Galvenie rādītāji

Lauksaimniecības kultūru sējumu platība, kopraža un vidējā ražība

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017. gadā ir sasniegta augsta vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri. Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

2017. gadā ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās, graudu kopraža 2017. gadā sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, ir sasniegta otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri (augstākā bija 2015. gadā – 44,9 centneri).

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgu laika apstākļu iestāšanās, un ziemāju graudu kopraža par 109,8 tūkst. tonnu jeb 6,2 % pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centnerus (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centnerus no viena hektāra (2016. gadā – 55,5 centneri).

2017. gada rudens nelabvēlīgo laika apstākļu (ilgstošo lietavu un plūdu) ietekmē bija apgrūtināta vasarāju graudaugu ražas novākšana. Ja valstī kopumā novāca 82 % vasarāju graudaugu sējumu, tad Latgales reģionā tikai 65 %. Vasarāju vidējā ražība no viena hektāra 2017. gadā bija 24,9 centneri jeb par 2,8 centneriem mazāka nekā gadu iepriekš, kas ir zemākā vasarāju ražība pēdējo sešu gadu laikā.

Atpakaļ uz tēmu