Darbaspēka izmaksas, to struktūra un darbaspēka izmaksu indekss
Dati par darbaspēka izmaksām un to struktūru tiek izmantoti, lai iegūtu informāciju par kopējām darbaspēka izmaksām un to komponentēm sadalījumā pa nozarēm un sektoriem (sabiedriskais un privātais) un lai iegūtu pamatdatus ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķiniem.
Datus par darbaspēka izmaksu indeksu izmanto, lai nodrošinātu ar regulāriem (īstermiņa) un savlaicīgiem darbaspēka izmaksu rādītājiem, kas tiek izmantoti darbaspēka izmaksu izmaiņu kontrolei, un lai izprastu inflācijas procesu un darbaspēka tirgus dinamiku.
- Doties uz >
-
Termini un definīcijas
>
- Datu vākšana un aprēķināšana >
Termini un definīcijas
Darbaspēka izmaksas
Darba devēja izdevumi, kas nepieciešami, lai nodarbinātu darbiniekus.
Darbaspēka izmaksas satur atlīdzību par padarīto darbu gan naudā (tiešā darba samaksa), gan preču un pakalpojumu veidā (darba samaksa natūrā); darba devēja obligātos un brīvprātīgos sociālās apdrošināšanas maksājumus darbinieku labā; darba devēja tiešos sociālos maksājumus darbiniekiem, kā arī citas izmaksas, kas rodas, nodarbinot darbaspēku.
Aprēķinos no darbaspēka izmaksām tiek atņemtas darba samaksas subsīdijas.
Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī
Vienas stundas darbaspēka izmaksas
Darbaspēka izmaksu summa ceturksnī (gadā), dalīta ar attiecīgajā ceturksnī (gadā) nostrādāto stundu summu.
Salīdzinot ar ceturkšņa datiem, vienas stundas darbaspēka izmaksas gadā satur profesionālās apmācības un darbā pieņemšanas izdevumus; darba apģērba, uniformu un citas, iepriekš neuzskaitītas, darbaspēka izmaksas.
Darbaspēka izmaksu indekss
Indekss, kas parāda darba devēja vienas stundas izmaksu izmaiņas, nodarbinot darbaspēku ar darba laika uzskaiti. Ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina, par bāzi pieņemot 2016. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas, neiekļaujot profesionālās apmācības izmaksas, ko apmaksā darba devējs, un darbā pieņemšanas izmaksas.
Darbaspēka izmaksu indekss (sezonāli izlīdzināts)
Indekss, kas parāda darba devēja vienas stundas izmaksu izmaiņas, nodarbinot darbaspēku ar darba laika uzskaiti. Ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina, par bāzi pieņemot 2016. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas, neiekļaujot profesionālās apmācības izmaksas, ko apmaksā darba devējs, un darbā pieņemšanas izmaksas.
Novērsta sezonas un darba dienu skaita ietekme.
Bruto darba samaksa (tiešā un natūrā)
Bruto darba samaksa ir regulāra un neregulāra tiešā darba samaksa – pamatalga (mēnešalga, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu; samaksa par nenostrādātām dienām – par ikgadējo un papildatvaļinājumu, samaksa par citām dienām, kurās nestrādā; valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, bruto darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā.
Sākot ar 2009. gadu, bruto darba samaksas sastāvā iekļauta samaksa par dīkstāvēm: līdz 2008. gadam samaksa par dīkstāvēm ir pārējo darbaspēka izmaksu sastāvā.
Tiešā darba samaksa
Atlīdzība par padarīto darbu, kā arī samaksa par nenostrādāto, bet darba devēja apmaksāto laiku. Ietver pamatalgu, samaksu par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas (tai skaitā piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalstu, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu), piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, samaksu par ikgadējo un papildatvaļinājumu, samaksu par citām nenostrādātajām, bet darba devēja apmaksātajām dienām (dīkstāvēm, personīgajām brīvdienām, donoru dienām u. c.), darbnespējas lapu A apmaksu.
Regulārā bruto darba samaksa
Neregulārā bruto darba samaksa
Darba samaksa natūrā
Darba samaksas subsīdijas
Darba samaksas subsīdijas (valsts kompensētās darba devēja izmaksas) – valsts budžeta vai Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums darba devējam algotos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku, invalīdu un citu nodarbinātības veicināšanas aktīvajos pasākumos iesaistīto iedzīvotāju grupu darba samaksai.
Aprēķinos darba samaksas subsīdijas tiek atskaitītas no darbaspēka izmaksu summas.
Darba devēja sociālie maksājumi
Citas darba devēja izmaksas
Privātais sektors
Sabiedriskais sektors
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Dati tiek iegūti, veicot uzņēmumu, centrālo valdības institūciju, pašvaldību un to institūciju un institucionālo vienību apsekojumu.
Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un 2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus.
Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs.
CSP tīmekļa vietnē Veidlapu katalogs publicētas visas aktuālās veidlapas.
Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.
Informācija tiek apkopota visās nozarēs. Dati pa saimniecisko darbību veidiem tiek apkopoti pēc respondenta galvenā darbības veida, kurā tiek iekļauti arī visi pārējie respondenta darbības veidi, izņemot pašvaldību centralizētās grāmatvedības, kuras datus iesniedz atsevišķi pa šādām nozarēm:
- elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
- valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
- izglītība;
- sociālā aprūpe ar izmitināšanu;
- sociālā aprūpe bez izmitināšanas;
- radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
- bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
- uzkopšanas darbības.
Mērķa populācija
Datu mērķpopulācija ir visas ekonomiski aktīvas statistiskās vienības 2020. gadā – valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.
Apsekojuma mērķa populācijai nepieder:
- reliģiskās organizācijas;
- lauku amatnieka uzņēmumi;
- ģimenes uzņēmumi;
- fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.
Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98.
Izlases apjoms
2020. gadā katru ceturksni tiek apsekoti ap 7 tūkst. respondentu.
Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 50 un vairāk tiek apsekotas pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, tika iekļauti vispārējās valdības sektora uzņēmumi (institucionālā sektora klasifikācijas kods sākas ar S13).
Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam. Populācijas ietvars tika veidots izmantojot Statistiskā uzņēmumu un organizāciju reģistra informāciju. Populācijas ietvars izlases veidošanas brīdī sastāvēja no 110 184 vienībām, kur 1.mērķa populācijas daļā, apseko ar pilno apsekojumu, ir 2 956 vienības, 2.mērķa populācijas daļā, apseko izlases veidā, 9 453 vienības un 3.mērķa populācijas daļā, tiešā veidā neapseko, 97 775 vienības. Pirms izlases veidošanas populācijas ietvars tika sadalīts 3 mērķpopulācijas grupās. Realizētais izlases apjoms ir 6 182 vienības.
Mērķpopulācija | apseko visus | apseko izlases veidā | neapseko, bet imputē | kopā |
Valsts un pašvaldību budžeta iestādes | 696 | 0 | 0 | 696 |
Valsts un pašvaldību komersanti – *SVTK kods sākas ar 1 vai 2, vai 82, vai 83. Privātās komercsabiedrības un individuālie komersanti – *SVKT kods nesākas ar 1 vai 2, vai 82, vai 83. |
2 225 | 9 199 | 87 101 | 98 525 |
Zemnieku vai zvejnieku savienības | 7 | 0 | 0 | 7 |
Nodibinājumi, biedrības un fondi | 28 | 254 | 10 674 | 10 956 |
Kopā | 2 956 | 9 453 | 97 775 | 110 184 |
*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators
Aprēķina metodes
Informācija tiek iegūta no statistikas pārskatiem katru ceturksni. No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar NACE 2. redakciju. Informācija tiek apkopota pēc respondenta galvenā darbības veida.
Darbaspēka izmaksu rādītāji sniegti par darbiniekiem, par kuriem veic darba laika uzskaiti un kuriem ir aprēķināta darba samaksa.
Katru ceturksni datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.
Salīdzinot ar ceturkšņa datiem, vienas stundas un mēneša darbaspēka izmaksas gadā satur profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.
Darbaspēka izmaksu indeksu DII (procentos) periodā aprēķina, par bāzi pieņemot 2016. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas (100%):
DIIt = DIt : DIvidējās par 2016.gadu x 100, kur
DIvidējās par 2016.gadu – vienas stundas darbaspēka izmaksas vidēji 2016. gadā
DIt – vienas stundas darbaspēka izmaksas periodā t.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas DI periodā t tiek aprēķinātas šādi:
DIt = KDIt : KSt, kur
KDIt – kopējās darbaspēka izmaksas periodā t,
KSt – kopējās faktiski nostrādātās stundas periodā t.
Darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina atsevišķi katrai no šādām trīs darbaspēka izmaksu kategorijām: kopējām darbaspēka izmaksām, bruto darba samaksai un pārējām darbaspēka izmaksām.
Darbaspēka izmaksu indekss NACE 2. red. agregātam B–S aprēķināts pēc Laspeiresa ķēdes indeksa metodes, kur par svariem izmantotas iepriekšējā gada kopējās darbaspēka izmaksas sadalījumā pa NACE sadaļām. Svari tiek mainīti katru gadu.
Darbaspēka izmaksu indeksi tiek aprēķināti un publicēti divos veidos – sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti. Sezonāli izlīdzināti dati ir dati, kas laika rindu analīzē ļauj objektīvāk novērtēt izmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonas, darba dienu skaita, dažādu brīvdienu (piemēram Lieldienu, Līgo, Ziemassvētku) ietekmi uz darbaspēka izmaksām. Sezonāli izlīdzinātus datus iegūst, izmantojot speciālu datu apstrādes programmu DEMETRA. Pēc sezonālās izlīdzināšanas, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķināti arī iepriekšējo periodu dati.
Programma |
JDemetra+ |
Sezonālās izlīdzināšanas metode |
TRAMO/SEATS |
Pēdējā modeļu pārskatīšana tika veikta |
2019. gada 3. ceturkšņa datiem |
Bāzes gads
Darbaspēka izmaksu indeksa bāzes gads – 2016. gads.
Klasifikācijas
Dati apkopoti, aprēķināti un publicēti, izmantojot:
- Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.);
- Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru (ATVK) (darbaspēka izmaksām un to struktūrai);
- Institucionālo sektoru klasifikāciju (darbaspēka izmaksām un to struktūrai).
CSP tīmekļa vietnē Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas ar to skaidrojumiem.