Preses relīze

2019. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 6,8 %

2019. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauga par 6,8 %, sasniedzot 583 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020. gadā veiktās aptaujas dati. Iedzīvotāju ienākumi pieauga krietni lēnāk nekā iepriekšējos gados, kad tie palielinājās attiecīgi par 11,7 % 2018. gadā un 11,8 % 2017. gadā.

Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 690 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie sasniedza 657 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 533 eiro mēnesī un Kurzemē – 494 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē (479 eiro mēnesī) un Latgalē (411 eiro mēnesī). Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 614 eiro mēnesī un laukos – 515 eiro mēnesī.

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 5,8 % – no 389 eiro mēnesī 2018. gadā līdz 412 eiro mēnesī 2019. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 6,3 % – no 125 eiro mēnesī līdz 133 eiro mēnesī).

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 70,6 % un sociālo transfertu īpatsvars – 22,8 %.

2019. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 203 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 290 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 353 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 680 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās3 2010.–2019. gadā
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

 

 

Kvintiļu grupa

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

Ienākumu pieaugums

2019. g. pret 2018. g., %

Pirmā

(trūcīgākās mājsaimniecības)

97

105

112

125

135

150

154

162

186

203

9,5

Otrā

194

199

209

228

245

257

266

285

320

353

10,4

Trešā

257

260

272

295

317

340

360

401

444

483

8,8

Ceturtā

338

352

372

413

449

483

514

572

638

680

6,5

Piektā

(turīgākās mājsaimniecības)

620

681

701

780

847

896

942

1076

1213

1290

6,4

Vidēji valstī

286

305

320

354

387

417

437

489

546

583

6,8

Straujāk pieaugot trūcīgāko (1. un 2. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, ir nedaudz mazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2019. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, kad šī ienākumu starpība bija 6,5 reizes. Džini koeficients pērn bija 34,5 %, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, kad tas sasniedza 35,2 %.

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2010.–2019. gadā

Indikators

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

Džini koeficients4 (%)

35,5

35,4

34,5

34,5

35,6

35,2

34,5

Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20)5

6,5

6,5

6,2

6,3

6,8

6,5

6,3

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm6, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija ceturtā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2018. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,8 %), Lietuvā (35,4 %) un Rumānijā (34,8 %), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,7 %. Arī kvintiļu attiecības indekss bija ceturtais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2018. gadā bija Bulgārijā (8,1), Rumānijā (7,1) un Lietuvā (6,4), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,1.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2020. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) aptauja, kas tika veikta no 1. februāra līdz 24. augustam. Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu COVID-19 izplatības dēļ no 13. marta tika pilnībā pārtrauktas klātienes intervijas un aptaujas tika veiktas pa telefonu. Apsekojumā aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,1 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

2021. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2020. gadā.

Papildu informācija par apsekojuma datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Monetārās nabadzības, ienākumu nevienlīdzības indikatori (EU-SILC apsekojums)”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

4 Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

5 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).

6 Eurostat dati par 2019. gada apsekojumu Eurostat datubāzēs “Kvintiļu attiecību indekss”,Džini koeficients”, bet Latvijas dati par 2020. gada apsekojumu CSP datubāzēs Sociālie procesi

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa

E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Liene Āboliņa
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
Vecākā referente
E-pasts: Liene.Abolina@csb.gov.lv
Tālr. 67366727

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi