Preses relīze

Gandrīz puse jauniešu mācību laikā guvuši darba pieredzi

43,6 % Latvijā dzīvojošie jaunieši 15–34 gadu vecumā (ES – 43,3 %) ir guvuši darba pieredzi mācību vai studiju laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2016. gadu.

Augstskolu absolventu vidū darba pieredzi studiju laikā guvuši 80,2 % studentu, bet arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību ieguvušo vidū darba pieredze bijusi 64,7 % jauniešu, kas abos gadījumos ir biežāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Savukārt vispārējo vidējo izglītību ieguvušo vidū darba pieredze bijusi 18,9 % jauniešu.

Datu avots: Eurostat datubāze

Latvijā augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventi darba pieredzi galvenokārt gūst mācību programmā iekļautajā obligātajā praksē, kā rezultātā daļa jauniešu izglītības iestādi absolvē jau ar darba pieredzi. Salīdzinājumā ar ES obligātās prakses pieredze arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību ieguvušo vidū ir vien 24,9 % ES jauniešu, savukārt Latvijā – 53,9 % jauniešu.

Arī augstākajā izglītībā obligātā prakse ir svarīgs pieredzes gūšanas avots – 37,5 % Latvijas augstskolu absolventu tāda ir bijusi, kamēr ES – 22,5 %. Toties augstākās izglītības iegūšanas posmā gan ES, gan Latvijā nozīmīga ir iespēja strādāt arī ārpus mācību programmas, ko izmantojuši 26 % ES un 30,3 % Latvijas jauniešu. Augstskolas absolventu grupā jau 60,4 % jauniešu guvuši apmaksāta darba pieredzi. No tiem 47,5 % strādājuši tikai apmaksātā darbā, bet 12,9 % veikuši gan apmaksātu, gan neapmaksātu darbu.

Kaut gan augstāko un profesionālo izglītību guvušo jauniešu īpatsvars ar darba pieredzi Latvijā ir salīdzinoši augsts, tomēr vispārējās vidējās izglītības iestādēs gandrīz divas reizes retāk nekā ES strādā vēl mācību laikā – Latvijā darba pieredzi nav guvuši 80,9 % jauniešu no visiem vidusskolas absolventiem, kuri tālāk mācības neturpināja.

Datu avots: Eurostat datubāze

Lai arī liela daļa jauniešu nav guvuši darba pieredzi vēl mācību laikā, tomēr vēlme strādāt ir galvenais iemesls gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, lai šie jaunieši pēc vispārējās vidējās, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības iegūšanas nolemtu neturpināt mācības augstākās izglītības iestādē – 44,8 % Latvijas un 37,2 % ES jauniešu to norāda kā galveno iemeslu savai izvēlei par labu darbam nevis studijām.

Tikai vispārējo vidējo izglītību ieguvušo vidū otrs biežākais iemesls mācību neturpināšanai ir ģimenes un veselības iemesli – to norādījuši Latvijā 24,8 % jauniešu, ES – 23 %. Arodizglītību vai vidējo profesionālo izglītību ieguvušo vidū otrajā vietā ir uzskats, ka iegūtais izglītības līmenis ir pietiekams, – 24,4 % Latvijā un 33,2 % ES jauniešu tā vērtē iegūto izglītību.

Arī studiju izmaksas ir nozīmīgs arguments jauniešu lēmumam par augstākās izglītības iegūšanu - 2017./2018. akadēmiskajā gadā par personīgajiem līdzekļiem Latvijā mācījās 58,3 % studentu, savukārt studiju izmaksas atturējušas 11,5 % jauniešu no augstākās izglītības iegūšanas (ES – 5,9 %).

CSP Darbaspēka apsekojumam kopš 1997. gada ir veidoti četri pielikumi par jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Jaunākais no tiem – 2016. gadā, kad aptaujāti 1844 jaunieši vecumā no15 līdz 34 gadiem un iegūts starpvalstu līmenī salīdzināms datu kopums par jauniešu iegūto izglītību, darba pieredzi mācību vai studiju laikā un iekļaušanos darba tirgū. Ar apsekojuma rezultātiem var iepazīties CSP publikācijā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2017. gadā” tiešsaistē, kā arī Eurostat mājaslapā.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ruta Beināre
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Ruta.Beinare@csb.gov.lv
Tālr.: 67366775

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi