Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības
Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības Ilgtspējīgās Attīstības Mērķu jeb IAM (Sustainable Development Goals - SDG) rādītājiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā. Šis rādītājs tiek pielīdzināts globālajam IAM rādītājam 8.5.1. "Sieviešu un vīriešu vidējā stundas darba samaksa pēc profesijas, vecuma un personām ar invaliditāti". Rādītājs ir arī viens no stratēģiskā plāna 2016. – 2020. gadam ietekmes rādītājiem, kas attiecas uz 10 Eiropas Komisijas prioritātēm, un iekļauts kā sekundārs rādītājs Eiropas sociālo tiesību pīlāra sociālo rezultātu pārskatā.
Termini un definīcijas
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības rādītājs
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības rādītājs ir vīriešu un sieviešu vidējās regulārās bruto darba samaksas apmaksātā stundā starpības attiecība procentos pret vīriešu vidējo regulāro bruto darba samaksu apmaksātā stundā. Piemēram, 8,7 % nozīmē ka sieviešu darba samaksa stundā ir vidēji par 8,7% mazākā par vīriešu. Un otrādi, -8,7 % nozīmē kā sieviešu darba samaksa ir vidēji par 8,7% lielākā par vīriešu.
Bruto darba samaksa (regulārās izmaksas) pārskata gada oktobrī [darba samaksas struktūras apsekojums]
Tajā iekļautas tikai regulārās izmaksas par oktobri un nav iekļauti visi neregulārie maksājumi darba ņēmējiem, t. i., ko neaprēķina regulāri katru mēnesi: prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu (piemēram, neregulāras prēmijas – ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14. alga), piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.
Bruto darba samaksa (regulārās izmaksas) vidēji stundā pārskata gada oktobrī
Bruto darba samaksu (regulārās izmaksas) vidēji stundā pārskata gada oktobrī nosaka, dalot darba ņēmēju aprēķinātās bruto darba samaksas regulārās izmaksas oktobrī ar apmaksāto stundu skaitu oktobrī.
Normālā darba laika darbinieki (darba ņēmēji)
Darbinieki (darba ņēmēji), kuri strādā normatīvajos aktos, koplīgumā, darba līgumā paredzēto vai normālo darba laiku.
Nepilna darba laika darba ņēmēji [Sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības]
Pie nepilna darba laika darba ņēmējiem atzīmē visos citos gadījumos, kas var būt šādi: darba ņēmējam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju ir noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa) vai darba ņēmējs faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz tiem darba ņēmējiem, kuriem darba devējs nenodrošina normālo darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.
Privātais sektors
Sabiedriskais sektors
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Rādītāja aprēķiniem nepieciešamo pamatdatu primārais avots ir Darba samaksas struktūras apsekojums (veidlapa „5-darbs”), kas saskaņā ar Eiropas Savienības regulām notiek vienu reizi četros gados. Pirmo apekojumu Latvijā veica par 2006. gadu. Pamatojoties uz Eiropas statistikas biroja (Eurostat) izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām, gados, kad Darba samaksas struktūras apsekojums netiek veikts, nacionālās statistikas iestādes rādītāja aprēķinam izmanto pieejamos datu avotus - īstermiņa statistikas apsekojumus, administratīvos datus un dažādas kombinētas metodes. Ikgadējo rādītāja aprēķinu veic, nodrošinot pēc iespējas lielāku saskaņotību ar Darba samaksas struktūras apsekojuma metodoloģiju.
Mērķa populācija
Visu darbības veidu, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, komersanti, valsts un pašvaldību budžeta iestādes, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu 10 un vairāk, kas bija ekonomiski aktīvi pārskata gada oktobrī. Mērķa populācijā tika iekļauti gan pilna, gan nepilna darba laika darba ņēmēji bez vecuma ierobežojuma, kas bija darba attiecībās pārskata gada 31. oktobrī pamatdarbā vai blakus darbā un saņēma darba samaksu.
Rādītāju aprēķina atbilstoši Eiropas Savienības rādītāja metodoloģijai - darbības veidu agregātam NACE B-S, neiekļaujot nozari ‘‘Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana’’ (NACE O), jo regula nosaka, ka apsekojumā datu nodrošināšana par šo nozari nav obligāta.
Izlases apjoms
Darba ņēmēju skaita izlases apjoms nozarēs B-S (bez O) pēc darbības veidu klasifikācijas NACE 2. red.
|
Gadi |
Izlases apjoms |
|
2014* |
139406 |
|
2019** |
491934 |
* Darba samaksas struktūras apsekojuma par 2014. gadu dati
** Valsts ieņēmumu dienesta dati
Aprēķina metodes
Izmantojot Darba samaksas struktūras apsekojuma datus, aprēķina vidējo regulāro bruto darba samaksu apmaksātā stundā pa dzimumiem un nepieciešamajiem griezumiem.
Rādītāju aprēķina pēc formulas:
[(vīriešu bruto darba samaksa stundā – sieviešu bruto darba samaksa stundā)/vīriešu bruto darba samaksa stundā] x 100
Rādītāja aprēķinam gados, kad apsekojums nenotiek, par bāzi izmanto pēdējā apsekojuma datus. Rādītāju sadalījumā pa darbības veidiem, sektoriem un pēc darbinieku slodzes aprēķina šādi: bāzes perioda rādītāju reizina ar gada izmaiņas tempu, kas tiek aprēķināts no īstermiņa statistikas rādītājiem par atbilstošiem laika periodiem, Rādītāja aprēķinam sadalījumā pa vecuma grupām papildus izmanto Valsts ieņēmumu dienesta datus (VID). No VID datiem aprēķina rādītāju bāzes gadā (kad notika pēdējais apsekojums) un aktuālajā gadā, tad aprēķina abu vērtību absolūto starpību, kuru summē ar bāzes periodā aprēķināto pēc apsekojuma datiem.
Klasifikācijas
Dati apkopoti, aprēķināti un publicēti, izmantojot:
- Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.).
CSP tīmekļa vietnē Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas ar to skaidrojumiem.
Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos