Nodarbinātība un bezdarbs
Informācija par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti (nodarbinātību un bezdarbu) iegūta no Latvijas nepārtrauktā Darbaspēka izlases veida apsekojuma. Darbaspēka apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti – raksturot darbaspēku pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, kā arī apkopot datus par saimnieciskās darbības veidiem, profesijām pašreizējā darbavietā (nodarbinātajiem) vai pēdējā darbavietā (bezdarbniekiem) un citus rādītājus par darba tirgu.
Termini un definīcijas
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji [darbaspēka apsekojums]
Personas, kuras pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai.
Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veido nodarbinātie un bezdarbnieki (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan nereģistrētie), kuri aktīvi meklē darbu.
Latvijas Darbaspēka izlases veida apsekojumā informācija par ekonomisko aktivitāti (tai skaitā nodarbinātību) saskaņā ar metodoloģiju tiek jautāta personām vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Datu starptautiskai salīdzināmībai daļa nodarbinātības rādītāju tiek aprēķināti arī par vecuma grupu 15–64 gadi. Starptautiski vecuma grupa 15–64 gadi ir pieņemta kā darbspējas vecums, ko datu publicēšanai izmanto gan Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat), gan Starptautiskā Darba organizācija (SDO), līdz ar to arī Latvijā galvenie ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji ir publicēti par divām vecuma grupām: 15–64 un 15–74.
Ekonomiskās aktivitātes līmenis
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars procentos atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
Nodarbinātie iedzīvotāji
Atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas definīcijām nodarbinātie iedzīvotāji ir visas personas, kuras pārskata nedēļā veica jebkādu darbu par samaksu naudā vai par atlīdzību precēs vai pakalpojumos.
Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Nodarbināto skaitā ietver arī tās personas, kuras strādā savā lauku saimniecībā (zemnieku vai piemājas), lai saražotu produkciju pašu patēriņam vai pārdošanai.
Personas, kuras atrodas pagaidu prombūtnē no darba grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā, uzskata par nodarbinātām, ja pēc atvaļinājuma beigām personai ir garantija atgriezties iepriekšējā darbavietā.
Nodarbinātības līmenis
Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars procentos atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
Darbinieks (darba ņēmējs) [darbaspēka apsekojums]
Persona, kura strādā pie valsts vai privāta darba devēja un par padarīto darbu saņem atlīdzību naudā (algu, regulāras prēmijas un piemaksas, honorāru, naudas balvas, dzeramnaudu) vai natūrā (precēs vai pakalpojumos).
Darba devējs (īpašnieks)
Persona, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku (zvejnieku) saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nodarbina vienu vai vairākas personas par samaksu.
Pašnodarbinātais [darbaspēka apsekojums]
Persona, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku (zvejnieku) saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nenodarbina nevienu citu personu.
Neapmaksāta persona ģimenes uzņēmumā/privātpraksē vai lauku saimniecībā
Persona, kura palīdz saimniekot citam tās pašas mājsaimniecības ģimenes loceklim piederošā ekonomiskajā uzņēmumā vai lauku saimniecībā, tādējādi dodot labumu ģimenei, bet par to nesaņemot darba samaksu.
Bezdarbnieki
Visas tās personas, kuras vai nu ir, vai nav reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā un kuras atbilst visiem šiem nosacījumiem:
- pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba.
- pēdējo 4 nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu.
- darba atrašanas gadījumā bija gatavas nekavējoties (tuvāko 2 nedēļu laikā) sākt strādāt. Šajā kategorijā ieskaita arī personas, kuras darbu jau ir atradušas un uzsāks to 3 mēnešu laikā.
Lai atvieglotu datu lietotāju darbu ar statistikas datiem un panāktu atbilstību starptautiski lietotajam terminam "unemployment", iepriekš Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izmantotais termins "darba meklētāji" aizvietots ar terminu bezdarbnieki (attiecīgi, darba meklētāju īpatsvars – bezdarba līmenis).
Bezdarba līmenis
Bezdarbnieku īpatsvars procentos atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
Bezdarbnieki ar darba pieredzi
Bezdarbnieki, kuri jebkad ir bijuši nodarbināti, neietverot tos, kuri strādājuši gadījuma darbus (nepastāvīgus vai neregulārus darbus, kuros strādāja tikai dažas dienas vai nedēļas bez turpmākā darba garantijām).
Bezdarbnieki bez darba pieredzes
Bezdarbnieki, kuri nekad iepriekš nav bijuši nodarbināti.
Ilgstošie bezdarbnieki
Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
Personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie aktīvajiem bezdarbniekiem (skolēni, studenti, nestrādājošie pensionāri u.c.).
Saimnieciskās darbības veids [darbaspēka apsekojums]
Uzņēmuma vai individuālās darbības sfēra, kas izpaužas saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu veidā.
Saimnieciskās darbības veids tiek noteikts pēc Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas (NACE 1.1. red.) vai Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red. – no 2008. gada). 2008. un 2009. gadā dati publicēti gan pēc NACE 1.1. red., gan NACE 2. red.
Profesija vai amats
Tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas saskaņā ar Profesiju klasifikatoru.
Pamatdarbs [darbaspēka apsekojums]
Darbs, kurā persona parasti nostrādā visvairāk stundu nedēļā. Neieskaita tās stundas, kas tiek nostrādātas citos darbos, bet skaita virsstundas un stundas, kas patērētas šī darba izpildei ārpus darba vietas (piemēram, savā dzīvesvietā, ja pastāv vienošanās starp darba devēju un darbinieku par darba izpildi ārpus darbavietas).
Gadījumā, ja persona strādā uz pusslodzi divās darbavietās, tad par pamatdarbavietu uzskata to, kurā tā strādā ar algas nodokļu grāmatiņu.
Blakusdarbs [darbaspēka apsekojums]
Visas tās darbības, kuras nav pamatdarbs, bet dod papildienākumus.
Normālais (pilns) darbalaiks
Laiks, kuru darbinieki (arī darba devēji un pašnodarbinātie) parasti strādā (vismaz 40 stundas nedēļā), kā arī normatīvajos tiesību aktos noteiktais saīsinātais darbalaiks atsevišķu kategoriju darbiniekiem.
Nepilns darbalaiks
Nostrādātais laiks, kas parasti ir mazāks par 40 stundām nedēļā (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa), kā arī to personu, kuras pašas sevi uzskata par nepilnu darbalaiku strādājošām (neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita).
Nepilnu darba laiku nodarbinātie, kas vēlas strādāt vairāk
Iedzīvotāji 15–74 gadu vecumā, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku, bet vēlas strādāt vairāk stundu un ir gatavi to darīt tuvāko divu nedēļu laikā.
Faktiski nostrādātās stundas
Darbs mājās
Darbs, ko veic persona, kas pilnībā vai daļēji strādā mājās, šim nolūkam bieži vien atvēlot daļu savas dzīvesvietas.
Darbs vai darba daļa, ko darbinieki veic mājās personīgās intereses vai laika trūkuma dēļ, bet pēc darba vienošanās, un ko nav paredzēts veikt mājās, netiek uzskatīts par darbu mājās.
Darbs vakaros
Darbs naktīs
Darbs sestdienās
Darbs, kas saskaņā ar darba vietas oficiālajiem iekšējās kārtības noteikumiem vai darba līgumu tiek pildīts sestdienā.
Darbs vai daļa darba, ko nodarbinātie pēc pašu iniciatīvas dara mājās vai strādā savā darba vietā arī sestdienās, netiek uzskatīts par darbu sestdienā.
Darbs svētdienās
Darbs, kas saskaņā ar darba vietas oficiālajiem iekšējās kārtības noteikumiem vai darba līgumu tiek pildīts svētdienā.
Darbs vai daļa darba, ko nodarbinātie pēc pašu iniciatīvas dara mājās vai strādā savā darba vietā arī svētdienās, netiek uzskatīts par darbu svētdienā.
Personas, kuras ir gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē
Personas, kuras meklē darbu, bet nav gatavas to uzsākt
Potenciālais (iespējamais) papildu darbaspēks
Jaunieši, kuri pārtraukuši mācības
18–24 gadu vecu personu, kuru iegūtās izglītības līmenis ir pamatizglītība vai zemāks un kuri vairs nemācās, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
No 2009. gada Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) ir mainījis aprēķinu metodoloģiju šim rādītājam. Tajā vairs netiek ietverti jaunieši, kuri pēdējo 4 nedēļu laikā bija brīvdienās.
Pieaugušo piedalīšanās izglītībā
25–64 gadu vecu personu, kuras mācās vai piedalās apmācībās četru nedēļu laikā, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā (Darbaspēka apsekojums).
No 2016. gada Eurostat ir mainījis aprēķinu metodoloģiju šim rādītājam. Tajā tiek iekļautas arī tās personas, kuras pēdējo četru nedēļu laikā bija brīvlaikā.
Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība)
Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Kolektīvās (institucionālās) mājsaimniecības
Kolektīvas mājsaimniecības ir iestādes vai organizācijas (piemēram, slimnīcas, bērnu un veco ļaužu aprūpes iestādes, cietumi, kazarmas, reliģiskās institūcijas, darbinieku kopmītnes un dienesta viesnīcas u.c.) kur persona dzīvo pastāvīgi – gadu vai ilgāk.
Mājoklis [darbaspēka apsekojums]
Pastāvīgai dzīvošanai paredzēta viena vai vairākas dzīvojamās istabas (dzīvojamā māja, dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, istaba komunālajā dzīvoklī u. c.).
Mājoklim parasti ir noteikta adrese.
Teritoriālais iedalījums
Pilsēta – administratīva teritorija, kurai ir piešķirts pilsētas statuss.
Lauki – administratīva teritorija, kurai nav piešķirts pilsētas statuss.
Statistiskie reģioni – Rīgas reģions, Pierīgas reģions, Vidzemes reģions, Kurzemes reģions, Zemgales reģions, Latgales reģions.
Teritoriālais dalījums pa reģioniem noteikts pēc Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumiem Nr. 152.
Attālinātais darbs
Darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
CSP Darbaspēka izlases veida apsekojums (DA) pirmo reizi Latvijā tika organizēts 1995. gada novembrī un līdz 2001. gadam notika divreiz gadā – maijā un novembrī. Sākot ar 2002. gadu, apsekojums notiek katru nedēļu visu gadu.
Darbaspēka apsekojumā izmantotās datu vākšanas metodes:
- 1995.–2005. gadā – personu klātienes intervijas izmantojot papīra anketu (PAPI);
- no 2006. gada – personu klātienes intervijas izmantojot portatīvos datorus (CAPI);
- no 2007. gada – CAPI intervijas un telefonintervijas (CATI);
- no 2018. gada – CAPI, CATI intervijas un tiešsaistes aptaujas (CAWI);
- no 2020. gada 13. marta, ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību – CATI intervijas un tiešsaistes aptaujas (CAWI).
Apsekojumā aptaujā visas mājsaimniecībā dzīvojošās personas. Jautājumi par ekonomisko aktivitāti tiek uzdoti personām vecumā no 15 līdz 74 gadiem (līdz 2001. gadam – 15 gadi un vairāk). Aptaujas anketās iekļauti būtiski iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti raksturojoši jautājumi, un tās sagatavotas saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) izstrādāto un starptautiski pieņemto metodoloģiju darbaspēka apsekojumu jomā, kas nodrošina iegūtās informācijas salīdzināmību ar citām valstīm. DA sniedz informāciju par iedzīvotāju, tai skaitā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, skaitu sadalījumā pēc dažādām pazīmēm (dzimuma, vecuma, izglītības, dzīvesvietas, statusa u. c.).
2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti apstiprināja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā iepriekš Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantotais. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas notikušas kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2000. gadā, un iedzīvotāju skaita pārrēķinu atbilstoši pēdējās tautas skaitīšanas rezultātiem, arī Darbaspēka apsekojuma datiem par 2001.–2011. gadu veiktas atbilstošas izmaiņas. Sākot ar 2012. gada pirmo ceturksni, Darbaspēka apsekojuma rezultāti tiek publicēti, izmantojot 2011. gada tautas skaitīšanā noteikto iedzīvotāju skaitu.
Dati par 1996.–2000. gadu ir publicēti pēc nacionālās pieejas, aprēķinos ietverot visas aptaujātās personas, arī obligātajā militārajā dienestā dienējošos.
Lai panāktu pilnīgāku atbilstību Darbaspēka apsekojuma datu kvalitātes prasībām, ko izstrādājusi Eurostat speciālā darba grupa, Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai no 2001. gada tiek izmantots tikai privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaits, neiekļaujot kolektīvajās mājsaimniecībās (veco ļaužu pansionātos, studentu dienesta viesnīcās, slimnīcās, brīvības atņemšanas iestādēs u.tml.) dzīvojošās personas. Informācija par kolektīvajās mājsaimniecībās dzīvojošo skaitu tika iegūta tautas skaitīšanā un tiek regulāri aktualizēta.
Sākot ar 2014. gadu, Darbaspēka apsekojuma ceturkšņu datu vispārināšanai tiek izmantots ceturkšņa vidējais privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaits (iepriekš – skaits gada sākumā). Minētās metodoloģiskās izmaiņas svaru aprēķinā kopumā laika rindu neietekmē.
Lai atvieglotu datu lietotāju darbu ar statistikas datiem un panāktu atbilstību starptautiski lietotajam terminam "unemployment", iepriekš CSP izmantotais termins darba meklētāji aizvietots ar terminu bezdarbnieki (attiecīgi, darba meklētāju īpatsvars – bezdarba līmenis).
Mērķa populācija
DA ir divas mērķa populācijas:
- Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas pārskata periodā dzīvo privātās mājsaimniecībās un ir 15–74 gadus veci;
- privātās mājsaimniecības, kurās vismaz viens mājsaimniecības loceklis pārskata periodā ir 15–74 gadus vecs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs.
Izlases apjoms
DA no 2002. līdz 2006. gadam izlasē iekļauti 10 296 mājokļi gadā, no 2007. līdz 2012. gadam – 24 128 mājokļi gadā, 2013. gadā – 26 676 mājokļi gadā, 2014. gadā – 29 588 mājokļi gadā, no 2015. gada – 29 952 mājokļi gadā.
Mēneša novērtējumi
CSP datubāzē ir publicēti nekoriģēti un sezonāli koriģēti mēneša novērtējumi par divām ekonomiskās aktivitātes grupām – nodarbinātajiem un bezdarbniekiem 15–74 gadu vecumā.
Mēneša rādītāji ir pieejami no 2002. gada. CSP datubāzē ir publicēti trīs ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji pa mēnešiem dalījumā pēc dzimuma:
- bezdarbnieku skaits;
- bezdarba līmenis;
- nodarbināto skaits.
CSP nekoriģētie un sezonāli koriģētie nodarbināto un bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji izstrādāti pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģiju.
Nekoriģēti dati
CSP nodarbināto un bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji ir aprēķināti netieši, izmantojot Latvijas darbaspēka izlases apsekojuma ceturkšņa novērtējumus un NVA mēneša datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem. Lai iegūtu nekoriģētas mēneša nodarbināto un bezdarbnieku skaita rādītāju laikrindas tiek pielietota Chow–Lin (sadalīšana laikā) metode [1]. Aprēķini tiek veikti lietojot R bibliotēku tempdisagg.
Nekoriģēto datu laikrindu revīzijas tiek veiktas reizi ceturksnī.
Sezonāli koriģēti dati
Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.
Sezonalitāte jeb laikrindas sezonālās svārstības ir notikumi, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Piemēram, Ziemassvētku dāvanu pirkšanas laiks ik gadu atspoguļojas laikrindās par mazumtirdzniecības pārdošanas datiem. Par galvenajiem sezonalitātes cēloņiem var minēt gadalaiku maiņu, sociālos paradumus un institucionālo notikumu ietekmi.
Kalendārie efekti ir kalendāra ietekme uz laikrindu. Tā ir atšķirīgo darbdienu skaita (vai pirmdienu, otrdienu un citu nedēļas dienu skaita) mēnešos ietekme uz rādītāja izmaiņām. Piemēram, atšķirīgais darbdienu skaits starp mēnešiem var ietekmēt laikrindas datus par saražotās produkcijas daudzumiem.
Laikrindas sezonālās svārstības un kalendārie efekti var apgrūtināt laikrindas analīzes procesu, jo traucē iegūt skaidru izpratni par rādītāja attīstību. Lai novērstu sezonālo svārstību un kalendāro efektu ietekmi uz laikrindu, veic laikrindas sezonālo koriģēšanu.
Rezultātā tiek iegūta sezonāli koriģētā laikrinda, kas nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus. Tas nozīmē, ka sezonāli koriģētās laikrindas dati ir informācija par „jaunumiem” rādītāja izmaiņās, piemēram, izmaiņām tendencēs, biznesa ciklā vai neregulārajā komponentē. Tāpat sezonālās koriģēšanas procesā tiek iegūta kalendāri koriģētā laikrinda, kurā ir novērsta kalendāro efektu jeb atšķirīgā darbdienu skaita starp mēnešiem ietekme. Sezonāli koriģēto datu specifika ļauj uzlabot datu salīdzināmību laikā:
- Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā mēneša datiem.
- Kalendāri koriģētie dati nesatur kalendāro efektu ietekmi un tiek izmantoti, lai salīdzinātu, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša datiem.
Jāņem vērā, ka, papildinot laikrindu ar jauniem datiem, tiek pārrēķināta visa sezonāli koriģētā laikrinda. Reizi gadā CSP veic laikrindu modeļu pārskatīšanu – tas nozīmē – tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti.
CSP sezonālā koriģēšana tiek veikta ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) izstrādātās sezonālās koriģēšanas vadlīnijas.
Saskaņā ar mēneša novērtējumu metodoloģiju, pievienojot jaunā perioda datus, tiek veiktas iepriekšējo periodu sezonāli izlīdzināto datu revīzijas.
|
Programma |
JDemetra+ |
|
Sezonālās koriģēšanas metode |
TRAMO/SEATS |
|
Pēdējā modeļu pārskatīšana tika veikta |
2018. gada janvāra datiem |
Aprēķina metodes
1995–2001
Izlase
Pirmo reizi DA tika uzsākts 1995. gada novembrī [2] un no 1996. gada līdz 2001. gadam tika organizēts divas reizes gadā – maijā un novembrī.
DA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju vecuma grupā 15–74 gadi.
DA izlases veids bija mājokļu izlase. Atbildētības gadījumā no katra izlasē iekļautā mājokļa DA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata periodā bija 15 un vairāk gadus veci.
Izlase tika veidota kā rotējošā paneļa izlase, kurā izlases vienības (mājokļi) DA piedalījās vairākas reizes (trīs reizes pēc kārtas). Pēc trešās reizes attiecīgais mājoklis tika aizstāts ar citu mājokli, tādā veidā nodrošinot mājokļu rotāciju panelī.
Svari
No 1995. līdz 2000. gadam dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām.
Lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota pēcstratifikācijas metode. Pēcstratifikācijas metodē kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc Rīgas, sešām lielpilsētām un 26 administratīvo teritoriju mazpilsētām un lauku apvidiem, vecuma grupām un dzimuma. Svaru korekcija tika veikta personu līmenī.
2001. gadā dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.
2001.gadā, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota kalibrācijas metode (raking-ratio). Svaru korekcija bija veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0–14, 15–74, 74+). Kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:
- 14 vecuma grupām;
- dzimuma;
- dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, astoņas lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas);
- dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).
Svaru kalibrācijā kā papildu informācija tika izmantots arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.
Svaru kalibrācijas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru kopumu "sampling".
2002–2006
Izlase
2000. gadā tika uzsākts darbs pie jaunas DA metodoloģijas izstrādes [3]. Galvenie mērķi jaunajai DA metodoloģijai bija:
- iegūt ceturkšņu novērtējumus;
- organizēt DA kā nepārtrauktu apsekojumu;
- ieviest efektīvus dispersijas novērtētājus.
Pamatojoties uz informāciju par 2000. gada tautas skaitīšanas iecirkņiem, tika izstrādāts jauns izlases dizains, kā rezultātā tika izveidots visu Latvijas privāto mājsaimniecību aptverošu teritoriju saraksts. Šīs teritorijas turpmāk tika izmantotas kā primārās izlases vienības. Teritorijas tika stratificētas četrās stratās – Rīga, republikas pilsētas, pārējās pilsētas un lauku teritorijas.
DA tika izmantota divpakāpju izlase. Pirmajā pakāpē kā primārās izlases vienības tika atlasītas teritorijas. Teritoriju izlase tika veikta ar stratificētu sistemātisko πps izlasi, kur elementus izlasē iekļauj ar varbūtībām proporcionālām to lielumiem [4]. Otrās pakāpes izlases vienības bija mājokļi. Mājokļu izlase katrā atlasītajā teritorijā tika veidota kā vienkāršā gadījuma izlase.
No katra izlasē iekļautā mājokļa atbildētības gadījumā DA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata nedēļas svētdienā bija 15–74 gadus veci.
Galvenais iemesls divpakāpju izlases izmantošanai bija apsekojuma izmaksu samazināšana. Dizaina efekts, kas palielinājās, lietojot divpakāpju izlasi, tika minimizēts ar lielu primāro izlases vienību skaitu izlasē.
DA tika organizēts kā rotējošā paneļa apsekojums. Mājsaimniecību rotācijas shēma bija līdzīga, kā pirms 2002. gada. Mājokļi izlasē piedalās trīs reizes ar 26 nedēļu intervālu.
Svari
Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [5]. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.
No 2002. līdz 2006. gadam, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota kalibrācijas metode (raking-ratio). Svaru korekcija tika veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0-14, 15-74, 74+). Kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:
- 14 vecuma grupām;
- dzimuma;
- dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
- dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).
Svaru kalibrācijā kā papildu informācija tika izmantots arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.
Svaru kalibrācijas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru kopumu "sampling".
2007–2012
Izlase
Lai iegūtu precīzākus novērtējumus par nodarbinātajām personām un bezdarbniekiem sadalījumā pēc reģiona, dzimuma un vecuma grupām, no 2007. gada DA izlases apjoms tika palielināts 2,4 reizes. Lai nodrošinātu izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem, tika nomainīta mājokļu rotācijas shēma.
Sākot ar 2007. gadu, mājokļi DA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. Šāda rotācijas shēma nodrošināja izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem un secīgiem gadiem.
Laika posmā no 2002. līdz 2009. gadam netika atjaunots teritoriju saraksts, no kura tika atlasītas teritorijas DA izlasei. 2009. gada nogalē tika veikts pētījums, kurā tika secināts, ka teritoriju saraksts ir novecojis. Populācijas migrācijas dēļ tas nepietiekami labi raksturoja DA pētāmo populāciju, līdz ar to 2009. gada nogalē tika izveidots jauns teritoriju saraksts izlašu veidošanai. Saraksts tika veidots, par pamatu izmantojot iepriekšējo teritoriju sarakstu, un tika pieņemts lēmums veikt pakāpenisku teritoriju atjaunošanu DA izlasē.
Laika posmā no 2010. līdz 2011. gadam tika izveidota jauna teritoriju izlase. Mājokļi, kuri 2010. gadā DA piedalījās pirmo reizi, tika atlasīti, izmantojot atjaunoto teritoriju sarakstu. Mājokļi, kuri 2010. gadā piedalījās apsekojumā, bet pirmo reizi tajā piedalījās pirms 2010. gada, tika saglabāti DA apsekojumā. Rezultātā 2010. gadā apsekojumā tika izmantotas divas teritoriju izlases.
Līdz 2010. gadam DA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju 15–74 gadu vecuma grupā. Sākot ar 2010. gada ceturto ceturksni, tika veiktas izmaiņas izlases rāmī tā, lai DA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.
Tā kā DA ir rotējošā paneļa izlase, bija nepieciešams piecu ceturkšņu periods (2010. gada ceturtais ceturksnis – 2011. gada ceturtais ceturksnis), lai visa DA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Sākot ar 2012. gada pirmo ceturksni, DA izlase ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.
Svari
Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [5]. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.
No 2007. līdz 2009. gadam, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota kalibrācijas metode (raking-ratio). Svaru korekcija bija veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0–14, 15–74, 74+). Kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:
- 14 vecuma grupām;
- dzimuma;
- dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
- dzīvesvietas reģiona, kuri iedalās (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).
Kā papildinformācija tika izmantota arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.
Svaru kalibrācijas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru kopumu "sampling".
Sākot ar 2010. gada pirmo ceturksni, svaru korekcija tika veikta mājsaimniecību līmenī. Tas nozīmē, ka visām personām vienas mājsaimniecības ietvaros ir vienādi svari un personu svari ir vienādi ar attiecīgās mājsaimniecības svaru. Pārējā svaru veidošanas metodoloģija netika mainīta. Lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota kalibrācijas metode (raking-ratio). Kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:
- 14 vecuma grupām;
- dzimuma;
- dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
- dzīvesvietas reģiona, kuri iedalās (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).
Svaru kalibrācijā kā papildu informācija tika izmantots arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.
No 2013. gada
Izlase
Lai nodrošinātu augstāku datu kvalitāti novērtējumiem detalizētākos griezumos no 2013. līdz 2014. gadam pakāpeniski tika palielināta izlase un 2015. gadā tā jau bija par 1,2 reizēm lielāka nekā 2012. gadā.
No 2013. līdz 2015. gadam DA izlases un svaru veidošanas metodoloģija nav būtiski mainīta. DA tiek izmantota rotējoša paneļa izlase, kas ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Mājokļi DA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu.
Svari
Lai iegūtu precīzāku statistiku tika pilnveidota svaru veidošanas metodoloģija.
2013. gadā svaru kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc:
- 14 vecuma grupām;
- dzimuma;
- dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīgu, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
- dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) un 8 lielpilsētām (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils).
Svaru kalibrācijā kā papildu informācija tika izmantots arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām.
No 2014. gada
Savukārt no 2014. gada svaru kalibrācijā kā palīginformācija tika izmantota ceturkšņa vidējā statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, saglabājot augstāk minēto sadalījumu pēc vecuma, dzimuma, teritorijas tipa un dzīvesvietas reģiona.
Sākot ar 2014. gada 3. ceturksni svaru kalibrācijai kā papildu informācija tika pievienota arī statistika par nodarbināto personu skaitu no Valsts ieņēmuma dienesta datubāzes, turpinot izmantot arī Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām.
No 2015. gada
2015. gadā svaru metodoloģija tika uzlabota ar papildus neatbildētības koriģēšanu sadalījumā pēc apsekojuma datu vākšanas veida (tiešās intervijas un telefonintervijas).
No 2017. gada
Sākot ar 2017. gadu, Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati par bezdarbnieku statusā reģistrētajām personām tiek savienoti ar Darbaspēka apsekojumā iegūtajiem datiem, šo informāciju vairs nejautājot respondentiem. Turpmāk šī informācija tiks izmantota svaru kalibrācijā, sasaistot to ar NVA datiem par reģistrēto bezdarbnieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām. Pārējā svaru veidošanas metodoloģija nav mainīta salīdzinājumā ar vēsturiskiem gadiem.
Apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai
Izlase
Sākot ar 2017. gadu, Darbaspēka apsekojumā tiek ieviesta apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai. Rādītāji, kuru periodiskums, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 377/2008, ir gads, tiek iegūti tikai pirmajā intervijas reizē. Tādējādi atbilstoši izlases dizainam vienā ceturksnī, lai iegūtu gada novērtējumus, tiek prasīta informācija no vienas ceturtdaļas ceturkšņa izlases.
Svari
2017. gadā ir ieviesti papildus svari rādītājiem, kuru periodiskums ir gads.
Atbilstoši izlases dizainam sākotnēji tiek veidoti ceturkšņa dizaina svari pirmās reizes respondentiem. Katram ceturksnim dizaina svari tiek koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi.
Iegūtie ceturkšņu svari tiek apvienoti pirms kalibrācijas un izdalīti ar četri. Kalibrāciju pielieto gada datiem, izmantojot raking-ratio metodi.
Svaru kalibrācijā kā palīginformācija tiek izmantota gada vidējā statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pēc dzimuma un 5-gadīgām vecuma grupām un teritoriālā iedalījuma, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrētiem bezdarbniekiem pēc vecuma grupām. Lai izpildītu regulas Nr. 377/2008 1. pielikuma 3. panta prasības par kopsummu atbilstību, papildus svaru kalibrācijā tika izmantoti Darbaspēka apsekojuma pilnas izlases nodarbinātības, bezdarba un neaktīvo iedzīvotāju novērtējumi dzimuma un 10-gadīgās grupās.
Datu publicēšana
Saskaņā ar apsekojuma reižu pieeju CSP datubāzē tiek publicēti gada rādītāji par nodarbinātajiem pēc netipiskā darba veida un dzimuma (tabula NBG140) – strādāja mājās, strādāja maiņu darbu, darbs bija vakaros, darbs bija naktīs, strādāja sestdienās un strādāja svētdienās. Līdz 2016. gadam informācija tika iegūta visās intervijas reizēs un gada rādītāji tika aprēķināti kā aritmētiski vidējie no ceturkšņu rādītājiem, bet sākot ar 2017. gadu, šo rādītāju iegūst tikai pirmajā intervijas reizē. Pārējās tabulās, tāpat kā iepriekš, Darbaspēka apsekojuma dati par gadu ir aritmētiski vidējie no ceturkšņu rādītājiem.
Datu precizitāte
Standartkļūda – tā kā Darbaspēka apsekojums ir izlases veida apsekojums, tā novērtējumi, kas vispārināti pret visu populāciju, var atšķirties no rezultātiem, ja tiktu veikta pilnā aptauja. Standartkļūda (standard error) ir izlases kļūdu raksturojošs rādītājs, kas ir arī kā izejas vērtība citu kvalitātes rādītāju aprēķiniem, piemēram, relatīvai standartkļūdai jeb variācijas koeficientam un absolūtai robežkļūdai. Aprēķinot variācijas koeficientu, var noteikt, vai iegūtais novērtējums ir pietiekami ticams.
Piemērs: Ja novērtējums ir 90,0 un standartkļūda ir 6,14, relatīvo standartkļūdu jeb variācijas koeficientu (CV) var iegūt šādi:
CV = 6,14 / 90 * 100 = 6,82, bet, lai aprēķinātu absolūto robežkļūdu, standartkļūdu reizina ar 1,96.1
Absolūtā robežkļūda (+/–) = 6,14 * 1,961 = 12,03
1Koeficients, ko lieto pie 95% ticamības.
Absolūtā robežkļūda – precizitātes rādītājs, kas ar 95 % ticamību, izsaka maksimālo iespējamo atšķirību starp populācijas parametra novērtējumu un tā īsto jeb patieso vērtību.
Salīdzinot novērtējumus, ir svarīgi izmantot absolūto robežkļūdu, lai redzētu statistiski nozīmīgas atšķirības starp dažādām vērtībām.
Piemērs: Ja novērtējums ir 90,0 un absolūtā robežkļūda ir (+/–) 12,03, tad ticamības robežas ir (77,97; 102,03), kurās ar 95% ticamību atrodas īstā vērtība.
Šobrīd datu precizitātes rādītāji – absolūtā robežkļūda un standartkļūda – pieejami tabulām:
NBG010. Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes un dzimuma
NBG081. Nodarbinātie pēc saimnieciskās darbības veida un dzimuma (NACE 2.red.)
NB190c. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis pēc dzimuma un vecuma grupām pa ceturkšņiem
NB050c. Nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām un pēc dzimuma pa ceturkšņiem
Datu publicēšanas nosacījumi
Ceturkšņu dati (tūkstošos)
| A | B | |
| 2002 | 6,5–10,6 | 0,0–6,4 |
| 2003 | 8,6–14,0 | 0,0–8,5 |
| 2004 | 6,0–9,8 | 0,0–5,9 |
| 2005 | 6,4–10,4 | 0,0–6,3 |
| 2006 | 7,4–12,1 | 0,0–7,3 |
| 2007 | 3,7–5,9 | 0,0–3,6 |
| 2008 | 3,8–6,2 | 0,0–3,7 |
| 2009 | 4,5–7,3 | 0,0–4,4 |
| 2010 | 5,4–8,8 | 0,0–5,3 |
| 2011 – 2013 | 4,5–7,2 | 0,0–4,4 |
| 2014 | 3,9–6,2 | 0,0–3,8 |
| 2015 | 3,7–5,9 | 0,0–3,6 |
| 2016 | 3,6–5,8 | 0,0–3,5 |
| 2017 | 3,2–5,0 | 0,0–3,1 |
| 2018 | 3,0–4,8 | 0,0–2,9 |
| 2019 | 3,8–6,0 | 0,0–3,7 |
| 2020 | 4,2–6,8 | 0,0–4,1 |
Gada dati (tūkstošos)
| A | B | |
| 2001 | 12,9–21,1 | 0,0–12,8 |
| 2002 | 2,6–4,1 | 0,0–2,5 |
| 2003 | 3,6–5,7 | 0,0–3,5 |
| 2004 | 2,0–3,2 | 0,0–1,9 |
| 2005 | 2,2–3,4 | 0,0–2,1 |
| 2006 | 2,0–3,2 | 0,0–1,9 |
| 2007 | 1,0–1,5 | 0,0–0,9 |
| 2008 | 1,1–1,7 | 0,0–1,0 |
| 2009 | 1,7–2,6 | 0,0–1,6 |
| 2010 | 2,2–3,5 | 0,0–2,1 |
| 2011 | 1,9–3,0 | 0,0–1,8 |
| 2012 | 1,6–2,5 | 0,0–1,5 |
| 2013 | 1,7–2,7 | 0,0–1,6 |
| 2014 | 1,5–2,3 | 0,0–1,4 |
| 2015 – 2016 | 1,3–2,0 | 0,0–1,2 |
| 2017 | 1,3–2,0 | 0,0–1,2 |
| 2018 | 1,6–2,3 | 0,0–1,5 |
| 2019 | 2,0–2,9 | 0,0–1,9 |
| 2020 | 1,8–2,5 | 0,0–1,7 |
Strukturālie (gada) dati (tūkstošos)
| A | B | |
| 2017 | 3,2–5,0 | 0,0–3,1 |
| 2018 | 1,7–2,4 | 0,0–1,6 |
| 2019 | 1,5–2,1 | 0,0–1,4 |
| 2020 | 1,6–2,3 | 0,0–1,5 |
Piezīmes:
A – Ceturkšņu un gada novērtējumi iegūti no neliela skaita respondentu atbilžu.
B – Ceturkšņu un gada novērtējumi netiek publicēti, jo tie neatbilst droši publicējamas informācijas kritērijiem.
Atsauces:
[1] Chow, G.C. and Lin, A.-L. (1971) Best Linear Unbiased Interpolation, Distribution, and Extrapolation of Time Series by Related Series.
[2] Lapins, J. (1997) Sampling Surveys in Latvia: Current Situation, Problems and Future Development. Statistics in Transition, Vol. 3, No. 2, 281–292.
[3] Lapins, J., Vaskis, E., Priede, Z., Balina, S. (2002) Household Surveys in Latvia. Statistics in Transition, Vol. 5, No. 4, 617–641.
[4] Särndal, C.-E., Swensson, B., Wretman, J. (1992) Model Assisted Survey Sampling. New-York: Springer-Verlag.
[5] Särndal, C.-E., Swensson, B., Wretman, J. (1992) Model Assisted Survey Sampling. New-York: Springer-Verlag.
[6] Särndal, C.-E., Swensson, B., Wretman, J. (1992) Model Assisted Survey Sampling. New-York: Springer-Verlag.
Klasifikācijas
Darbaspēka apsekojuma datu klasificēšanai izmantotas šādas klasifikācijas:
- Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija (NACE 1.1. red.);
- Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red. – no 2008. gada);
- Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK);
- Profesiju klasifikators, kas balstīts uz Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO-88 (COM), no 2011. gada – ISCO-08);
- Izglītības klasifikācija, kas pielīdzināta Starptautiskajai standartizētajai izglītības klasifikācijai (ISCED) (līdz 2013. gadam – ISCED 1997, no 2014. gada – ISCED 2011);
- Statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS);
- Starptautiskā nodarbinātības statusu klasifikācija (ICSE).
Tīmekļa vietnes sadaļā Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas, ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.
Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos
Zaiga Priede
CSP Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
vecākais metodikas eksperts