Pārlekt uz galveno saturu
Centrālā statistikas pārvalde Sākums

Toolbar

  • Viegli lasīt
  • English
  • Latviski

Main navigation

  • Statistika

    Meklēt statistiku: datu tabulās, publikācijās, kartēs, infografikās un preses relīzēs.

    Datu publicēšanas kalendārs.

    Vai pārlūkot 10 statistikas tēmas.

    Visas datu tabulas ir publicētas CSP datubāzē.

    Šeit pieejami arī materiāli skolēniem un skolotājiem, anonimizētu datu kopas studiju procesam, kā arī informācija kā iegūt piekļuvi anonimizētiem datiem pētniecībai.

    Šeit pieejams arī Statistisko klasifikāciju katalogs.

    Latvija skaitļos toreiz un tagad  #Statistikai100.

  • Respondentiem

    Informācija par aktuālajām iedzīvotāju aptaujām un uzņēmumu (institūciju, komersantu, organizāciju) apsekojumiem, iesniedzamajām veidlapām un to kā noskaidrot NACE kodu.

    Iesniegt datus EDV

    CSP un citu statistikas iestāžu veidlapu katalogs

  • Dokumenti

    Statistikas jomu regulējošie normatīvie akti un dokumenti publiskajai apspriešanai.

    Statistikas programma un informācija par Statistikas padomi, statistikas iestādēm un kvalitātes prasībām sadaļā oficiālās statistikas sistēma.

  • Par mums

    Informācija par CSP, tās struktūru, budžetu un starptautisko sadarbību. Šeit iespējams pieteikties darba sludinājumiem.

    Te arī kontaktinformācija saziņai un materiāli medijiem.

Atpakaļceļš

Sākums/ Statistika/ Statistikas tēmas/ Sociālie procesi/ Darba samaksa/ Meklēt statistikas tabulas/

Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības

Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības Ilgtspējīgās Attīstības Mērķu jeb IAM (Sustainable Development Goals - SDG) rādītājiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā. Šis rādītājs tiek pielīdzināts globālajam IAM rādītājam 8.5.1. "Sieviešu un vīriešu vidējā stundas darba samaksa pēc profesijas, vecuma un personām ar invaliditāti". Rādītājs ir arī viens no stratēģiskā plāna 2016. – 2020. gadam ietekmes rādītājiem, kas attiecas uz 10 Eiropas Komisijas prioritātēm, un iekļauts kā sekundārs rādītājs Eiropas sociālo tiesību pīlāra sociālo rezultātu pārskatā.

TOC
Doties uz
Termini un definīcijas
Datu vākšana un aprēķināšana
toc

Termini un definīcijas

Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības rādītājs

Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības rādītājs ir vīriešu un sieviešu vidējās regulārās bruto darba samaksas apmaksātā stundā starpības attiecība procentos pret vīriešu vidējo regulāro bruto darba samaksu apmaksātā stundā. Piemēram, 8,7 % nozīmē ka sieviešu darba samaksa stundā ir vidēji par 8,7% mazākā par vīriešu. Un otrādi, -8,7 % nozīmē kā sieviešu darba samaksa ir vidēji par 8,7% lielākā par vīriešu.

Bruto darba samaksa (regulārās izmaksas) pārskata gada oktobrī [darba samaksas struktūras apsekojums]

Tajā iekļautas tikai regulārās izmaksas par oktobri un nav iekļauti visi neregulārie maksājumi darba ņēmējiem, t. i., ko neaprēķina regulāri katru mēnesi: prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu (piemēram, neregulāras prēmijas – ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14. alga), piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Bruto darba samaksa (regulārās izmaksas) vidēji stundā pārskata gada oktobrī

Bruto darba samaksu (regulārās izmaksas) vidēji stundā pārskata gada oktobrī nosaka, dalot darba ņēmēju aprēķinātās bruto darba samaksas regulārās izmaksas oktobrī ar apmaksāto stundu skaitu oktobrī.

Normālā darba laika darbinieki (darba ņēmēji)

Darbinieki (darba ņēmēji), kuri strādā normatīvajos aktos, koplīgumā, darba līgumā paredzēto vai normālo darba laiku.

Nepilna darba laika darba ņēmēji [Sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības]

Pie nepilna darba laika darba ņēmējiem atzīmē visos citos gadījumos, kas var būt šādi: darba ņēmējam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju ir noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa) vai darba ņēmējs faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz tiem darba ņēmējiem, kuriem darba devējs nenodrošina normālo darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.

Privātais sektors
Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk.
Sabiedriskais sektors
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības.
Top
toc

Datu vākšana un aprēķināšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Rādītāja aprēķiniem nepieciešamo pamatdatu primārais avots ir Darba samaksas struktūras apsekojums (veidlapa „5-darbs”), kas saskaņā ar Eiropas Savienības regulām notiek vienu reizi četros gados. Pirmo apekojumu Latvijā veica par 2006. gadu. Pamatojoties uz Eiropas statistikas biroja (Eurostat) izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām, gados, kad Darba samaksas struktūras apsekojums netiek veikts, nacionālās statistikas iestādes rādītāja aprēķinam izmanto pieejamos datu avotus - īstermiņa statistikas apsekojumus, administratīvos datus un dažādas kombinētas metodes. Ikgadējo rādītāja aprēķinu veic, nodrošinot pēc iespējas lielāku saskaņotību ar Darba samaksas struktūras apsekojuma metodoloģiju.

Mērķa populācija

Visu darbības veidu, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, komersanti, valsts un pašvaldību budžeta iestādes, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu 10 un vairāk,  kas bija ekonomiski aktīvi pārskata gada oktobrī. Mērķa populācijā tika iekļauti gan pilna, gan nepilna darba laika darba ņēmēji bez vecuma ierobežojuma, kas bija darba attiecībās pārskata gada 31. oktobrī pamatdarbā vai blakus darbā un saņēma darba samaksu.

Rādītāju aprēķina atbilstoši Eiropas Savienības rādītāja metodoloģijai - darbības veidu agregātam NACE B-S, neiekļaujot  nozari ‘‘Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana’’ (NACE O), jo regula nosaka, ka apsekojumā datu nodrošināšana par šo nozari nav obligāta.

Izlases apjoms

Darba ņēmēju skaita izlases apjoms nozarēs B-S (bez O) pēc darbības veidu klasifikācijas NACE 2. red.

Gadi

Izlases apjoms

2014*

139406

2019**

491934

*   Darba samaksas struktūras apsekojuma par 2014. gadu dati

** Valsts ieņēmumu dienesta dati

Aprēķina metodes

Izmantojot Darba samaksas struktūras apsekojuma datus, aprēķina vidējo regulāro bruto darba samaksu apmaksātā stundā pa dzimumiem un nepieciešamajiem griezumiem.

Rādītāju aprēķina pēc formulas: 
[(vīriešu bruto darba samaksa stundā – sieviešu  bruto darba samaksa stundā)/vīriešu  bruto darba samaksa stundā] x 100

Rādītāja aprēķinam gados, kad apsekojums nenotiek, par bāzi izmanto pēdējā apsekojuma datus. Rādītāju sadalījumā pa darbības veidiem, sektoriem un pēc darbinieku slodzes aprēķina šādi: bāzes perioda rādītāju reizina ar gada izmaiņas tempu, kas tiek aprēķināts no īstermiņa statistikas rādītājiem par atbilstošiem laika periodiem, Rādītāja aprēķinam sadalījumā pa vecuma grupām papildus izmanto Valsts ieņēmumu dienesta datus (VID). No VID datiem aprēķina rādītāju bāzes gadā (kad notika pēdējais apsekojums) un aktuālajā gadā, tad aprēķina abu vērtību absolūto starpību, kuru summē ar bāzes periodā aprēķināto pēc apsekojuma datiem.

Klasifikācijas

Dati apkopoti, aprēķināti un publicēti, izmantojot:

  • Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.).

CSP tīmekļa vietnē Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas ar to skaidrojumiem.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Lija
Luste
Darba samaksas statistikas daļa
daļas vadītājs
Lija.Luste@csb.gov.lv
67366917

 

Top

Centrālā statistikas pārvalde

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301

pasts@csb.gov.lv CSP_Latvija
 67366850 CSP_Latvija
RSS Latvijas statistika

Skatīt organizācijas kontaktinformāciju

Skatīt visu darbinieku kontaktus

Privātums

Bezmaksas informatīvais tālrunis

80 0000 98

edv@csb.gov.lv

Konsultācijas par datu iesniegšanu.

Komunikācijas daļa

67366922

info@csb.gov.lv

Konsultācijas par datu pieejamību, informācijas pieprasījumi, izziņas – vairāk sadaļā Informācijas pakalpojumi.