Iedzīvotāju dzimstība un mirstība
Dati par iedzīvotāju dzimstību un mirstību sniedz informāciju par dzimušo skaitu (pēc dzimuma, mātes vecuma, tautības, mātes ģimenes stāvokļa u. c.) un mirušo skaitu (pēc vecuma, dzimuma, tautības, valstiskās piederības u. c.).
Termini un definīcijas
Dzimušo skaits
Latvijas Republikā gada laikā reģistrētais dzimušo skaits, kuriem vismaz viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs.
Sākot ar 2000. gadu, atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) metodoloģijai, bērni, kuri dzimuši ārpus Latvijas, mātei (Latvijas pastāvīgajai iedzīvotājai) īslaicīgi atrodoties ārpus valsts, tiek ieskaitīti pie Latvijā dzimušajiem.
Mirušo skaits
Latvijas Republikā gada laikā reģistrētais mirušo skaits.
Mirušo skaits netiek precizēts, ja personu pēc ilgāka laika atzīst par mirušu. Mirušo skaitā iekļauj arī ārvalstīs mirušos Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums
Dzimstības vecumkoeficients
Vidējais dzimstības līmenis sievietēm noteiktā vecumā.
Koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā dzīvi dzimušo bērnu skaitu sievietēm attiecīgajā vecuma grupā pret gada vidējo šīs pašas vecuma grupas sieviešu skaitu.
Aprēķinot speciālo dzimstības koeficientu vecuma grupai līdz 19 gadiem, saucējā tiek ņemts gada vidējais sieviešu skaits 15–19 gadu vecumā. Aprēķinot dzimstības koeficientu vecuma grupai 15–49 gadi, dzimušo bērnu skaitā ir iekļauti bērni, kuri dzimuši sievietēm līdz 14 gadiem, kā arī sievietēm 50 un vairāk gadu vecumā. Parasti aprēķina uz 1 000 sieviešu.
Dzimstības vispārīgais koeficients
Dzimstības vispārīgais koeficients ir dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu.
Koeficientu aprēķina uz 1 000 iedzīvotāju.
Summārais dzimstības koeficients
Atražošanās bruto koeficients
Vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei reproduktīvajā vecumā, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības līmenim
Atražošanās neto koeficients
Vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei un nodzīvot līdz vidējam mātes vecumam, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības un mirstības līmenim. Koeficients 1,0 nozīmē, ka katrā sieviešu paaudzē ir tieši tik meitu, lai aizvietotu sevi iedzīvotāju skaitā.
Mirstības vecumkoeficients
Vidējais mirstības līmenis noteiktā iedzīvotāju vecuma grupā.
Koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā mirušo skaitu attiecīgajā vecuma grupā pret vidējo šīs pašas vecuma grupas iedzīvotāju skaitu.
Parasti aprēķina uz 1 000 iedzīvotāju.
Mirstības vispārīgais koeficients
Mirstības vispārīgais koeficients ir mirušo skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu.
Koeficientu aprēķina uz 1 000 iedzīvotāju.
Mirušo zīdaiņu skaits
Mirušo zīdaiņu skaits ietver bērnus, kuri miruši pirmajā dzīves gadā.
Sākot ar 1991. gadu, dati par zīdaiņu mirstību ir uzrādīti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas metodoloģijai, kas nedaudz atšķiras no iepriekš lietotās metodoloģijas.
Nedzīvi dzimušais
Neonatālā mirstība
Zīdaiņu mirstība pirmajās četrās dzīves nedēļās.
Neonatālās mirstības koeficients
Pirmajās četrās dzīves nedēļās mirušo skaita attiecība pret dzīvi dzimušo bērnu skaitu. Parasti aprēķina uz 1 000 dzīvi dzimušo.
Perinatālā mirstība
Dzīvotspējīgu augļu vai jaundzimušo bērnu mirstība perinatālajā periodā (no pilnām 22 grūtniecības nedēļām līdz jaundzimušo pirmajām 7 dzīves dienām). Perinatālā mirstība ietver dzīvotspējīgu augļu mirstību pirms dzemdībām un to procesā (nedzīvi dzimušos), kā arī jaundzimušo mirstību pirmajā dzīves nedēļā.
Perinatālās mirstības koeficients
Nedzīvi dzimušo un pirmajā dzīves nedēļā mirušo skaita attiecība pret dzīvi un nedzīvi dzimušo kopskaitu. Parasti aprēķina uz 1 000 dzimušo.
Zīdaiņu mirstības koeficients
Pirmajā dzīves gadā mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzīvi dzimušo skaitu noteiktā laika periodā.
Parasti aprēķina uz 1 000 dzīvi dzimušo.
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Dati par dzimušajiem un mirušajiem iedzīvotājiem tiek iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas (CARIS).
Informācijas iegūšanas metode ir pilns apsekojums. Tas nozīmē, ka demogrāfisko datu iegūšanā netiek izmantota izlases metode. Datu vākšana pilna apsekojuma formā ļauj iegūtos datus publicēt par katru valsts administratīvo teritoriju, kas nav iespējams, ja datu iegūšanai tiek lietota izlases metode.
Aprēķina metodes
Dzimstības un mirstības demogrāfiskie koeficienti tiek rēķināti uz 1 000 attiecīgā perioda vidējo iedzīvotāju. Ja ir mazi absolūtie rādītāji, koeficienti var tikt rēķināti uz 10 000 vai uz 100 000 iedzīvotāju.
Mirušo zīdaiņu skaits – bērni, kuri miruši pirmajā dzīves gadā. Sākot ar 1991. gadu, dati par zīdaiņu mirstību ir uzrādīti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas metodoloģijai, kura nedaudz atšķiras no agrāk lietotās metodoloģijas.
Datu precizēšana
Nākamā gada 2. ceturksnī iepriekšējā gada mēnešu dati tiek precizēti atbilstoši notikuma datumam (gada laikā tiek publicēts atbilstoši reģistrācijas datumam).
Klasifikācijas
Noslēgto un šķirto laulību datiem tiek izmantotas šādas klasifikācijas:
- Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK);
- Tautību klasifikators;
- Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi (ISO 3166).
CSP tīmekļa vietnē ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.
Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos
Sigita Šulca
Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
vecākā metodikas eksperte