Nodarbinātība un bezdarbs

Apsekojuma metode un datu avoti

CSP Darbaspēka izlases veida apsekojums (DA) pirmo reizi Latvijā tika organizēts 1995. gada novembrī un līdz 2001. gadam notika divreiz gadā – maijā un novembrī. Sākot ar 2002. gadu, apsekojums notiek katru nedēļu visu gadu.

Darbaspēka apsekojumā izmantotās datu vākšanas metodes:

• 1995.–2005. gadā – personu klātienes intervijas izmantojot papīra anketu (PAPI);
• no 2006. gada – personu klātienes intervijas izmantojot portatīvos datorus (CAPI);
• no 2007. gada – CAPI intervijas un telefonintervijas (CATI);
• no 2018. gada – CAPI,  CATI intervijas un tiešsaistes aptaujas (CAWI).

Apsekojumā aptaujā visas mājsaimniecībā dzīvojošās personas. Jautājumi par ekonomisko aktivitāti tiek uzdoti personām vecumā no 15 līdz 74 gadiem (līdz 2001. gadam – 15 gadi un vairāk). Aptaujas anketās iekļauti būtiski iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti raksturojoši jautājumi, un tās sagatavotas saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) izstrādāto un starptautiski pieņemto metodoloģiju darbaspēka apsekojumu jomā, kas nodrošina iegūtās informācijas salīdzināmību ar citām valstīm. DA sniedz informāciju par iedzīvotāju, tai skaitā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, skaitu sadalījumā pēc dažādām pazīmēm (dzimuma, vecuma, izglītības, dzīvesvietas, statusa u. c.).

2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti apstiprināja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā iepriekš Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantotais. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas notikušas kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2000. gadā, un iedzīvotāju skaita pārrēķinu atbilstoši pēdējās tautas skaitīšanas rezultātiem, arī Darbaspēka apsekojuma datiem par 2001.–2011. gadu veiktas atbilstošas izmaiņas. Sākot ar 2012. gada pirmo ceturksni, Darbaspēka apsekojuma rezultāti tiek publicēti, izmantojot 2011. gada tautas skaitīšanā noteikto iedzīvotāju skaitu.

Dati par 1996.–2000. gadu ir publicēti pēc nacionālās pieejas, aprēķinos ietverot visas aptaujātās personas, arī obligātajā militārajā dienestā dienējošos.

Lai panāktu pilnīgāku atbilstību Darbaspēka apsekojuma datu kvalitātes prasībām, ko izstrādājusi Eurostat speciālā darba grupa, Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai no 2001. gada tiek izmantots tikai privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaits, neiekļaujot kolektīvajās mājsaimniecībās (veco ļaužu pansionātos, studentu dienesta viesnīcās, slimnīcās, brīvības atņemšanas iestādēs u.tml.) dzīvojošās personas. Informācija par kolektīvajās mājsaimniecībās dzīvojošo skaitu tika iegūta tautas skaitīšanā un tiek regulāri aktualizēta.

Sākot ar 2014. gadu, Darbaspēka apsekojuma ceturkšņu datu vispārināšanai tiek izmantots ceturkšņa vidējais privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaits (iepriekš – skaits gada sākumā). Minētās metodoloģiskās izmaiņas svaru aprēķinā kopumā laika rindu neietekmē.

Lai atvieglotu datu lietotāju darbu ar statistikas datiem un panāktu atbilstību starptautiski lietotajam terminam "unemployment", iepriekš CSP izmantotais termins darba meklētāji aizvietots ar terminu bezdarbnieki (attiecīgi, darba meklētāju īpatsvars – bezdarba līmenis).

Mērķa populācija

DA ir divas mērķa populācijas:

1. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas pārskata periodā dzīvo privātās mājsaimniecībās un ir 15–74 gadus veci;
2. privātās mājsaimniecības, kurās vismaz viens mājsaimniecības loceklis pārskata periodā ir 15–74 gadus vecs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs.

Izlases apjoms

DA no 2002. līdz 2006. gadam izlasē iekļauti 10 296 mājokļi gadā, no 2007. līdz  2012. gadam – 24 128 mājokļi gadā, 2013. gadā – 26 676 mājokļi gadā, 2014. gadā – 29 588 mājokļi gadā, no 2015. gada – 29 952 mājokļi gadā.

Mēneša novērtējumi 

CSP datubāzē ir publicēti neizlīdzināti un sezonāli izlīdzināti mēneša novērtējumi par divām ekonomiskās aktivitātes grupām – nodarbinātajiem un bezdarbniekiem 15–74 gadu vecumā.

Mēneša rādītāji ir pieejami no 2002. gada. CSP datubāzē ir publicēti trīs ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji pa mēnešiem dalījumā pēc dzimuma:

• bezdarbnieku skaits;
• bezdarba līmenis;
• nodarbināto skaits.

CSP neizlīdzinātie un sezonāli izlīdzinātie nodarbināto un bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji izstrādāti pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģiju.

Neizlīdzināti dati

CSP  nodarbināto un bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji ir aprēķināti netieši, izmantojot Latvijas darbaspēka izlases apsekojuma ceturkšņa novērtējumus un NVA mēneša datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem. Lai iegūtu neizlīdzinātas mēneša nodarbināto un bezdarbnieku skaita rādītāju laikrindas tiek pielietota Chow–Lin (sadalīšana laikā) metode [1]. Aprēķini tiek veikti lietojot R bibliotēku tempdisagg.

Neizlīdzināto datu laikrindu revīzijas tiek veiktas reizi ceturksnī.

Sezonāli izlīdzināti dati

Saskaņā ar mēneša novērtējumu metodoloģiju, pievienojot jaunā perioda datus, tiek veiktas iepriekšējo periodu sezonāli izlīdzināto datu revīzijas.

Aprēķina metodes

1995–2001

Izlase

Pirmo reizi DA tika uzsākts 1995. gada novembrī [2] un no 1996. gada līdz 2001. gadam tika organizēts divas reizes gadā – maijā un novembrī.

DA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju vecuma grupā 15–74 gadi.

DA izlases veids bija mājokļu izlase. Atbildētības gadījumā no katra izlasē iekļautā mājokļa DA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata periodā bija 15 un vairāk gadus veci.

Izlase tika veidota kā rotējošā paneļa izlase, kurā izlases vienības (mājokļi) DA piedalījās vairākas reizes (trīs reizes pēc kārtas). Pēc trešās reizes attiecīgais mājoklis tika aizstāts ar citu mājokli, tādā veidā nodrošinot mājokļu rotāciju panelī.

Svari

No 1995. līdz 2000. gadam dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām.

Lai iegūtu galīgos svarus, tika  pielietota pēcstratifikācijas metode.  Pēcstratifikācijas metodē kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc Rīgas, sešām lielpilsētām un 26 administratīvo teritoriju mazpilsētām un lauku apvidiem, vecuma grupām un dzimuma. Svaru korekcija tika veikta personu līmenī.

2001. gadā dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

2001.gadā, lai iegūtu galīgos svarus, tika  pielietota kalibrācijas metode (raking-ratio). Svaru korekcija bija veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0–14, 15–74, 74+). Kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, astoņas lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas);
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrācijā kā papildu informācija tika izmantots arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrācijas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru kopumu "sampling".

2002–2006

Izlase

2000. gadā tika uzsākts darbs pie jaunas DA metodoloģijas izstrādes [3]. Galvenie mērķi jaunajai DA metodoloģijai bija:

1. iegūt ceturkšņu novērtējumus;
2. organizēt DA kā nepārtrauktu apsekojumu;
3. ieviest efektīvus dispersijas novērtētājus.

Pamatojoties uz informāciju par 2000. gada tautas skaitīšanas iecirkņiem, tika izstrādāts jauns izlases dizains, kā rezultātā tika izveidots visu Latvijas privāto mājsaimniecību aptverošu teritoriju saraksts. Šīs teritorijas turpmāk tika izmantotas kā primārās izlases vienības. Teritorijas tika stratificētas četrās stratās – Rīga, republikas pilsētas, pārējās pilsētas un lauku teritorijas.

DA tika izmantota divpakāpju izlase. Pirmajā pakāpē kā primārās izlases vienības tika atlasītas teritorijas. Teritoriju izlase tika veikta ar stratificētu sistemātisko πps izlasi, kur elementus izlasē iekļauj ar varbūtībām proporcionālām to lielumiem [4]. Otrās pakāpes izlases vienības bija mājokļi. Mājokļu izlase katrā atlasītajā teritorijā tika veidota kā vienkāršā gadījuma izlase.

No katra izlasē iekļautā mājokļa atbildētības gadījumā DA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata nedēļas svētdienā bija 15–74 gadus veci.

Galvenais iemesls divpakāpju izlases izmantošanai bija apsekojuma izmaksu samazināšana. Dizaina efekts, kas palielinājās, lietojot divpakāpju izlasi, tika minimizēts ar lielu primāro izlases vienību skaitu izlasē.

DA tika organizēts kā rotējošā paneļa apsekojums. Mājsaimniecību rotācijas shēma bija līdzīga, kā pirms 2002. gada. Mājokļi izlasē piedalās trīs reizes ar 26 nedēļu intervālu.

Svari

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [5]. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

No 2002. līdz 2006. gadam, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota kalibrācijas metode (raking-ratio). Svaru korekcija tika veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0-14, 15-74, 74+). Kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrācijā kā papildu informācija tika izmantots arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrācijas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru kopumu "sampling".

2007–2012

Izlase

Lai iegūtu precīzākus novērtējumus par nodarbinātajām personām un bezdarbniekiem sadalījumā pēc reģiona, dzimuma un vecuma grupām, no 2007. gada DA izlases apjoms tika palielināts 2,4 reizes. Lai nodrošinātu izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem, tika nomainīta mājokļu rotācijas shēma.

Sākot ar 2007. gadu, mājokļi DA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. Šāda rotācijas shēma nodrošināja izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem un secīgiem gadiem.

Laika posmā no 2002. līdz 2009. gadam netika atjaunots teritoriju saraksts, no kura tika atlasītas teritorijas DA izlasei. 2009. gada nogalē tika veikts pētījums, kurā tika secināts, ka teritoriju saraksts ir novecojis. Populācijas migrācijas dēļ tas nepietiekami labi raksturoja DA pētāmo populāciju, līdz ar to 2009. gada nogalē tika izveidots jauns teritoriju saraksts izlašu veidošanai. Saraksts tika veidots, par pamatu izmantojot iepriekšējo teritoriju sarakstu, un tika pieņemts lēmums veikt pakāpenisku teritoriju atjaunošanu DA izlasē.

Laika posmā no 2010. līdz 2011. gadam tika izveidota jauna teritoriju izlase. Mājokļi, kuri 2010. gadā DA piedalījās pirmo reizi, tika atlasīti, izmantojot atjaunoto teritoriju sarakstu. Mājokļi, kuri 2010. gadā piedalījās apsekojumā, bet pirmo reizi tajā piedalījās pirms 2010. gada, tika saglabāti DA apsekojumā. Rezultātā 2010. gadā apsekojumā tika izmantotas divas teritoriju izlases.

Līdz 2010. gadam DA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju 15–74 gadu vecuma grupā. Sākot ar 2010. gada ceturto ceturksni, tika veiktas izmaiņas izlases rāmī tā, lai DA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.

Tā kā DA ir rotējošā paneļa izlase, bija nepieciešams piecu ceturkšņu periods (2010. gada ceturtais ceturksnis – 2011. gada ceturtais ceturksnis), lai visa DA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Sākot ar 2012. gada pirmo ceturksni, DA izlase ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.

Svari

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [5]. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

No 2007. līdz 2009. gadam, lai iegūtu galīgos svarus, tika  pielietota kalibrācijas metode (raking-ratio). Svaru korekcija bija veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0–14, 15–74, 74+). Kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona, kuri iedalās (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Kā papildinformācija tika izmantota arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrācijas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru kopumu "sampling".

Sākot ar 2010. gada pirmo ceturksni, svaru korekcija tika veikta mājsaimniecību līmenī. Tas nozīmē, ka visām personām vienas mājsaimniecības ietvaros ir vienādi svari un personu svari ir vienādi ar attiecīgās mājsaimniecības svaru. Pārējā svaru veidošanas metodoloģija netika mainīta. Lai iegūtu galīgos svarus, tika  pielietota kalibrācijas metode (raking-ratio). Kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona, kuri iedalās (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrācijā kā papildu informācija tika izmantots arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

No 2013. gada

Izlase

Lai nodrošinātu augstāku datu kvalitāti novērtējumiem detalizētākos griezumos no 2013. līdz 2014. gadam  pakāpeniski tika palielināta izlase un 2015. gadā tā jau bija par 1,2 reizēm lielāka nekā  2012. gadā.

No 2013. līdz 2015. gadam DA izlases un svaru veidošanas metodoloģija nav būtiski mainīta. DA tiek izmantota rotējoša paneļa izlase, kas ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Mājokļi DA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. 

Svari

Lai iegūtu precīzāku statistiku tika pilnveidota svaru veidošanas metodoloģija.

2013. gadā svaru kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) un 8 lielpilsētām (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils).

Svaru kalibrācijā kā papildu informācija tika izmantots arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām.

No 2014. gada

Savukārt no 2014. gada svaru kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota ceturkšņa vidējā statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, saglabājot augstāk minēto sadalījumu pēc vecuma, dzimuma, teritorijas tipa un dzīvesvietas reģiona.

Sākot ar 2014. gada 3. ceturksni svaru kalibrācijai kā papildu informācija tika pievienota arī statistika par nodarbināto personu skaitu no Valsts ieņēmuma dienesta datubāzes, turpinot izmantot arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām.

No 2015. gada

2015. gadā svaru metodoloģija tika uzlabota ar papildus neatbildētības koriģēšanu sadalījumā pēc apsekojuma datu vākšanas veida (tiešās intervijas un telefonintervijas).

No 2017. gada

Sākot ar 2017. gadu, Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati par bezdarbnieku statusā reģistrētajām personām tiek savienoti ar Darbaspēka apsekojumā iegūtajiem datiem, šo informāciju vairs nejautājot respondentiem. Turpmāk šī informācija tiks izmantota svaru kalibrācijā, sasaistot to ar NVA datiem par reģistrēto bezdarbnieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām. Pārējā svaru veidošanas metodoloģija nav mainīta salīdzinājumā ar vēsturiskiem gadiem.

Apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai

Izlase

Sākot ar 2017. gadu, Darbaspēka apsekojumā tiek ieviesta apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai. Rādītāji, kuru periodiskums, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 377/2008, ir gads, tiek iegūti tikai pirmajā intervijas reizē. Tādējādi atbilstoši izlases dizainam vienā ceturksnī, lai iegūtu gada novērtējumus, tiek prasīta informācija no vienas ceturtdaļas ceturkšņa izlases.

Svari

2017. gadā ir ieviesti papildus svari rādītājiem, kuru periodiskums ir gads.

Atbilstoši izlases dizainam sākotnēji tiek veidoti ceturkšņa dizaina svari pirmās reizes respondentiem. Katram ceturksnim dizaina svari tiek koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi.

Iegūtie ceturkšņu svari tiek apvienoti pirms kalibrācijas un izdalīti ar četri. Kalibrāciju pielieto gada datiem, izmantojot raking-ratio metodi.

Svaru kalibrācijā kā palīginformācija tiek izmantota gada vidējā statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pēc dzimuma un 5-gadīgām vecuma grupām un teritoriālā iedalījuma, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrētiem bezdarbniekiem pēc vecuma grupām. Lai izpildītu regulas Nr. 377/2008 1. pielikuma 3. panta prasības par kopsummu atbilstību, papildus svaru kalibrācijā tika izmantoti Darbaspēka apsekojuma pilnas izlases nodarbinātības, bezdarba un neaktīvo iedzīvotāju novērtējumi dzimuma un 10-gadīgās grupās.

Datu publicēšana

Saskaņā ar apsekojuma reižu pieeju CSP datubāzē tiek publicēti gada rādītāji par nodarbinātajiem pēc netipiskā darba veida un dzimuma (tabula NBG140) – strādāja mājās, strādāja maiņu darbu, darbs bija vakaros, darbs bija naktīs, strādāja sestdienās un strādāja svētdienās. Līdz 2016. gadam informācija tika iegūta visās intervijas reizēs un gada rādītāji tika aprēķināti kā aritmētiski vidējie no ceturkšņu rādītājiem, bet sākot ar 2017. gadu, šo rādītāju iegūst tikai pirmajā intervijas reizē. Pārējās tabulās, tāpat kā iepriekš, Darbaspēka apsekojuma dati par gadu ir aritmētiski vidējie no ceturkšņu rādītājiem.

Datu precizitāte

Standartkļūda – tā kā Darbaspēka apsekojums ir izlases veida apsekojums, tā novērtējumi, kas vispārināti pret visu populāciju, var atšķirties no rezultātiem, ja tiktu veikta pilnā aptauja. Standartkļūda (standard error) ir izlases kļūdu raksturojošs rādītājs, kas ir arī kā izejas vērtība citu kvalitātes rādītāju aprēķiniem, piemēram, relatīvai standartkļūdai jeb variācijas koeficientam un absolūtai robežkļūdai. Aprēķinot variācijas koeficientu, var noteikt, vai iegūtais novērtējums ir pietiekami ticams.

Piemērs: Ja novērtējums ir 90,0 un standartkļūda ir 6,14, relatīvo standartkļūdu jeb variācijas koeficientu (CV) var iegūt šādi:

CV = 6,14 / 90 * 100 = 6,82, bet, lai aprēķinātu absolūto robežkļūdu, standartkļūdu reizina ar 1,96.¹

Absolūtā robežkļūda  (+/–) = 6,14 * 1,96¹ = 12,03

¹Koeficients, ko lieto pie 95% ticamības.

Absolūtā robežkļūda – precizitātes rādītājs, kas ar 95 % ticamību, izsaka maksimālo iespējamo atšķirību starp populācijas parametra novērtējumu un tā īsto jeb patieso vērtību.

Salīdzinot novērtējumus, ir svarīgi izmantot absolūto robežkļūdu, lai redzētu statistiski nozīmīgas atšķirības starp dažādām vērtībām.

Piemērs: Ja novērtējums ir 90,0 un absolūtā robežkļūda ir (+/–) 12,03, tad ticamības robežas ir (77,97; 102,03), kurās ar 95% ticamību atrodas īstā vērtība.

Šobrīd datu precizitātes rādītāji – absolūtā robežkļūda un standartkļūda – pieejami tabulām:

NBG010. Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes un dzimuma

NBG081. Nodarbinātie pēc saimnieciskās darbības veida un dzimuma (NACE 2.red.)

NB190c. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis pēc dzimuma un vecuma grupām pa ceturkšņiem

NB260c. Ekonomiski aktīvie un neaktīvie iedzīvotāji un ekonomiskās aktivitātes līmenis pa vecuma grupām un pēc dzimuma pa ceturkšņiem

NB050c. Nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām un pēc dzimuma pa ceturkšņiem

Datu publicēšanas nosacījumi

Ceturkšņu dati (tūkstošos)

 Gada dati (tūkstošos)

Strukturālie (gada) dati (tūkstošos)

 Piezīmes:

A – Ceturkšņu un gada novērtējumi iegūti no neliela skaita respondentu atbilžu.
B – Ceturkšņu un gada novērtējumi netiek publicēti, jo tie neatbilst droši publicējamas informācijas kritērijiem.

Atsauces:

Klasifikācijas

Darbaspēka apsekojuma datu klasificēšanai izmantotas šādas klasifikācijas:

• Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija (NACE 1.1. red.);
• Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red. – no 2008. gada);
• Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK);
• Profesiju klasifikators, kas balstīts uz Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO-88 (COM), no 2011. gada – ISCO-08);
• Izglītības klasifikācija, kas pielīdzināta Starptautiskajai standartizētajai izglītības klasifikācijai (ISCED) (līdz 2013. gadam – ISCED 1997, no 2014. gada – ISCED 2011);
• Statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS);
• Starptautiskā nodarbinātības statusu klasifikācija (ICSE).

Tīmekļa vietnes sadaļā Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas, ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Zaiga Priede

CSP Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
vecākais metodikas eksperts

Zaiga.Priede@csb.gov.lv
67366886