Darbaspēka izmaksas, to struktūra un darbaspēka izmaksu indekss

Apsekojuma metode un datu avoti

Dati tiek iegūti, veicot uzņēmumu, centrālo valdības institūciju, pašvaldību un to institūciju un institucionālo vienību apsekojumu.

Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un  2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus.

Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 7 līdz 49. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs.

CSP tīmekļa vietnē Veidlapu katalogs publicētas visas aktuālās veidlapas.

Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

Informācija tiek apkopota visās nozarēs. Dati pa saimniecisko darbību veidiem tiek apkopoti pēc respondenta galvenā darbības veida, kurā tiek iekļauti arī visi pārējie respondenta darbības veidi, izņemot pašvaldību centralizētās grāmatvedības, kuras datus iesniedz atsevišķi pa šādām nozarēm:

• elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
• valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
• izglītība;
• sociālā aprūpe ar izmitināšanu;
• sociālā aprūpe bez izmitināšanas;
• radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
• bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
• uzkopšanas darbības.

Mērķa populācija

Datu mērķpopulācija ir visas ekonomiski aktīvas statistiskās vienības 2019. gadā – valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Apsekojuma mērķa populācijai nepieder:

• reliģiskās organizācijas;
• lauku amatnieka uzņēmumi;
• ģimenes uzņēmumi;
• fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.

Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98.

Izlases apjoms

2019. gadā katru ceturksni tiek apsekoti vairāk nekā 7 tūkst. respondentu.

Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 50 un vairāk tiek apsekotas pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, tika iekļauti vispārējās valdības sektora uzņēmumi (institucionālā sektora klasifikācijas kods sākas ar S13).

Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam. Populācijas ietvars tika veidots izmantojot Statistiskā uzņēmumu un organizāciju reģistra informāciju. Populācijas ietvars izlases veidošanas brīdī sastāvēja no 107 686 vienībām, kur 1.mērķa populācijas daļā, apseko ar pilno apsekojumu, ir 2 988 vienības, 2.mērķa populācijas daļā, apseko izlases veidā, 13 579 vienības un 3.mērķa populācijas daļā, tiešā veidā neapseko, 91 119 vienības. Pirms izlases veidošanas populācijas ietvars tika sadalīts 6 mērķpopulācijas grupās. Realizētais izlases apjoms ir 7 502 vienības (45,3% no ietvara 16 567 vienībām).

*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators

Aprēķina metodes

Informācija tiek iegūta no statistikas pārskatiem katru ceturksni. No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar NACE 2. redakciju. Informācija tiek apkopota pēc respondenta galvenā darbības veida.

Darbaspēka izmaksu rādītāji sniegti par darbiniekiem, par kuriem veic darba laika uzskaiti un kuriem ir aprēķināta darba samaksa.

Katru ceturksni datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.

Salīdzinot ar ceturkšņa datiem, vienas stundas un mēneša darbaspēka izmaksas gadā satur profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.

Darbaspēka izmaksu indeksu DII (procentos) periodā aprēķina, par bāzi pieņemot 2016. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas (100%):

DII_t = DI_t : DI_{vidējās par 2016.gadu} x 100, kur

DI_{vidējās par 2016.gadu} – vienas stundas darbaspēka izmaksas vidēji 2016. gadā
DIt – vienas stundas darbaspēka izmaksas periodā t.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas DI periodā t tiek aprēķinātas šādi:

DI_t = KDI_t : KS_t, kur

KDI_t – kopējās darbaspēka izmaksas periodā t,
KS_t – kopējās faktiski nostrādātās stundas periodā t.

Darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina atsevišķi katrai no šādām trīs darbaspēka izmaksu kategorijām: kopējām darbaspēka izmaksām, bruto darba samaksai un pārējām darbaspēka izmaksām.

Darbaspēka izmaksu indekss NACE 2. red. agregātam B–S aprēķināts pēc Laspeiresa ķēdes indeksa metodes, kur par svariem izmantotas iepriekšējā gada kopējās darbaspēka izmaksas sadalījumā pa NACE sadaļām. Svari tiek mainīti katru gadu.

Darbaspēka izmaksu indeksi tiek aprēķināti un publicēti divos veidos – sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti. Sezonāli izlīdzināti dati ir dati, kas laika rindu analīzē ļauj objektīvāk novērtēt izmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonas, darba dienu skaita, dažādu brīvdienu (piemēram Lieldienu, Līgo, Ziemassvētku) ietekmi uz darbaspēka izmaksām. Sezonāli izlīdzinātus datus iegūst, izmantojot speciālu datu apstrādes programmu DEMETRA. Pēc sezonālās izlīdzināšanas, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķināti arī iepriekšējo periodu dati.

Bāzes gads

Darbaspēka izmaksu indeksa bāzes gads – 2016. gads.

Klasifikācijas

Dati apkopoti, aprēķināti un publicēti, izmantojot:

• Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.);
• Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru (ATVK) (darbaspēka izmaksām un to struktūrai);
• Institucionālo sektoru klasifikāciju (darbaspēka izmaksām un to struktūrai).

CSP tīmekļa vietnē Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas ar to skaidrojumiem.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos