Preses relīze

2018. gadā mājokļa izdevumi vidēji 150 eiro mēnesī

2018. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji  150 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību. Gada laikā mājokļa izdevumi pieauga par 8,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai pērn vidēji tērēja 13,4 % no ienākumiem.

Pierīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 186 eiro mēnesī, bet Rīgā – 173 eiro. Citos reģionos izdevumi bija mazāki: Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē –125 eiro, Vidzemē – 124 eiro un Latgalē – 98 eiro mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām.

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijas reģionu mājsaimniecībām 2011.–2018. gadā
(eiro)

Grafiks Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijas reģionu mājsaimniecībām 2011.–2018. gadā

Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus (atbilstoši tirgus cenas vērtībai, par samazinātu vai administratīvi regulētu īres maksu), izdevumi par dzīvesvietu bija vidēji 162 eiro mēnesī. Savukārt Rīgā īrētos mājokļos dzīvojošajiem par mājokli jāmaksā ievērojami vairāk – 241 eiro mēnesī.

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi un to īpatsvars mājsaimniecības rīcībā esošajos ienākumos 2011.–2018. gadā

Mājokļa izdevumi

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

Vidēji uz vienu mājsaimniecību, eiro

126

127

134

136

142

140

138

150

Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, eiro

51

53

55

57

59

58

59

65

Attiecība pret mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem*, %

17,9

17,2

17,3

16,1

15,2

14,0

13,5

13,4

*Pārskata perioda mājokļu uzturēšanas izdevumus salīdzina ar iepriekšējā perioda mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datiem

 

Pāriem ar trim un vairāk bērniem mājokļa izdevumi veidoja 12,3 %, pāriem ar diviem bērniem – 12,7 % no rīcībā esošajiem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 21,8 % no ienākumiem. Vienai personai līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšana izmaksāja 18,5 % no ienākumiem. Savukārt vientuļo senioru (no 65 gadiem) izdevumi par mājokli bija ievērojami lielāki – 24,5 % no ienākumiem.

Mājsaimniecību vidējie ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi pēc mājsaimniecības tipa un tās lieluma 2018. gadā

Mājsaimniecības tips

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi, eiro

Mājokļa izdevumu % pret rīcībā esošiem ienākumiem

Vidējais personu skaits mājsaimniecībā

Visas mājsaimniecības

150

13,4

2,3

viena persona, 16–64 gadi

129

18,5

1,0

viena persona, 65+

94

24,5

1,0

viens pieaugušais ar bērniem

176

21,8

2,4

pāris bez bērniem

140

12,2

2,0

pāris ar 1 bērnu

225

13,1

3,0

pāris ar 2 bērniem

237

12,7

4,0

pāris ar 3 un vairāk bērniem

245

12,3

5,2

2018. gadā tikai 24,4 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus, kas ir nedaudz vairāk nekā 2017. gadā (20,2 %). Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša 47,6 % mājsaimniecību (2017. gadā – 46,9 %). Šo izdevumu segšana ļoti apgrūtinoša bija 28,0 % mājsaimniecību (2017. gadā – 32,9 %).

Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. Pērn 36,4 % šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Rīgā un Kurzemē bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,3 % un 23,5 %.

Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem un nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (46,0 %) senioru vecumā no 65 gadiem un 35,6 % nepilno ģimeņu. Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) 24,0 % bija tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, un tas ir ievērojami vairāk nekā starp pāriem ar diviem bērniem (16,7 %) un pāriem ar vienu bērnu (13,4 %).

2018. gadā 11,1 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (20,3 %), pāriem ar trīs un vairāk bērniem (19,7 %) un mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz 64 gadiem (16,2 %). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (6,3 %) un vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām (6,5 %).

Mājokļa izdevumu slogs dažāda tipa mājsaimniecībās 2018. gadā
(procentos)

Grafiks - Mājokļa izdevumu slogs dažāda tipa mājsaimniecībās 2018. gadā

Vērtējot mājokļa uzturēšanas izdevumus, tika iekļauti izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu u.c. izdevumus, kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

Komunālie pakalpojumi ietver maksājumus par ūdeni, gāzi, elektrību, apkuri un atkritumu savākšanu. Netiek iekļauti tie izdevumi, ko mājsaimniecība sedz, lai nodrošinātu sev papildu iespējas (piemēram, abonementa maksu par televīziju, internetu, telefonu, signalizāciju u.c.).

 

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pas
ts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Viktors Veretjanovs
E-pasts: Viktors.Veretjanovs@csb.gov.lv
Tālr.: 67366609

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi