dala ar nominālo valūtas maiņas kursu, iegūstot cenu līmeņu indeksu (PLI). PLI ļauj salīdzināt attiecīgās valsts cenu līmeni ar kādu citu valsti vai valstu grupu, piemēram, ES28.
Ja attiecīgās valsts indekss ir virs 100, tas nozīmē, ka cenas šajā valstī ir virs vidējā ES līmeņa.
Pirktspējas paritātes programma
PSL aprēķinus nodrošina pirktspējas paritātes programma. Programmā ietvertos statistiskos apsekojumus koordinē un vada Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka jeb saīsināti Pasaules Banka (Apvienoto Nāciju Organizācijas uzdevumā).
Salīdzinājumu programmas rezultātus pasaules mērogā apkopo Pasaules Banka.
Datu vākšana
Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājas lapā publicē tos IKP apjoma indeksus uz vienu iedzīvotāju, kas ir izteikti PSL vienībās. Šie indeksi parasti ir attiecināti pret vidējo Eiropas Savienības līmeni (ES-28 = 100) vai kādu citu valstu grupu.
Preses ziņojumi, kas atspoguļo IKP apjoma indeksus uz vienu iedzīvotāju, tiek publicēti katru gadu jūnijā un decembrī, bet cenu līmeņa indeksi mājsaimniecību gala patēriņa izdevumiem tiek publicēti reizi gadā.
Eurostat sagatavotajā rakstu sērijā "Statistics Explained" pieejama šāda informācija:
- IKP uz vienu iedzīvotāju, patēriņš uz vienu iedzīvotāju un cenu līmeņa indeksi
- Patēriņa cenas – inflācija un salīdzināmie cenu līmeņi
- Salīdzināmie cenu līmeņi patēriņa precēm un pakalpojumiem
- Cenu līmeņi pēc patēriņa grupām
- Cenu līmeņi pēc teritorijas
- Patēriņa cenas – detalizētas vidējās cenas
Eurostat sagatavotā speciālā tēma – pirktspējas paritāte (PPP)
Eurostat publicē arī cenu līmeņu indeksus atsevišķās patēriņa grupās, piemēram, par pārtikas produktiem un dzērieniem. Publicētie rezultāti ir pieejami Eurostat mājas lapā.
Apsekojuma metode un datu avoti
Centrālā statistikas pārvalde PPP aprēķiniem nodrošina šādu informāciju:
- Par mājsaimniecību patēriņu: 6 dažādi mājsaimniecību patēriņa apsekojumi, ko veic 3 gadu periodā pēc slīdošā grafika (2 apsekojumi gadā). Reizi gadā - mājokļu īres rādītāju apsekojums.
- Par valdības patēriņu: publiskā sektorā nodarbināto darba samaksa (gada apsekojums), slimnīcu pakalpojumu statistikas rādītāji (gada apsekojums).
- Bruto pamatkapitāla veidošana: mašīnu un iekārtu cenu apsekojums (reizi divos gados). Būvniecības projektu cenu apsekojums - reizi gadā. Detalizēta IKP izlietojuma struktūra un cita palīginformācija - reizi gadā.
PPP aprēķiniem nepieciešamos datus par valdības izdevumiem izglītībai Eurostat iegūst no UNESCO-OECD-Eurostat datu bāzes (reizi gadā).
Aprēķina metodes
Eurostat aprēķinus veic katru gadu. Šo apsekojumu raksturīga īpašība ir salīdzinājumos iesaistīto valstu sniegtās informācijas savstarpējā saistība un ietekme uz rezultātiem. Atšķirībā no citiem statistikas apsekojumiem atsevišķa valsts pati nevar iegūt salīdzinājumu rezultātus, un izmaiņas vienas valsts datos ietekmē arī pārējo valstu rezultātus.
Datu precizēšana
Salīdzinājumu programmas rezultāti var tikt pārskatīti pēc galīgo rezultātu publicēšanas. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atbilstību pēdējiem nacionālo kontu aprēķiniem, visas PPP laika sērijas tiek pārrēķinātas divas reizes gadā – jūnijā un decembrī. Atbilstošas izmaiņas tiek veiktas arī datu bāzēs.
Klasifikācijas
Pirktspējas paritātes tiek aprēķinātas atbilstoši galapatēriņa izdevumu klasifikācijai Eiropas kontu sistēmā (EKS 2010).
Pirktspējas paritātes tiek klasificētas pēc galapatēriņa izdevumu veida – individuālā patēriņa izdevumi, kolektīvā patēriņa izdevumi un kapitālieguldījumi un, individuālā patēriņa izdevumu gadījumā, pēc pircēja - mājsaimniecības, mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas un valdība. Cenas, kas tiek izmantotas PPP aprēķinos, pilnībā atbilst EKS 2010 definīcijām, principiem, klasifikācijām un prasībām.