Meklēt statistikas tēmā
Katrai otrajai jaunajai sievietei Latvijā ir augstākā izglītība
2019. gada sākumā no visām Latvijas sievietēm 25–34 gadu vecumā 51,1 % bija augstākā izglītība, starp vīriešiem – vien 28 %. No visiem augstāko izglītību ieguvušajiem šajā vecumā 0,5 % bija doktora grāds.
Krities studējošo un uzņemto studentu skaits
2020./2021. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 78,5 tūkstoši studentu, kas ir par 1,1 % mazāk nekā pirms gada. Pēc būtiska kāpuma iepriekšējā gadā samazinājies arī uzņemto studentu skaits.
Gadagrāmata satura ziņā ir visplašākā no ikgadējām statistiskās informācijas publikācijām par tautsaimniecību un sociālekonomiskajiem procesiem valstī. Publikācijā dati atspoguļoti par 2019. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Statistisko datu krājums apkopo statistisko informāciju par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, izglītošanu, sociālo aizsardzību, materiālās nenodrošinātības un nabadzības risku ģimenēs ar bērniem, nepilngadīgo ekonomisko aktivitāti, informāciju tehnoloģiju lietošanu, vardarbību pret bērniem un bērniem konfliktā ar likumu 2019. gadā, kā arī salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Gadu pēc augstskolas pabeigšanas strādā četri no pieciem absolventiem
2018. gada nogalē 81,4 % no 2017. gada absolventiem bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 2,9 % absolventu, bet ekonomiski neaktīvo – 8,2 %.
Informatīvajā apskatā CSP iepazīstina ar 2017. gada augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību 2018. gada nogalē.
Informatīvajā apskatā Centrālā statistikas pārvalde iepazīstina ar 2017. gada augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību 2018. gada nogalē.
Brošūra, kurā teksta, tabulu un grafisko attēlu veidā, balstoties uz operatīvo statistisko informāciju, atspoguļota Latvijas sociālekonomiskā situācija 2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.