Galvenie rādītāji

Latvijā 2011. gada 1. martā dzīvoja 2 070 371 iedzīvotājs

Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem bija 2 070 371. Kopš iepriekšējās - 2000. gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 307 tūkst. jeb par 13 %. 

Iedzīvotāju skaits visvairāk ir samazinājies Latgalē

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000. gadu visvairāk ir samazinājies Latgalē (par 21,1 %) un Vidzemē (par 17,5 %). Toties Pierīgas reģionā tas pieaudzis par 3,2 %. No valsts nozīmes pilsētām straujāk iedzīvotāju skaits norādītajā laikposmā samazinājās četrās lielākajās pilsētās: Daugavpilī - par 19,3 %, Rēzeknē - par 18,1 %, Liepājā - par 14,6 %, Rīgā - par 14,2 %. Mazāks nekā vidēji valstī (13 %) iedzīvotāju skaita samazinājums kopš 2000. gada bija Jelgavā (par 6,7 %), Jūrmalā (par 8,9 %), Valmierā (par 9,7 %), Jēkabpilī (par 11,8 %} un Ventspili (par 12,1 %).

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka vismazākie pēc iedzīvotāju skaita bija Baltinavas novads (1 178), Alsungas novads (1 470) un Mērsraga novads (1 638). Vislielākie turpretī bija: Ogres novads (36 173), Talsu novads (31 192) un Tukuma novads (30 602 iedzīvotāji). Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits ir palielinājies 16 novados, taču pārējos 94 novados tas ir samazinājies, turklāt viskrasāk (par 25-33 % - Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novadā.

2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 946,8 tūkst. Latvijas iedzīvotāju bija vīrieši un 1 121,1 tūkst. sievietes. Vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī samazinājies no 46,1 % 2000. gadā uz 45,8% 2011. gadā, sieviešu īpatsvars mazliet palielinājies - no 53,9 % uz 54,2 %. Sieviešu Latvijā ir par 174 tūkst. vairāk nekā vīriešu salīdzinājumā ar situāciju 2000. gada tautas skaitīšanas laikā, kad šī starpība bija 187 tūkst.

Notiek strauja sabiedrības novecošanās

Nelabvēlīgo demogrāfisko procesu rezultātā notiek strauja sabiedrības novecošanās - samazinās bērnu un pieaug vecāka gada gājuma personu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.

Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām kopējais valsts iedzīvotāju skaits, kā jau minēts iepriekš, samazinājies par 307 tūkst. jeb par 13 %, tai skaitā 0-14 gadu vecumā samazinājums bija 138 tūkst. jeb 13 %; no kopējā skaita šajā vecuma grupā, bet darbspējas vecuma grupā (15-61 gads) - 185 tūkst. jeb 12,3 %. Bērnu (0-14 gadi) skaits izteikti strauji samazinājies Vidzemes reģionā - par 44,1 %, Latgales reģionā - par 41,7 %, Kurzemes reģionā - par 36,2 % un Zemgales reģionā - par 35,9 %. Tai pašā laikā par 14 tūkst. jeb par 3,3 % pieauga  pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000. gadu visvairāk - par 24,9 % - pieaudzis Pierīgas Pierīga reģionā, turpretī Rīgā un Latgalē tagad dzīvo mazāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā. 

Iedzīvotāju vecumsastāva izmaiņas ilgākā laikposmā arī apliecina notiekošo iedzīvotāju novecošanās procesu, kas kļuvis straujāks tieši pēdējās desmitgadēs. Ja pirms Otrā Pasaules kara 1935. gadā veiktās tautas skaitīšanas datos 0-14 gadu vecuma iedzīvotāju īpatsvars visu iedzīvotāju kopskaitā bija 24,6 %, 15-64 gadu vecuma iedzīvotāju īpatsvars- 67,4 % un 65 gadu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars - 8 %, tad 2011. gada tautas skaitīšanas atbilstošie dati bija 14,2 %, 67,4 %, un 18,4 %. 

Līdz 1989. gadā veiktajai tautas skaitīšanai valsts iedzīvotāju skaits diezgan strauji pieauga. No 1935. gada līdz 1989. gada tautas skaitīšanai Latvijas iedzīvotāju skaits bija palielinājies gandrīz par 40 %. Pilsētu iedzīvotāju skaits tajā laika periodā pallellnājās 2,7 reizes, turpretī lauku iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 %. Kopš 1990. gada samazinās gan kopējais valsts iedzīvotāju skaits, gan arī pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits. 

2011.gada tautas skaitīšanas rezultātu tabulas 

Lejupielādēt .xls

Informatīvais ziņojums par 2011.gada tautas skaitīšanu

Lejupielādēt .doc

 

Atpakaļ uz tēmu