Preses relīze

IKP samazinājums 2020. gadā 3,6 % un 4. ceturksnī 1,5 %

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2020. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 3,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 29,3 miljardi eiro.

2020. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 1,5 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājās par 1,1 %.

IKP faktiskajās cenās 2020. gadā bija 29 334,0 milj. EUR

IKP faktiskajās cenās

Ražošanas aspekts
(2020. gads pret 2019. gadu, salīdzināmajās cenās)

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020. gada laikā pieaugusi par 0,4 %, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8 %.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms pieaudzis par 1,8 %, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā – par 2,8 %, mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 1,1 %, bet samazinājums par 5,8 % vērojams zivsaimniecības nozarē. 2020. gadā augkopības nozares attīstībai bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi, kas veicināja vēsturiski lielākās graudu kopražas iegūšanu (3,5 milj, tonnu) un nodrošināja augkopības produkcijas pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 5,1 %. Savukārt lopkopības produkcijas apjoms samazinājās par 0,8 %.

Izaugsme pērn vērojama ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kad nozares attīstībai piemērotos laika apstākļos tā pieauga par 8,8 %.

Apstrādes rūpniecībā (samazinājums par 0,9 %) samazinājums konstatēts 14 no 22 apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā produkcijas izlaide pieauga par 4,5 %, ko galvenokārt veicināja apjomu pieaugums zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā. Pieaugums vērojams arī elektrisko iekārtu ražošanā (par 5,8 %), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 6,8 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 3,2 %), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 3,6 %), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Turpretī samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā – par 0,3 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,4 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 3,3 %, kā arī mēbeļu ražošanā – par 1,2 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms samazinājās par 6,0 %.

Būvniecības produkcijas apjoma palielinājumu par 2,6 % veicināja izaugsme divās no trijām apakšnozarēm. Lielāko ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā deva specializēto būvdarbu veikšana par 8,0 % vairāk (citi specializētie būvdarbi pieauga par 25,4 %, būvdarbu pabeigšanas darbi – par 5,8 %, elektroinstalāciju ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības – par 4,7 %, savukārt samazinājums par 2,6 % bija vērojams ēku nojaukšanas un būvlaukumu sagatavošanas nozarē). Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 0,9 %, inženierbūvniecības apjoms samazinājās par 1,5 %, tajā skaitā būtiski samazinājās pārējā inženierbūvniecība (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta būvniecība) – par 22,9 % un  pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība samazinājās par 0,4 %, bet ceļu un dzelzceļu būvniecība pieauga par 0,4 %.

Mazumtirdzniecība 2020. gada laikā palielinājās par 1,5 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 3,6 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība samazinājās par 2,4 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts samazinājās par 12,2 %, bet vairumtirdzniecība – par 3,0 %.

Transporta un uzglabāšanas nozares būtisku samazinājumu (par 14,9 %) ietekmēja ievērojams kritums pasažieru transporta pārvadājumos (par 53,3 %), uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 9,6 %, kravu pārvadājumos par – 3,3 %, bet pasta un kurjeru darbībās pieaugums par 0,1 %.

Viena no vissmagāk COVID-19 krīzes skartajām nozarēm 2020. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (samazinājums  par 38,1 %). Pandēmijas seku mazināšanai noteiktie ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumi būtiski ietekmēja izmitināšanas nozares attīstību (samazinājums par 53,0 %), savukārt gada laikā, pakāpeniski pastiprinot pulcēšanās ierobežojumus un epidemioloģiskās prasības pakalpojumu sniegšanai, ēdināšanas nozares apjoms samazinājās par 32,6 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība samazinājās par 6,2 %, tajā skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,0 %, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 7,5 % un telekomunikāciju pakalpojumos  – par 10,3 %.

2020. gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 5,7 %, ko noteica 15,9 % samazinājums finanšu pakalpojumu darbībās. Nozares kritumu ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu samazinājums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu zaudējumi. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu 34,1 % apmērā nodrošināja iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos, bruto parakstīto prēmiju pieaugums dzīvības apdrošināšanā un bruto izmaksāto atlīdzību samazinājums nedzīvības apdrošināšanā. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās pieaugumu 8,7 % apmērā veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjomu kritumu par 0,1 % ietekmēja samazinājums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 0,2 %, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos – par 1,4 %, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā – par 2,7 %, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 4,8 %. Savukārt pozitīvi nozares attīstību ietekmēja juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas apjomu pieaugums par 3,7 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozare 2020.gada laikā samazinājās par 5,3 %. Lielākā ietekme bija COVID-19 pandēmijas ierobežojošo pasākumu smagi skartajai ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apakšnozarei (samazinājums par 60,0 %). Samazinājums vērojams arī apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos – par 12,5 % un darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 4,7 %. Atsevišķās darbību jomās sniegto pakalpojumu apjoms gada laikā palielinājās – iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana pieauga par 4,8 %, bet ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumi – par 0,9 %.

Sakarā ar valstī noteiktajiem infekcijas izplatīšanās ierobežojumiem viena no vissmagāk COVID-19 pandēmijas skartajām pakalpojumu nozarēm bija māksla, izklaide un atpūta, kur samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedza 26,6 %. Lielākais samazinājums azartspēļu un derību nozarē – par 40,6 %, bet būtiski apjomu samazinājumi arī sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību sniegšanā un radošajās un mākslinieciskajās darbībās.

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2020. gadā samazinājies par 4,6 %.

IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2020. gada 4. ceturksnī un 2020. gadā
(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni vai iepriekšējo gadu)

IKP pa nozarēm

Izlietojuma aspekts
(2020. gads pret 2019. gadu, salīdzināmajās cenās)

2020. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi samazinājušies  par 10,3 %. To galvenokārt ietekmēja COVID-19 pandēmija, kas sākās pirmā ceturkšņa beigās. Valdības pieņemtie ierobežojošie pasākumi būtiski iespaidoja mājsaimniecību izdevumus vairākās patēriņa grupās, tajā skaitā divās no tradicionāli lielākajām izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi minētajās grupās samazinājās attiecīgi par 13,7 % un 51,4 %. Pandēmijas ietekmē par 39,6 % mazāk mājsaimniecības tērējušas arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Valdības ierobežojumu dēļ ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā daļa mājsaimniecību vairāk gatavoja maltītes mājās, kas ir veicinājis mājsaimniecību tēriņu palielināšanos pārtikas preču iegādei par 3,4 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli palielinājušies par 0,9 %.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,6 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā uzrādījuši nelielu pozitīvu tendenci un ir par 0,2 % lielāki nekā iepriekšējā gadā. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 1,5 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 2,2 %, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājušies par 2,6 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 2,7 %. Preču eksports palielinājās par 5,5 %, sasniedzot līdz šim augstāko eksporta vērtību. Galvenās eksporta preces pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. COVID-19 pandēmija negatīvi ietekmēja pakalpojumu eksportu, kas samazinājās par 21,3 %. Kritumu uzrādīja transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, bet palielinājās citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi) un datorpakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 3,3 %. Kopējais preču imports noturējās 2019. gada līmenī, turpretī pakalpojumu imports samazinājās par 19,0 %. Galvenokārt tika importētas elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces; sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Samazinājies transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu, datorpakalpojumu un finanšu pakalpojumu importa apjoms, bet palielinājies citas saimnieciskās darbības pakalpojumu un būvniecības pakalpojumu imports.

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2020. gada 4. ceturksnī un 2020. gadā
(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni vai iepriekšējo gadu)

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem

Ienākumu aspekts
(2020. gads pret 2019. gadu, faktiskajās cenās)

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 1,5 %, tai skaitā kopējā darba alga – par 1,9 %, bet darba devēju sociālās iemaksas saglabājušās 2019. gada līmenī. Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums ir informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 10,4 %, bet vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā tas ir samazinājies par 5,6 %. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājies par 9,7 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 4,9 %.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 26. martā.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.

Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati” un “Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība – gada dati”.

Metodoloģiskā informācija

IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

  • uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

  • CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;

  • Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;

  • Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;

  • Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

COVID-19 krīze laikrindu analīzes jomā ir uzskatāma par notikumu, kas nav sezonāls, līdz ar to krīzes ietekme ar sezonālo koriģēšanu netiek izslēgta no datiem. Jāņem vērā, ka krīzes laikā gan nekoriģēti, gan sezonāli koriģēti dati potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām nekā tas ir bijis pirmskrīzes periodā. Papildu informācija par sezonālo koriģēšanu COVID-19 krīzes laikā.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

 

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621,
 27880666

Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts:
Gita.Kinkevska@csb.gov.lv
Tālr: 67366791

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi