Preses relīze

Katrai otrajai jaunajai sievietei Latvijā ir augstākā izglītība

2019. gada sākumā no visām Latvijas sievietēm 25–34 gadu vecumā 51,1 % bija augstākā izglītība, starp vīriešiem – vien 28 %. No visiem augstāko izglītību ieguvušajiem šajā vecumā 0,5 % bija doktora grāds, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

2019. gada sākumā 39,3 % no visiem iedzīvotājiem 25–34 gadu vecumā bija augstākā izglītība. Tā ir vecuma grupa ar vislielāko augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaru. Jo vecāki ir iedzīvotāji, jo zemāks ir augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. 35–44 gadu vecumā augstāko izglītību bija ieguvuši 38,6 %, 45–54 gadu vecumā 31,8 %, 55–64 gadu vecumā 29,5 %, 65–74 gadu vecumā 25,9 %, 75 un vairāk gadu vecumā – vien 20,2 % no attiecīgās vecuma grupas iedzīvotājiem.

Vismazākais tikai pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars bija starp 45–64 gadus veciem iedzīvotājiem – vien 5,5 % 45–54 gadu vecumā un 4,6 % 55–64 gadu vecumā. Starp senioriem ir vairāk tādu, kam ir tikai pamatskolas izglītība – 19,6 % vecuma grupā no 65 gadiem. Arī jaunākiem iedzīvotājiem ir lielāks pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars – 12,4 % vecuma grupā 25–34 gadi un 14,7 % vecuma grupā 35–44 gadi. Divi no trim (65,4  %) iedzīvotājiem 25–44 gadu vecumā tikai ar pamatskolas izglītību ir vīrieši.

Vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars starp 25–34 un 35–44 veciem iedzīvotājiem ir zemāks (39,5 % un 35,2 %), nekā starp 45–54 un 55–64 veciem iedzīvotājiem (44,7 % un 44,9 %). 38,2 % 65 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem augstākais iegūtais izglītības līmenis ir vidējā izglītība.

Pēc vidējās izglītības profesionālo izglītību ieguvis mazāks īpatsvars jaunāku cilvēku – tikai 7,3 % 25–34 vecumā un 10,2 % 35–44 gadu vecumā salīdzinājumā ar 17,5 % 45–54 gadu vecumā, 20,7 % 55–64 gadu vecumā un 16,1 % 65 un vairāk gadu vecumā.

Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji pa vecuma grupām pēc augstākā iegūtā izglītības līmeņa
(procentos)

Izglītība

Turpina pieaugt augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars

Pēdējo 60 gadu laikā augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars iedzīvotājiem 25–34 vecumā pieaudzis par 34 procentpunktiem. 1959. gada tautas un mājokļu skaitīšanā konstatēts, ka augstākā izglītība bija tikai 5,3 % iedzīvotājiem šajā vecuma grupā. No 1959. gada līdz 2000. gadam augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars 25–34 gadu vecu iedzīvotāju vidū pakāpeniski pieauga līdz 16,5 %, bet pēc 2000. gada sekoja straujš augstāko izglītību ieguvušo pieaugums līdz 35,5 % 2011. gadā. 2019. gada sākumā 39,3 % iedzīvotāju šajā vecumā bija augstākā izglītība.

Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars starp 25–34 gadus veciem iedzīvotājiem* pēc iepriekšējo tautas skaitīšanu datiem** un 2019. gada sākumā
(procentos)

Izglītība

*1959. un 1970. gadā – klātesošie iedzīvotāji, pārējos gados – pastāvīgie
**1989. gadā arī notika tautas un mājokļu skaitīšana, taču netika publicēti dati par izglītību 25-34 gadu vecuma grupā

Lielāks jauno iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars Rīgā un Pierīgā

Salīdzinot Latvijas reģionus, Rīgas iedzīvotājiem 25–34 gadu vecumā ir lielākais augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars (48,2 %), kam seko Pierīgas iedzīvotāji (40,3 %). Septiņos Pierīgas novados katram otrajam iedzīvotājam šajā vecuma grupā ir augstākā izglītība – 57,7 % Mārupes novadā, 52,2 % Ādažu novadā, 52,1 % Babītes novadā, 50,8 % Garkalnes novadā, 50 % Ķekavas novadā, 48,9 % Ikšķiles novadā un 48,3 % Carnikavas novadā. Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars ir attiecīgi 34,5 %, 31,6 %, 31,3 % un 30,4 %.

Kopš 2011. gada tautas skaitīšanas Vidzemē augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars (25–34 gadu vecumā) pieaudzis par 6,5 procentpunktiem (no 24,8 % 2011. gadā līdz 31,3 % 2019. gadā), bet Latgalē par 5,4 procentpunktiem (no 29,1 % līdz 34,5 %). Pārējos reģionos pieaugums ir 4,7 procentpunkti Kurzemē (no 26,9 % līdz 31,6 %), 3,6 procentpunkti Zemgalē (no 26,8 % līdz 30,4 %), 3,4 procentpunkti Rīgā (no 44,8 % uz 48,2 %), 3 procentpunkti Pierīgā (no 37,3 % līdz 40,3 %).

Karte ar 18 gadu un vecākiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar augstāko izglītību t. sk. doktora grādu 1 km2 tīklojumā aplūkojama oficiālās statistikas portālā.

Dati par 2019. gadu sagatavoti pēc 2021. gada tautas skaitīšanas metodes.2021. gada tautas skaitīšanas rezultāti par iedzīvotāju iegūto augstāko izglītības līmeni 01.01.2021. tiks publicēti 2022. gada otrajā ceturksnī atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumiem.

Dati par augstāko iegūtās izglītības līmeni pieejami oficiālās statistikas portālā.

Metodoloģiskā informācija:

Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām 2021. gadā pamatā tiek izmantota administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās. Šo datu sagatavošanas metodi 2011. gadā izmantoja Skandināvijas valstīs, Somijā, Nīderlandē, Austrijā un Slovēnijā, un 2021. gada tautas skaitīšanā šai valstu grupai pievienojas Baltijas valstis, Spānija un Turcija.

Savulaik pieņemtais lēmums un savlaicīgi uzsāktie sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu tautas skaitīšanas rādītāju iegūšanu, izmantojot vienīgi administratīvos datus, ļauj COVID-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu laikā veikt 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanu. Šogad aptaujāt iedzīvotājus viņu dzīvesvietās būtu izaicinājums.

Tautas skaitīšanas rādītāja – augstākā iegūtā izglītības līmeņa – noteikšanai izmanto datus no vairāku institūciju pārziņā esošajiem administratīvo datu avotiem (piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas, Akadēmiskās informācijas centra, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Valsts kancelejas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Zemkopības ministrijas, Veselības inspekcijas u.c. institūcijām), CSP veiktajiem personu un mājsaimniecību apsekojumiem, kā arī 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas datiem.

 

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sigita Šulca
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
E-pasts: Sigita.Sulca@csb.gov.lv
Tālr.: 67366806

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi