Preses relīze

2020. gada aprīlī 22 % darbinieku Latvijā strādāja attālināti

2020. gada aprīlī nedaudz vairāk nekā piektdaļa (22,0 %) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti¹, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Ārkārtas situācijas dēļ attālinātā darba veicēju skaits palielinājās astoņas reizes (148,4 tūkstoši), iepriekš to darīja tikai 19,0 tūkstoši darbinieku. Attālināti strādājošu sieviešu bija par 27,0 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 63,5 % un 36,5 %).

Aprīlī iespēja strādāt attālināti bija 27,4 % darbinieku, bet gandrīz trīs ceturtdaļām (72,6 %) šādas iespējas nebija. Tikai 5,4 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo (27,0 %) bija vecuma grupā 45–54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (29,6 %) bija vecuma grupā 25–34 gadi, bet sieviešu (26,8 %) – vecuma grupā 35–44 gadi.

Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (24,3 %) darbinieku kopskaitā 2020. gada aprīlī bija vērojams vecuma grupā 25–34 gadi, bet viszemākais (16,7 %) vecuma grupā 55–64 gadi.

Ceturtā daļa (25,5 %) no visiem attālināti strādājošajiem 2020. gada aprīlī bija nodarbināti izglītības jomā. Finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādāja17,1 % darbinieku. Viszemākais īpatsvars (7,1 %) no visiem attālināti strādājošajiem darbiniekiem bija vērojams ražošanas sektorā (B–F).

Visaugstākais (85,2 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars attiecīgā saimnieciskā darbības veidā (nozarē) strādājošo darbinieku kopskaitā bija vērojams finanšu un apdrošināšanas darbību jomā. Nedaudz vairāk nekā puse (55,8 %) izglītības jomas darbinieku un 53,1 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku strādāja attālināti. Viszemākais (6,9 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā (B–F).

Attālināti visbiežāk (56,2 %) strādāja vecākie speciālisti³, divas piektdaļas (39,9 %) vadītāju un nedaudz mazāk (36,2 %) speciālistu. Tikai katrs vienpadsmitais (9,2 %) kalpotājs (biroja darbinieki) vai pakalpojumu un tirdzniecības darbinieks strādāja attālināti.

Gandrīz divas trešdaļas (64,3 %) no darbiniekiem, kas strādāja attālināti, tā strādāja visu darbalaiku aprīlī, viena piektdaļa (20,5 %) regulāri 3–5 dienas nedēļā, 6,8 % – regulāri 1–2 dienas nedēļā, un 6,5 % darbinieku – regulāri daļu darbadienas vai dažas stundas.

2020. gada aprīlī Darbaspēka apsekojumā par attālināto darbu aptaujāja 1,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem 996 mājsaimniecībās.

 

¹ Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

² NACE: Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2. redakcija

³ Profesiju klasifikators

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv

Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sandra Ceriņa
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts:
Sandra.Cerina@csb.gov.lv
Tālr.: 67366653

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi