Pārlekt uz galveno saturu
Centrālā statistikas pārvalde Sākums

Toolbar

  • Viegli lasīt
  • English
  • Latviski

Main navigation

  • Statistika

    Meklēt statistiku: datu tabulās, publikācijās, kartēs, infografikās un preses relīzēs.

    Datu publicēšanas kalendārs.

    Vai pārlūkot 10 statistikas tēmas.

    Visas datu tabulas ir publicētas CSP datubāzē.

    Šeit pieejami arī materiāli skolēniem un skolotājiem, anonimizētu datu kopas studiju procesam, kā arī informācija kā iegūt piekļuvi anonimizētiem datiem pētniecībai.

    Šeit pieejams arī Statistisko klasifikāciju katalogs.

    Latvija skaitļos toreiz un tagad  #Statistikai100.

  • Respondentiem

    Informācija par aktuālajām iedzīvotāju aptaujām un uzņēmumu (institūciju, komersantu, organizāciju) apsekojumiem, iesniedzamajām veidlapām un to kā noskaidrot NACE kodu.

    Iesniegt datus EDV

    CSP un citu statistikas iestāžu veidlapu katalogs

  • Dokumenti

    Statistikas jomu regulējošie normatīvie akti un dokumenti publiskajai apspriešanai.

    Statistikas programma un informācija par Statistikas padomi, statistikas iestādēm un kvalitātes prasībām sadaļā oficiālās statistikas sistēma.

  • Par mums

    Informācija par CSP, tās struktūru, budžetu un starptautisko sadarbību. Šeit iespējams pieteikties darba sludinājumiem.

    Te arī kontaktinformācija saziņai un materiāli medijiem.

Atpakaļceļš

Sākums/ Statistika/ Statistikas tēmas/ Sociālie procesi/ Darbaspēka izmaksas/ Meklēt statistikas tabulas/

Darbaspēka izmaksas, to struktūra un darbaspēka izmaksu indekss

Dati par darbaspēka izmaksām un to struktūru tiek izmantoti, lai iegūtu informāciju par kopējām darbaspēka izmaksām un to komponentēm sadalījumā pa nozarēm un sektoriem (sabiedriskais un privātais) un lai iegūtu pamatdatus ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķiniem.

Datus par darbaspēka izmaksu indeksu izmanto, lai nodrošinātu ar regulāriem (īstermiņa) un savlaicīgiem darbaspēka izmaksu rādītājiem, kas tiek izmantoti darbaspēka izmaksu izmaiņu kontrolei, un lai izprastu inflācijas procesu un darbaspēka tirgus dinamiku.

TOC
Doties uz
Termini un definīcijas
Datu vākšana un aprēķināšana
toc

Termini un definīcijas

Darbaspēka izmaksas

Darba devēja izdevumi, kas nepieciešami, lai nodarbinātu darbiniekus.

Darbaspēka izmaksas satur atlīdzību par padarīto darbu gan naudā (tiešā darba samaksa), gan preču un pakalpojumu veidā (darba samaksa natūrā); darba devēja obligātos un brīvprātīgos sociālās apdrošināšanas maksājumus darbinieku labā; darba devēja tiešos sociālos maksājumus darbiniekiem, kā arī citas izmaksas, kas rodas, nodarbinot darbaspēku. 

Aprēķinos no darbaspēka izmaksām tiek atņemtas darba samaksas subsīdijas. 

Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī
Darbaspēka izmaksu summa gadā, dalīta ar darbinieku skaitu normālā darba laika vienībās.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas

Darbaspēka izmaksu summa ceturksnī (gadā), dalīta ar attiecīgajā ceturksnī (gadā) nostrādāto stundu summu.

Salīdzinot ar ceturkšņa datiem, vienas stundas darbaspēka izmaksas gadā satur profesionālās apmācības un darbā pieņemšanas izdevumus; darba apģērba, uniformu un citas, iepriekš neuzskaitītas, darbaspēka izmaksas.

Darbaspēka izmaksu indekss

Indekss, kas parāda darba devēja vienas stundas izmaksu izmaiņas, nodarbinot darbaspēku ar darba laika uzskaiti. Ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina, par bāzi pieņemot 2016. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas, neiekļaujot profesionālās apmācības izmaksas, ko apmaksā darba devējs, un darbā pieņemšanas izmaksas.

Darbaspēka izmaksu indekss (sezonāli izlīdzināts)

Indekss, kas parāda darba devēja vienas stundas izmaksu izmaiņas, nodarbinot darbaspēku ar darba laika uzskaiti. Ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina, par bāzi pieņemot 2016. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas, neiekļaujot profesionālās apmācības izmaksas, ko apmaksā darba devējs, un darbā pieņemšanas izmaksas.

Novērsta sezonas un darba dienu skaita ietekme.

Bruto darba samaksa (tiešā un natūrā)

Bruto darba samaksa ir regulāra un neregulāra tiešā darba samaksa – pamatalga (mēnešalga, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu; samaksa par nenostrādātām dienām – par ikgadējo un papildatvaļinājumu, samaksa par citām dienām, kurās nestrādā; valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, bruto darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā.

Sākot ar 2009. gadu, bruto darba samaksas sastāvā iekļauta samaksa par dīkstāvēm: līdz 2008. gadam samaksa par dīkstāvēm ir pārējo darbaspēka izmaksu sastāvā.

Tiešā darba samaksa

Atlīdzība par padarīto darbu, kā arī samaksa par nenostrādāto, bet darba devēja apmaksāto laiku. Ietver pamatalgu, samaksu par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas (tai skaitā piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalstu, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu), piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, samaksu par ikgadējo un papildatvaļinājumu, samaksu par citām nenostrādātajām, bet darba devēja apmaksātajām dienām (dīkstāvēm, personīgajām brīvdienām, donoru dienām u. c.), darbnespējas lapu A apmaksu.

Regulārā bruto darba samaksa
Regulārā bruto darba samaksa ir regulāri maksājumi naudā katrā samaksas periodā (nedēļā, mēnesī), ieskaitot atvaļinājuma apmaksu.
Neregulārā bruto darba samaksa
Neregulārā bruto darba samaksa ir maksājumi naudā, kas netiek maksāti katrā samaksas periodā: ceturkšņa prēmijas vai prēmijas par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.
Darba samaksa natūrā
Darba samaksa natūrā ir bruto samaksa ar precēm un pakalpojumiem, ko darba devējs nodrošina saviem darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām un kas tiek uzskatīta par darbinieku papildu ienākumiem. Tajā ietilpst: preces un pakalpojumi privātai lietošanai, izdevumi darbinieku nodrošināšanai ar dzīvojamo platību, darba devēja izdevumi automobiļu lietošanai personīgajām vajadzībām, ēdināšanas taloni un uzturdevas kompensācija, izmaksas bērnudārza nodrošināšanai, transporta izdevumu segšana no mājām uz darba vietu, tās mobilā tālruņa, ko lieto gan darbam, gan privāti, rēķina daļas, kuru sedz darba devējs, apmaksa u. c.
Darba samaksas subsīdijas

Darba samaksas subsīdijas (valsts kompensētās darba devēja izmaksas) – valsts budžeta vai Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums darba devējam algotos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku, invalīdu un citu nodarbinātības veicināšanas aktīvajos pasākumos iesaistīto iedzīvotāju grupu darba samaksai.

Aprēķinos darba samaksas subsīdijas tiek atskaitītas no darbaspēka izmaksu summas.

Darba devēja sociālie maksājumi
Gan obligātie, gan brīvprātīgie maksājumi darbiniekiem vai darbinieku labā – darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; darba devēja iemaksas papildu pensiju apdrošināšanai, dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai; darba devēja tiešie pabalsti darbiniekiem (izmaksas jubilejās, kāzās u. c.); mantas un naudas balvas; pabalsti veselības aprūpei; atlaišanas pabalsts; atlīdzība par darbā gūto kaitējumu veselībai; stipendijas, mācību maksas darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem u. c.
Citas darba devēja izmaksas
Darba devēja izmaksas darbinieku profesionālajai apmācībai, darbā pieņemšanas izmaksas, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva un citas izmaksas. Dati ietver tikai uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
Privātais sektors
Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk.
Sabiedriskais sektors
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības.
Top
toc

Datu vākšana un aprēķināšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Dati tiek iegūti, veicot uzņēmumu, centrālo valdības institūciju, pašvaldību un to institūciju un institucionālo vienību apsekojumu.

Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un  2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus.

Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs.

CSP tīmekļa vietnē Veidlapu katalogs publicētas visas aktuālās veidlapas.

Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

Informācija tiek apkopota visās nozarēs. Dati pa saimniecisko darbību veidiem tiek apkopoti pēc respondenta galvenā darbības veida, kurā tiek iekļauti arī visi pārējie respondenta darbības veidi, izņemot pašvaldību centralizētās grāmatvedības, kuras datus iesniedz atsevišķi pa šādām nozarēm:

  • elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
  • valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
  • izglītība;
  • sociālā aprūpe ar izmitināšanu;
  • sociālā aprūpe bez izmitināšanas;
  • radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
  • bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
  • uzkopšanas darbības.

Mērķa populācija

Datu mērķpopulācija ir visas ekonomiski aktīvas statistiskās vienības 2020. gadā – valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Apsekojuma mērķa populācijai nepieder:

  • reliģiskās organizācijas;
  • lauku amatnieka uzņēmumi;
  • ģimenes uzņēmumi;
  • fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.

Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98.

Izlases apjoms

2020. gadā katru ceturksni tiek apsekoti ap 7 tūkst. respondentu.

Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 50 un vairāk tiek apsekotas pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, tika iekļauti vispārējās valdības sektora uzņēmumi (institucionālā sektora klasifikācijas kods sākas ar S13).

Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam. Populācijas ietvars tika veidots izmantojot Statistiskā uzņēmumu un organizāciju reģistra informāciju. Populācijas ietvars izlases veidošanas brīdī sastāvēja no 110 184 vienībām, kur 1.mērķa populācijas daļā, apseko ar pilno apsekojumu, ir 2 956 vienības, 2.mērķa populācijas daļā, apseko izlases veidā, 9 453 vienības un 3.mērķa populācijas daļā, tiešā veidā neapseko, 97 775 vienības. Pirms izlases veidošanas populācijas ietvars tika sadalīts 3 mērķpopulācijas grupās. Realizētais izlases apjoms ir 6 182 vienības.

Mērķpopulācija apseko visus apseko izlases veidā neapseko, bet imputē kopā
Valsts un pašvaldību budžeta iestādes 696 0 0 696
Valsts un pašvaldību komersanti – *SVTK kods sākas ar 1 vai 2, vai 82, vai 83.
Privātās komercsabiedrības un individuālie komersanti – *SVKT kods nesākas ar 1 vai 2, vai 82, vai 83.
2 225 9 199 87 101 98 525
Zemnieku vai zvejnieku savienības 7 0 0 7
Nodibinājumi, biedrības un fondi 28 254 10 674 10 956
Kopā 2 956 9 453 97 775 110 184

*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators

Aprēķina metodes

Informācija tiek iegūta no statistikas pārskatiem katru ceturksni. No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar NACE 2. redakciju. Informācija tiek apkopota pēc respondenta galvenā darbības veida.

Darbaspēka izmaksu rādītāji sniegti par darbiniekiem, par kuriem veic darba laika uzskaiti un kuriem ir aprēķināta darba samaksa.

Katru ceturksni datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.

Salīdzinot ar ceturkšņa datiem, vienas stundas un mēneša darbaspēka izmaksas gadā satur profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.

Darbaspēka izmaksu indeksu DII (procentos) periodā aprēķina, par bāzi pieņemot 2016. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas (100%):

DIIt = DIt : DIvidējās par 2016.gadu x 100, kur

DIvidējās par 2016.gadu – vienas stundas darbaspēka izmaksas vidēji 2016. gadā
DIt – vienas stundas darbaspēka izmaksas periodā t.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas DI periodā t tiek aprēķinātas šādi:

DIt = KDIt : KSt, kur

KDIt – kopējās darbaspēka izmaksas periodā t,
KSt – kopējās faktiski nostrādātās stundas periodā t.

Darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina atsevišķi katrai no šādām trīs darbaspēka izmaksu kategorijām: kopējām darbaspēka izmaksām, bruto darba samaksai un pārējām darbaspēka izmaksām.

Darbaspēka izmaksu indekss NACE 2. red. agregātam B–S aprēķināts pēc Laspeiresa ķēdes indeksa metodes, kur par svariem izmantotas iepriekšējā gada kopējās darbaspēka izmaksas sadalījumā pa NACE sadaļām. Svari tiek mainīti katru gadu.

Darbaspēka izmaksu indeksi tiek aprēķināti un publicēti divos veidos – sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti. Sezonāli izlīdzināti dati ir dati, kas laika rindu analīzē ļauj objektīvāk novērtēt izmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonas, darba dienu skaita, dažādu brīvdienu (piemēram Lieldienu, Līgo, Ziemassvētku) ietekmi uz darbaspēka izmaksām. Sezonāli izlīdzinātus datus iegūst, izmantojot speciālu datu apstrādes programmu DEMETRA. Pēc sezonālās izlīdzināšanas, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķināti arī iepriekšējo periodu dati.

Programma

JDemetra+

Sezonālās izlīdzināšanas metode

TRAMO/SEATS

Pēdējā modeļu pārskatīšana tika veikta

2019. gada 3. ceturkšņa datiem

Bāzes gads

Darbaspēka izmaksu indeksa bāzes gads – 2016. gads.

Klasifikācijas

Dati apkopoti, aprēķināti un publicēti, izmantojot:

  • Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.);
  • Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru (ATVK) (darbaspēka izmaksām un to struktūrai);
  • Institucionālo sektoru klasifikāciju (darbaspēka izmaksām un to struktūrai).

CSP tīmekļa vietnē Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas ar to skaidrojumiem.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Lija
Luste
Darba samaksas statistikas daļa
daļas vadītājs
Lija.Luste@csb.gov.lv
67366917
Top

Centrālā statistikas pārvalde

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301

pasts@csb.gov.lv CSP_Latvija
 67366850 CSP_Latvija
RSS Latvijas statistika

Skatīt organizācijas kontaktinformāciju

Skatīt visu darbinieku kontaktus

Privātums

Bezmaksas informatīvais tālrunis

80 0000 98

edv@csb.gov.lv

Konsultācijas par datu iesniegšanu.

Komunikācijas daļa

67366922

info@csb.gov.lv

Konsultācijas par datu pieejamību, informācijas pieprasījumi, izziņas – vairāk sadaļā Informācijas pakalpojumi.