Preses relīze

3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4 %

2020. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā palielinājies par 2,4 procentpunktiem.

Šī gada 3. ceturksnī bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Kopš 2014. gada otrās puses Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā. 3. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Lietuvā (9,3 %), bet augstāks nekā Igaunijā (7,7 %).

Ilgstošie bezdarbnieki

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37,0 līdz 26,6 %,bet ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 0,3 tūkstošiem, un 3. ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Jauniešu bezdarbs

2020. gada 3. ceturksnī jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8 %, kas ir par 3,5 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

3. ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8 % bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,8 procentpunktiem.

3. ceturksnī 34,9 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2020. gada 3. ceturksnī 29,9 % jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1 %, bet gada laikā – par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5 %.

3. ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5 %, bet 2. ceturksnī – 2,4 %.

3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

¹ Eiropas Savienības vidējie rādītāji par 27 ES dalībvalstīm.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv

Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sandra Ceriņa

Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts:
Sandra.Cerina@csb.gov.lv

Tālr.: 67366653

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi