Aizņemtās un brīvās darbvietas
Aizņemto un brīvo darbvietu datus izmanto, lai noskaidrotu aizpildīto un pieejamo darbvietu skaitu Latvijā kopā, kā arī sadalījumā pa sektoriem (sabiedriskais, privātais un vispārējās valdības), Latvijas reģioniem, novadiem, nozarēm un profesiju pamatgrupām.
Termini un definīcijas
Aizņemta darbavieta
Algota darbvieta, kurā darbinieks ir pieņemts darbā. Aizņemto darbvietu skaitā tiek ietverti gan pilna un nepilna darba laika darbinieki, par kuriem saskaņā ar Darba likumu ir jāveic darba laika uzskaite, gan tie darbinieki, kuriem darba laika uzskaite netiek veikta.
Brīvā darbvieta
Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.
Brīvo darbvietu īpatsvars
Privātais sektors
Sabiedriskais sektors
Vispārējās valdības sektors
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un 2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus.
Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs.
CSP tīmekļa vietnē Veidlapu katalogs publicētas visas aktuālās veidlapas.
Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.
Informācija tiek apkopota visās nozarēs. Dati pa saimniecisko darbību veidiem tiek apkopoti pēc respondenta galvenā darbības veida, kurā tiek iekļauti arī visi pārējie respondenta darbības veidi, izņemot pašvaldību centralizētās grāmatvedības, kuras datus iesniedz atsevišķi pa šādām nozarēm:
- elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
- valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
- izglītība;
- sociālā aprūpe ar izmitināšanu;
- sociālā aprūpe bez izmitināšanas;
- radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
- bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
- uzkopšanas darbības.
Informāciju sadalījumā pa teritoriālajām vienībām CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.
Mērķa populācija
Datu mērķpopulācija ir visas ekonomiski aktīvas statistiskās vienības 2020. gadā – valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.
Apsekojuma mērķa populācijai nepieder:
- reliģiskās organizācijas;
- lauku amatnieka uzņēmumi;
- ģimenes uzņēmumi;
- fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.
Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98.
Izlases apjoms
2020. gadā katru ceturksni tiek apsekoti vairāk nekā 6 tūkst. respondentu.
Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 50 un vairāk tiek apsekotas pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, tika iekļauti vispārējās valdības sektora uzņēmumi (institucionālā sektora klasifikācijas kods sākas ar S13).
Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam. Populācijas ietvars tika veidots izmantojot Statistiskā uzņēmumu un organizāciju reģistra informāciju. Populācijas ietvars izlases veidošanas brīdī sastāvēja no 110 184 vienībām, kur 1.mērķa populācijas daļā, apseko ar pilno apsekojumu, ir 2 956 vienības, 2.mērķa populācijas daļā, apseko izlases veidā, 9 453 vienības un 3.mērķa populācijas daļā, tiešā veidā neapseko, 97 775 vienības. Realizētais izlases apjoms ir 6 182 vienības (49,8% no ietvara 12 409 vienībām).
| Mērķpopulācija | apseko visus | apseko izlases veidā | neapseko, bet imputē | kopā |
| Valsts un pašvaldību budžeta iestādes | 696 | 0 | 0 | 696 |
| Valsts un pašvaldību komersanti – *SVTK kods sākas ar 1 vai 2, vai 82, vai 83 | 432 | 0 | 0 | 432 |
| Privātās komercsabiedrības – SVKT kods nesākas ar 1 vai 2, vai 82, vai 83 vai trešā un ceturtā zīme nav 71 vai 77 un individuālie komersanti - SVKT koda trešā un ceturtā zīme ir 71 vai 77 | 1793 | 9199 | 87101 | 98093 |
| Zemnieku vai zvejnieku savienības | 7 | 0 | 0 | 7 |
| Nodibinājumi, biedrības un fondi | 28 | 254 | 10674 | 10956 |
| Kopā | 2956 | 9453 | 97775 | 110184 |
*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators
Aprēķina metodes
Informāciju par brīvajām un aizņemtajām darbvietām iegūst no statistikas pārskatiem ik ceturksni. Datus par gadu iegūst kā vidējo rādītāju, kas tiek aprēķināts no pārskata gada katra ceturkšņa beigās uzrādītājām aizņemtajām un brīvajām darbvietām.
No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) 2. redakciju.
Lai aprēķinātu brīvo darbvietu īpatsvaru, brīvās darbvietas tiek dalītas ar kopējo darbvietu skaitu (aizņemto darbvietu un brīvo darbvietu skaita summa).
Katru ceturksni aizņemto un brīvo darbvietu datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.
Klasifikācijas
Aizņemto un brīvo darbvietu dati tiek iegūti, aprēķināti un ir pieejami, izmantojot:
- Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.);
- Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru (ATVK);
- Statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju (NUTS);
- Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru, kas balstīts uz Starptautisko standartizēto profesiju klasifikatoru (ISCO-08);
- Institucionālo sektoru klasifikāciju.
CSP tīmekļa vietnē Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas ar to skaidrojumiem.