Preses relīze

Pierīgā seniori izvēlas Gaujas ciemu, ģimenes ar bērniem – Vētras

Šā gada sākumā Latvijā ir 1437 ciemi ar noteiktām robežām, un to kopējais iedzīvotāju skaits ir  258 tūkstoši. Šajā tūkstošgadē no jauna ir izauguši trīs ciemi, kuros 2000. gadā nebija neviena iedzīvotāja vai to skaits nepārsniedza 10, bet 2018. gada sākumā to ir vairāk par  300 – Garupe (šogad 357), Viesturciems (421) un Virši (309), liecina Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālās statistikas* dati.

Jebkuru valsts vai pašvaldību vadīšanas procesu veido divas sastāvdaļas – nozaru vadība un teritoriju vadība. Reģionālās attīstības vadību ES, valstis un pašvaldības katra īsteno savā mērogā. Pašvaldībām zināšanas par savu teritoriju ir absolūti nepieciešamas. Statistikas dati ir atskaites punkts, lai plānotu ar teritorijām saistītu nozaru, kā ceļu, izglītības, veselības u.c. attīstību. Tam ir nepieciešami rādītāji. Kā pamats visam ir iedzīvotāju statistika, komentē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Dažos desmitos iedzīvotāju skaits 2000. gadā bija mērāms četros ciemos, kuros šogad to skaits pārsniedzis  300 – Lapeniekos (no 13 līdz 474; pieaugums 36 reizes), Sunīšos Garkalnes novadā (no 50 līdz 682; 14 reizes), Jāņupē (no 57 līdz 775; 14 reizes) un Dzērumos (no 33 līdz 438; 13 reizes). Vētrās iedzīvotāju skaits audzis no 96 līdz 415 (4,3 reizes), bet Dzidriņās – no 108 līdz 876 (8 reizes).

Ar nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu,18 gados pārsniedzot tūkstoti, izceļas Medemciems, kurā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 84 personām 2000. gadā līdz 1 244  2018. gadā (14,8 reizes); Gauja Carnikavas novadā, attiecīgi no 136 līdz 1 053 (7,7 reizes) un Dreiliņi no 338 līdz 1 840 (5,4 reizes). Jāatzīmē, ka Gaujā Carnikavas novadā, lai arī strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars ir izteikti zemāks salīdzinājumā ar citiem Pierīgas ciemiem – tikai 7 %. Tikmēr senioru vecumā virs 65 gadiem īpatsvars tur ir teju dubultojies no 14 % 2000. gadā līdz 23 % šogad.

Gandrīz līdz tūkstotim šajā laika periodā audzis iedzīvotāju skaits arī Mežārēs Babītes pagastā (no 137 līdz 983; 7,2 reizes) un Bukultos (no 143 līdz 899; 6,3 reizes). Mārupē – pēc iedzīvotāju skaita lielākajā Latvijas ciemā –iedzīvotāju skaits audzis 3,9 reizes no 3 210 līdz 12 652.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas ciemos ar vismaz 200 iedzīvotājiem 2018. gadā, kuros iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada pieaudzis vismaz divas reizes

ciemi-Pieriga_2000-2018_LV_min.png

 

Sešos lielajos ciemos ar iedzīvotāju skaitu virs tūkstoša 2000. gadā to skaits līdz šim gadam sarucis vairāk nekā par 30 %: Kolkā (no 1 009 personām 2000. gadā līdz 638 šogad), Kalkūnos (attiecīgi no 1 205 līdz 774), Vecstropos (no 2 030 līdz 1 346), Aglonā (no 1 151 līdz 793), Bēnē (no 1 737 līdz 1 197) un Ugālē (no 2 189 līdz 1 526).

Ciemos ar iedzīvotāju skaitu virs trīssimt 2000. gadā visstraujākais samazinājums ir  Jaunaglonā (no 426 līdz 155), Ozolmuižā Brīvzemnieku pagastā (no 440 līdz 174), Kupravā (no 709 līdz 283), Pašulienē (no 539 līdz 220) un Ķevelē (no 322 līdz 143).

Visvairāk bērnu ciemos ar vismaz 300 iedzīvotājiem 2018. gadā ir Pierīgā, kur katrs trešais vai ceturtais iedzīvotājs ir bērns vecumā līdz 14 gadiem: Vētrās (32 %), Mārupē (31 %), Dzidriņās, Sēbruciemā (katrā 30 %), Dzilnuciemā, Lapeniekos (katrā 28 %), Mežārēs Babītes pagastā (27 %), Alderos, Alejās, Ādažos, Kadagā un Katlakalnā (katrā 26 %).

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, ciemos (atbilstoši Valsts zemes dienesta publicētajām robežām 2018. gada sākumā) un Rīgas apkaimēs ir publicēts CSP mājaslapā un atvērto datu portālā.

CSP īsteno Eiropas Komisijas finansētu projektu Teritoriālā statistika , kura ietvaros ir paredzēts noteikt blīvi apdzīvotu teritoriju, tai skaitā ciemu, robežas, izmantojot administratīvajos reģistros pieejamo informāciju un sagatavot noteiktus demogrāfiskās statistikas rādītājus par šīm teritorijām. Blīvi apdzīvotu teritoriju robežu noteikšanai tiks izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas dati, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati, Iedzīvotāju reģistra informācija un tautas skaitīšanu laikā iegūtie dati.

2000. gada tautas skaitīšanas datu ģeokodēšana veikta Eiropas Komisijas granta projekta Statistikas un telpiskās informācijas integrācija ietvaros.

 

*Eksperimentālās statistikas aprēķināšanā izmanto jaunus datu avotus un metodes, cenšoties paplašināt statistikas klāstu vai detalizācijas līmeni atbilstoši lietotāju vajadzībām.

Eksperimentālās statistikas metodes nav nemainīgas, aprobētas un starptautiski saskaņotas un var tikt mainītas, lai pilnveidotu datu kvalitāti. CSP publicē eksperimentālo statistiku, lai saņemtu lietotāju atsauksmes, izvērtētu datu analītisko potenciālu, atbilstību realitātei un lietotāju vajadzībām.

CSP uzskata, ka arī eksperimentālo datu laikrindas var būt noderīgas lietotājiem un statistikas lietotāju  viedoklis ir pamats lēmuma pieņemšanai par šīs statistikas iekļaušanu Oficiālās statistikas programmā. Publicējot eksperimentālo statistiku, CSP nodrošina datu lietotājiem jaunus informācijas avotus lēmumu pieņemšanai.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

 

Publicēšanas datums
Ieteikt