Preses relīze

2. ceturksnī vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas 1083 eiro

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8 % jeb 78 eiro, sasniedzot 1 083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Līdzīgi kā 2019. gada 1. ceturksnī arī 2. ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8 %.

2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 4,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 799 eiro

2019. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 799 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,5 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, pieaugums bija 4,1 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 3,3 %, bija 4,1 %.

Darba samaksas mediāna bija 838 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2019. gads 2. ceturksnī bija 838 eiro un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni (769 eiro), tā auga straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – kāpums par 9,1 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019. gada 2. ceturksnī bija 619 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,7 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Mediana

Privātajā sektorā vidējā darba samaksa auga straujāk

2019. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā par 17 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1 097 eiro (privātajā – 1 079 eiro), taču gada pieauguma temps bija straujāks privātajā sektorā - 8,9 % (sabiedriskajā - 6,0 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 040 eiro jeb par 5,7 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem*
(eiro)

 

2018. g. 2. cet.

2019. g. 1. cet.

2019. g. 2. cet.

2019. g. 2. cet. pārmaiņas (%) pret

2018. g. 2. cet.

2019. g. 1. cet.

Pavisam

1005

1036

1083

7,8

4,6

privātais sektors

991

1038

1079

8,9

4.0

sabiedriskais sektors

1035

1035

1097

6,0

6,0

vispārējās valdības sektors

984

985

1040

5,7

5,6

* 2019. gada dati - provizoriskie.

 

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds valstī 2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, palielinājās par 8,2 % jeb 185,8 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,4 % jeb 2,6 tūkst. 

2019. gada 2. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 13,4 %. Veselības aizsardzības nozarē pieauga algas, bet sociālā aprūpē bez izmitināšanas straujo pieaugumu ietekmēja darbinieku skaita samazinājums par 10 %, kamēr darba samaksas fonds faktiski nemainījās. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (13,2 %), kur vidējais atalgojums ir viszemākais valstī, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (12,5 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings; ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi; darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu), nekustamo īpašumu nozarē (12,0 %), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (11,0 %, straujāk - telekomunikācijas un informācijas pakalpojumos) un būvniecībā (10,9 %).

Deviņās nozarēs vidējā darba samaksa lielāka par vidējo rādītāju valstī

2019. gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī deviņās no 19 pamatnozarēm - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes, transporta un uzglabāšanas un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozarēs.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītības, mākslas, izklaides un sporta nozarē.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2018. un 2019. gada 2. ceturksnī

grafiks - Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2018. un 2019. gada 2. ceturksnī

 

Straujāks darba samaksas pieaugums Pierīgā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā – par 9,2 %, Zemgalē – par 8,5 % un Kurzemē – par 8,1 %. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1 211 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,2 %. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgalē– 758 eiro, kas ir 70 % no vidējā rādītāja valstī.

 

Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos 2018. un 2019. gada 2. ceturksnī

Grafiks - Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos 2018. un 2019. gada 2. ceturksnī

 

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2019. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1 419 eiro par pilnas slodzes darbu un vismazākā Latvijā – 1 083 eiro. Lietuvā, kur no 2019. gada 1. janvāra tika mainītas darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un bruto ienākumi tika indeksēti 1,289 reizes, vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 2. ceturksnī bija 1 289 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Izslēdzot indeksācijas efektu, straujākais pieaugums bija Lietuvā – 7,9 % gadā, Latvijā – 7,8 %, bet Igaunijā viszemākais – 7,4 %.

Šogad vislielākā minimālā alga ir Lietuvā – 555 eiro, Igaunijā – 540 eiro, bet Latvijā viszemākā – 430 eiro.

 

Metodoloģiskā informācija

Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības, kas nodrošina rādītāja salīdzināmību.

 

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts:
Lija.Luste@csb.gov.lv
Tālr.: 67366917

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi