Par mēslojuma izmantošanu lauksaimniecības kultūrām 2010.gadā
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010.gadā ar minerālmēsliem tika mēsloti 34% izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pārrēķinot 100% augu barības elementos, izlietots 92.2 tūkst. tonnu minerālmēslu, tai skaitā 58.9 tūkst. tonnu slāpekļa, 15.5 tūkst. tonnu fosfora un 17.8 tūkst. tonnu kālija. 1178.8 tūkst. ha jeb 66% netika mēsloti. Tās galvenokārt bija pļavas, ganības un ilggadīgie stādījumi. 2010.gadā ar minerālmēsliem mēsloti 55% no kopējās lauksaimniecības kultūru sējumu platības (2009.gadā - 50%), tai skaitā 78% graudaugu (2009.gadā - 73%) un 89% tehnisko kultūru sējumu (2009.gadā - 71%).
Vienam sējumu hektāram, pārrēķinot 100% augu barības elementos, izlietoti 83 kg minerālmēslu jeb par 12% vairāk kā 2009.gadā. Minerālmēslu izlietojums vienam graudaugu hektāram pieaudzis no 107 kg 2009.gadā līdz 117 kg 2010.gadā jeb par 9% un tehnisko kultūru sējumu platībām – attiecīgi no 140 kg līdz 174 kg jeb par 24%.
Minerālmēslu izlietojums uz 1 ha sējumu platības (pārrēķinot 100% augu barības elementos) |
|
Pēdējo trīs gadu laikā par 10 kg jeb 23% palielinājies slāpekļa izlietojums vienam sējumu hektāram – no 43 kg 2008.gadā līdz 53 kg 2010.gadā, fosfora patēriņš palicis nemainīgs - 14 kg, bet nedaudz samazinājies kālija izlietojums – no 17 kg līdz 16 kg.
2010.gadā graudaugu sējumos iestrādāts par 10% un tehnisko kultūru sējumos par 28% vairāk slāpekļa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šādu tendenci ietekmēja vienkāršo slāpekļa minerālmēslu arvien plašāka izmantošana, jo cenas ir ievērojami zemākas kā kompleksajiem minerālmēsliem.
Augu barības elementu izlietojums vienam sējumu hektāram |
|
2010.gadā vienkāršo slāpekļa minerālmēslu īpatsvars kopējā minerālmēslu daudzumā (fiziskajā svarā) veidoja 55%. No visiem iestrādātajiem minerālmēsliem 45% bija amonija nitrāts.
2010.gadā izlietoto minerālmēslu sadalījums pa veidiem (fiziskajā svarā) |
|
2010.gadā organiskais mēslojums iestrādāts par 472 tūkst. tonnu jeb 15% vairāk kā 2009.gadā. Vidēji vienā sējumu hektārā iestrādātais daudzums pieaudzis no 2.8 tonnām 2009.gadā līdz 3.4 tonnām 2010.gadā jeb par 21%.
Sagatavojusi Lauksaimniecības statistikas daļa
Tālr. 67366981
Guna Karlsone