Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir viens no nacionālo kontu sistēmas rādītājiem.
Nacionālo kontu sistēma ir saskaņotu un savstarpēji atbilstošu makroekonomisko rādītāju kopums, kas sniedz vispārēju ieskatu ekonomiskajā situācijā un tiek plaši lietots ekonomikas analīzē, prognozēšanā, valsts politikas izstrādē.
Termini un definīcijas
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā. To aprēķina, izmantojot datus par iekšzemes ražošanu, izlietojumu (faktiskajās un salīdzināmajās cenās) un ienākumiem (tikai faktiskajās cenās).
IKP no ražošanas aspekta aprēķina kā visu preces un pakalpojumus ražojošo darbību pievienotās vērtības summu, plus produktu nodokļi mīnus subsīdijas.
IKP no izlietojuma puses veido visu to gala izdevumu summa, kas rodas, patērējot ekonomikas gala izlaidi vai vairojot bagātību, plus preču un pakalpojumu eksports mīnus imports.
IKP no ienākumu puses tiek aprēķināts kā visu preču un pakalpojumu ražošanas procesā gūto ienākumu summa, plus ražošanas un importa nodokļi mīnus subsīdijas.
Izlaide
Nacionālais kopienākums
Nacionālais kopienākums raksturo ekonomiskās darbības ienākumus, kas pieder valsts rezidentiem.
Nacionālo kopienākumu iegūst, ja IKP pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus.
Nacionālā kopienākuma aprēķinu komplekss, procedūras un ar to saistītās konsekvences:
Nacionālo kontu sistēma
Pievienotā vērtība [IKP]
Pievienotā vērtība ir produkta tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā. To aprēķina, no produkcijas izlaides (bāzes cenās) atņemot starppatēriņu. Pievienotā vērtība ir ražošanas konta balanspostenis.
Produktu nodokļi
Produktu subsīdijas
Produktu subsīdijas ir subsīdijas, kuras maksā par vienu saražoto vai importēto preces vai pakalpojuma vienību.
Produkta subsīdiju parasti maksā, kad prece ir saražota, pārdota vai importēta. Produktu subsīdijas attiecas tikai uz tirgus izlaidi vai izlaidi pašu gala izlietošanai.
Starppatēriņš
Starppatēriņš ir preces un pakalpojumi, ko patērē kā ielaidi ražošanas procesā, izņemot pamatlīdzekļus, kuru patēriņu ieraksta kā pamatkapitāla patēriņu. Preces un pakalpojumus vai nu pārveido, vai arī izlieto ražošanas procesā.
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu pārskati;
- darbaspēka apsekojuma dati;
- valsts budžeta, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
- mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati.
Aprēķinos tiek iekļauts novērtējums par neatbildētību, nereģistrētām ekonomiskām vienībām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ienākumiem natūrā, pašu patēriņam saražoto produkciju, kā arī ienākumi no nelegālām aktivitātēm (piemēram, narkotiku tirdzniecības).
Aprēķina metodes
IKP rādītāji tiek aprēķināti saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģiju sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Šo rādītāju var iegūt trīs dažādos veidos: ražošanas pieeja (IKP no ražošanas aspekta), pieprasījuma (izlietojuma) pieeja (IKP no izlietojuma aspekta) un ienākumu pieeja (IKP no ienākuma aspekta).
Datus par iekšzemes kopproduktu no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).
Iekšzemes kopprodukta aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis (vai gads) tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Izmantotie cenu indeksi ir šādi: patēriņa cenu indekss, ražotāju cenu indekss, būvniecības izmaksu indekss, biznesa un pakalpojumu cenu indekss, lauksaimniecības cenu indekss, eksporta vienības vērtības indekss, importa vienības vērtības indekss. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem. ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada cenās (pašlaik 2010. gada cenās), tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2010. gadu.
Iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta tiek aprēķināts kā pievienotās vērtības summa plus produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas.
Pievienotā vērtība tiek iegūta atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides vērtības starppatēriņu. Izlaide ir pārskata gadā radīto produktu kopums. Starppatēriņu veido ražošanā izlietoto pirkto preču un pakalpojumu vērtība. Sadalījumā pa gadiem ir pieejami dati par pievienoto vērtību faktiskajās cenās NACE 2. red. divzīmju līmenī.
Produktu nodokļi, ko pieskaita kopējai pievienotajai vērtībai, ir nodokļi, ko maksā produkcijas realizācijas brīdī, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis, muitas un akcīzes nodoklis.
Iekšzemes kopprodukts no izlietojuma aspekta faktiskajās un salīdzināmajās cenās tiek aprēķināts, summējot galapatēriņa izdevumus, bruto kapitāla veidošanu, preču un pakalpojumu eksportu un atņemot preču un pakalpojumu importu.
Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās. Aprēķinot IKP no ienākumu aspekta, tiek apkopoti dati par ekonomiskās darbības primārajiem ienākumiem: darbinieku atalgojumu (darba alga naudā un natūrā un darba devēju sociālās iemaksas), ražošanas un importa nodokļiem, subsīdijām, bruto ienesu un bruto jaukto ienākumu (ieskaitot pamatkapitāla patēriņu).
Nacionālo kopienākumu iegūst, ja iekšzemes kopproduktam pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, bet atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus.
Sadalījumā pa ceturkšņiem tiek publicēti sezonāli un kalendāri izlīdzināti IKP indeksi. Lietotājiem jāievēro, ka, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķinātas arī iepriekšējās laikrindas (Iekšzemes kopprodukts Latvijā, sezonāli izlīdzināts – metodoloģija).
Iepriekšējā gada un atsauces gada cenas
- IKP no ražošanas un izlietojuma aspekta tiek aprēķināts arī salīdzināmajās cenās: iepriekšējā gada cenās un atsauces gada cenās. Iepriekšējā gada cenu aprēķinā tiek izmantota "gada vidējā metode", kur kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās;
- Lai varētu aprēķināt IKP pārmaiņas ilgākā laika periodā, tas tiek "saķēdēts" vienā dinamiskā rindā ar vienu atsauces gadu. Pašlaik tas ir 2010.gads.
Datu precizēšana
Saskaņā ar CSP revīzijas politikas pamatnostādnēm publicētie dati tiek precizēti pēc ceturkšņa vai gada nacionālo kontu sistēmas sabalansēšanas.
Klasifikācijas
Datu aprēķināšanā izmanto šādas klasifikācijas:
- Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācija (NACE 2. redakcija);
- Institucionālo sektoru klasifikācija (ES);
- Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācija (ECOICOP);
- Valdības funkciju klasifikācija (COFOG);
- Preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA 2.1 redakcija);
- Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK);
- Statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS 2016);
- Darījumu un citu plūsmu klasifikācija.
CSP tīmekļa vietnē ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.
Kontaktpersonas metodoloģijas jautājumos
Inese Medne
Gada nacionālo kontu daļa
daļas vadītāja vietnieks