Preses relīze

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā saglabājās nemainīgs

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,8 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+11,7 %), cūkgaļai (+11,9 %), gaļas izstrādājumiem (+9,2 %) un mājputnu gaļai (+2,8 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+18,3 %), galvenokārt citroniem un apelsīniem. Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,2 %), griķi (+21,3 %), cukurs (+6,8 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+8,9 %), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+7,6 %), augu eļļa (+5,9 %), makaronu izstrādājumi (+5,6 %). Savukārt lētāki kļuva kartupeļi (-16,8 %), kafija (-4,6 %), olas (-4,3 %), piens (-3,4 %), piena produkti (-1,7%) un olīveļļa (-10,0%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,1 %, galvenokārt sadārdzinoties alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 3,9 %.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5 %. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, cietajam kurināmajam, mājokļa īres maksai, savukārt dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 7,5 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 20,0 %, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 21,9 %, benzīnam – par 18,4 % un auto gāzei – par 14,5 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,0 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas abonēšanas maksai, rotaļlietām. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,9 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,7 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,0 %.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija apaviem un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās
(procentos)

Grupas

Cenu pārmaiņas 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar:

2019. g. aprīli

2019. g. decembri

2020. g. martu

Kopā

0,0

0,3

-0,5

pārtika

3,2

2,9

0,2

alkohols, tabaka

1,5

2,8

1,4

apģērbs, apavi

-1,8

5,0

3,4

mājoklis

-1,5

-1,7

-1,3

mājokļa iekārta

1,5

1,2

0,8

veselība

2,8

1,9

0,1

transports

-7,5

-7,7

-5,4

sakari

0,9

1,3

0,3

atpūta, kultūra

2,0

1,1

-0,7

izglītība

-0,5

0,1

0

restorāni, viesnīcas

2,9

1,4

0,3

pārējie

1,1

2,6

1,6

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,5 %

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5 %. Precēm cenas samazinājās par 0,7 % un pakalpojumiem – par 0,2 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+4,3 %) un svaigiem augļiem (+4,0 %). Cenas pieauga arī jogurtam (+3,3 %), makaronu izstrādājumiem (+4,9 %), saldējumam (+2,9 %) un griķiem (+7,5 %). Savukārt cenas samazinājās maizei (-2,6 %), olām (-6,7 %), mājputnu gaļai (-1,8 %), konditorejas izstrādājumiem (-1,1 %), kafijai (-1,3 %), šokolādei (-2,1 %) un sviestam (-2,9 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Cenu kāpums turpinājās kopš akcīzes nodokļa pieauguma iepriekšējā mēnesī.

Apģērbu un apavu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,4 %. Cenu kāpumu visvairāk ietekmēja cenu pieaugums apaviem par 8,8 %. Apģērbi sadārdzinājās vidēji par 1,8 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 1,3 %. Lētāka kļuva siltumenerģija (‑3,1 %) un mājokļa īres maksa  (-7,1 %). Savukārt sadārdzinājās materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam (+1,7 %).

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 5,4 %. Degviela kļuva lētāka par 14,2 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 14,3 %, benzīns – par 14,6 % un auto gāze – par 11,4 %. Degvielas cenu kritumu būtiski ietekmēja situācija globālajā naftas tirgū, uz kuru iespaidu atstāja arī COVID-19 izraisītā krīze pasaulē.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,7 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās ziediem, barībai lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatām.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,6 %, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija brillēm un kontaktlēcām, savukārt vidējais cenu līmenis pieauga mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

 

Covid-19 ietekme uz aprīļa patēriņa cenu indeksu

Datu vākšana

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Cenu reģistrāciju veic speciāli apmācīti CSP darbinieki, klātienē apmeklējot izlasē iekļautās reģistrācijas vietas, vācot cenas internetā vai iegūstot datus telefonintervijās.

Sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem un rūpējoties par cenu reģistratoru drošību, aprīlī tika palielināts attālināti (izmantojot interneta resursus un telefonintervijas) savākto cenu īpatsvars.

Kopumā aptuveni 16 % cenu aprīlī ir savākti, izmantojot vienu no alternatīvajām opcijām (īpatsvars reprezentē tikai tās cenas, kas standarta situācijā būtu vāktas klātienē).

 

Datu kvalitāte

Katru mēnesi patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas vajadzībām tiek savākti aptuveni 25 tūkstoši cenu. Visa aprīlī savāktā cenu informācija, tai skaitā cenas, kas tika vāktas attālināti, izgāja standarta validācijas procedūras. Netipiski vai ar globālām un sezonālām tendencēm nepamatoti kritumi vai kāpumi netika novēroti. Noslēdzoties datu validācijai, nebija arī pamatojuma uzskatīt, ka alternatīvo metožu izmantošana ietekmētu cenu izmaiņu dinamiku vai datu kvalitāti. Līdz ar to, visa apsekojuma laikā savāktā cenu informācija atbilst metodoloģijas un kvalitātes prasībām.

Cenas, kas Covid-19 dēļ nebija pieejamas, tika imputētas. Apakšindeksi, kuru kvalitāte ir būtiski ietekmēta, ir uzskaitīti imputāciju sadaļā. Pārvaldes datubāzē indeksiem ar būtisku (> 50%) Covid-19 sekmētu imputāciju skaitu un tādejādi zemāku kvalitāti ir "u" pazīme.

Atkarībā no patēriņa grupas imputāciju īpatsvars var būtiski atšķirties, tomēr kopējā datu apjomā Covid-19 imputāciju īpatsvars aprīlī ir bijis 6,7 %.

Izlase un svari

Atbilstoši patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas metodoloģijai, svaru struktūrai un izlasei jābūt konstantai visa gada garumā. Tāpēc, neskatoties uz nulles aktivitāti vai būtisku tās samazināšanos atsevišķos sektoros, izmaiņas svaros un izlasē nav veiktas.

Imputācijas aprēķinos, kas ir saistītas ar Covid-19 ierobežojumiem

Aprīlī visās patēriņa grupās, izņemot sakaru grupu, bija cenas, kas netika novērotas Covid-19 ietekmē. Trūkstošas cenas tika imputētas izmantojot vienu no četrām metodēm:

  1. Imputēta tendence no pārējām cenām konkrētai precei vai pakalpojumam;
  2. Izmantota pēdējā novērotā cena;
  3. Imputēta iepriekšēja gada atbilstošā mēneša cenu izmaiņu tendence;
  4. Imputācija izmantojot visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksu.

Pirmā imputācijas metode tika izmantota gadījumos, kad prece vai pakalpojums Covid-19 ietekmē bija pieejams tikai daļēji, t.i. ne visās izlasē iekļautās tirdzniecības/pakalpojumu sniegšanas vietās, bet vēl arvien pietiekamā skaitā, lai savāktā informācija reprezentētu kopējo cenu izmaiņu tendenci.

Otrā metode tika izmantota gadījumos, kad cenas precei vai pakalpojumam ir stabilas, mainās reti vai pārsvarā gada sākumā, tiek pilnībā vai daļēji regulētas, un ir pamats domāt, ka pēc ierobežojumu atcelšanas, prece vai pakalpojums būs pieejams par tādu pašu cenu.

Trešā metode tika izmantota pakalpojumiem ar sezonālām cenu svārstībām.

Ceturtā metode tika izmantota sektoros ar nulles aktivitāti un izteiktu sezonalitāti, kā aviolidojumi, pasažieru pārvadājumi pa jūru, kompleksie atpūtas pakalpojumi. Visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksa aprēķins balstās uz apakšklašu līmeni. Apakšklases indekss tiek uzskatīts par "reprezentatīvu" ja Covid-19 imputāciju skaits ir zemāks par 50 %.

 

2020. gada aprīlī visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indekss ir 99,9.

No aprēķiniem tika izslēgtas šādas apakšklases (imputāciju skaits ir bijis lielāks par 50 %):

  • Speciālistu prakse (imputācijas metode 2)
  • Medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi (2)
  • Vidējā medicīniskā personāla pakalpojumi (2)
  • Aviolidojumi (4)
  • Pasažieru pārvadājumi pa jūru (4)
  • Atpūtas un sporta pakalpojumi – dalība (2)
  • Kinoteātru un teātru pakalpojumi (2)
  • Muzeju pakalpojumi (2)
  • Azartspēles (2)
  • Kompleksie atpūtas pakalpojumi (4)
  • Kursi (2)
  • Ēdnīcu pakalpojumi (2)
  • Viesnīcu pakalpojumi (1)
  • Administratīvas nodevas (2)

 

Imputāciju īpatsvars un izmantotās metodes patēriņa grupās 2020. gada aprīlī

Patēriņa grupa

Imputāciju īpatsvars, %

Imputācijas metode

pārtika

0,1

1.

alkohols, tabaka

0,5

1.

apģērbs, apavi

7,9

1.

mājoklis

1,6

1.

mājokļa iekārta

1,9

1.

veselība

14,5

1., 2., 3.

transports

13,1

1., 2., 3., 4.

sakari

0

atpūta, kultūra

16,7

1., 2., 4.

izglītība

16,0

1., 2.

restorāni, viesnīcas

44,0

1., 2.

pārējie

4,8

1., 2.

 

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2020. gada maijā paziņos 8. jūnijā.

 

*Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv

Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Nataļja Dubkova
Patēriņa cenu indeksu daļa
E-pasts: Natalja.Dubkova@csb.gov.lv
Tālr.: 67366644

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi