Preses relīze

IKP pieaugums 2018. gadā 4,8 % un 4. ceturksnī 5,1 %

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2018. gadā turpinājās ekonomikas augšupeja, iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 4,8 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 29,5 miljardi eiro.

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās 1,2 %.

Iekšzemes kopprodukta apjoms un izmaiņas

 

Milj. eiro, sezonāli neizlīdzināts

Izmaiņas %, salīdzināmajās cenās

Periods

faktiskajās cenās

2010. gada salīdzināmajās cenās

pret iepriekšējo periodu, sezonāli un kalendāri izlīdzināts

pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sezonāli un kalendāri neizlīdzināts

2018

29 523,7

23 864,2

x

4,8

1. ceturksnis*

6 389,3

5 223,7

1,5

4,0

2. ceturksnis*

7 386,8

6 004,8

1,2

5,3

3. ceturksnis*

7 766,8

6 201,5

1,6

4,5

4. ceturksnis

7 980,8

6 434,1

1,2

5,1

* Precizēti dati par 2018. gada 1.–3. ceturksni

 

2018. gadā straujākais IKP pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā.

 

IKP faktiskajās cenās 2018. gadā bija 29 523,7 milj. EUR

Tabula par saražoto, izlietoto un ienākumiem

 

Ražošanas aspekts

(2018. gads pret 2017. gadu, salīdzināmajās cenās)

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2018. gadā pieaugums par 3 %. Lauksaimniecības nozarē ievērojams kritums par 12 %, tajā skaitā augkopības nozares samazinājums novērtēts 21 % apmērā. Graudu kopraža bija par 24 % mazāka nekā iepriekšējā gadā, un tas ir zemākais graudu kopievākums un vidējā graudaugu ražība no viena hektāra pēdējo gadu laikā. Lopkopības nozares attīstība saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (samazinājums par 0,3 %). Mežsaimniecības un mežizstrādes nozare iepriekšējā gada laikā pieaugusi par 21 %. Zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 5 %.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 3 %. Palielinājās ražošanas apjoms trijās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, katrā par 5 %. Tās bija koksnes un koka izstrādājumu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 24 %, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 10 %, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā – par 9 %. Pārtikas produktu ražošana samazinājusies par 3 %.

Pārējā rūpniecība samazinājās par 1 %. To noteica samazinājums elektroenerģijas ražošanā un padevē, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā par 6 %, ko nespēja kompensēt pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 4 %.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 22 %. Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 26 %, inženierbūvniecības apjoms pieaudzis par 12 %, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 28 % vairāk.

Pēdējo divu gadu straujais būvniecības pieaugums sekmēja nekustamo īpašumu tirgus attīstību, radot lielāko augumu pēdējo 5 gadu laikā.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 4 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 4 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 3 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6 %.

Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 5 % veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 15 %. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 2 %, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 18 %. Kravu pārvadājumu palielināšanās par 5 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi kāpuši par 5 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 11 %, ēdināšanā – par 3 %.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu pievienotā vērtība faktiskajās cenās jau trešo gadu pēc kārtas pārsniedz 1 miljardu eiro, bet salīdzināmajās cenās tas noticis pirmo reizi.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 13 %, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 15 %, informācijas pakalpojumi – par 18 %, bet telekomunikāciju pakalpojumi  – par 12 %.

2018. gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē samazinājums par 7 %, ko noteica komisijas naudas ienākumu samazinājums visās apakšnozarēs, īpaši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un  kredītiestādēs. Vienlaikus turpinājās pakalpojumu apjoma pieaugums apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē, galvenokārt, pateicoties nedzīvības apdrošināšanas un privāto pensiju fondu sniegumam. Turpinājās cenu pieaugums nozares sniegtajiem pakalpojumiem.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 1 %, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 19 %, citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi  – par 4 %, savukārt samazinājums vērojams juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 4 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2018. gadā palielinājušās par 8 %, ko veicināja 23 % pieaugums iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga un darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarēs. Ievērojams samazinājums bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018. gadā pieaudzis par 8 %.

IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2018. gada 4. ceturksnī un 2018. gadā

Grafiks - IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2018. gada 4. ceturksnī un 2018. gadā

 

Izlietojuma aspekts

(2018. gads pret 2017. gadu, salīdzināmajās cenās)

2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 5 %. Par 4 % palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 12 % vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6 %, bet izdevumi par mājokli pieauguši 2 % apmērā. Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 61 % no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 16 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 23 % un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 11 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 5 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 1 %, tai skaitā preču eksporta – par 2 % bet pakalpojumu eksporta – par 1 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. 2018. gadā palielinājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu apjoms, kā arī telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu apjoms. Transporta pakalpojumu eksports saglabājies iepriekšējā gada līmeni, bet kritums tika novērots finanšu un būvniecības pakalpojumu eksportā.

Pēc iepriekšējo divu gadu pozitīvajiem rādītājiem, 2018. gadā eksporta un importa saldo ir ar negatīvu zīmi.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 5 %, tai skaitā par 4 % – preču imports un par 7 % – pakalpojumu imports. Galvenokārt tiek importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Palielinājies transporta un telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu imports. Iepriekšējā gada līmenī saglabājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu importa apjoms, bet samazinājies finanšu pakalpojumu imports.

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2018. gada 4. ceturksnī un 2018. gadā

Grafiks - IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2018. gada 4. ceturksnī un 2018. gadā

 

Ienākumu aspekts

(2018. gads pret 2017. gadu, faktiskajās cenās)

 

2018. gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 11 %, tai skaitā kopējā darba alga – par 10% un darba devēju sociālās iemaksas – par 15%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 20 % un būvniecībā – par 18 %. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 7 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 11 %.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Grafiks - Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Grafiks - Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs

**Lietuvai ātrā novērtējuma dati par 2018. gada 4. ceturksni un 2018. gadu

 

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 26. martā.

 

Metodoloģiskā informācija

 

Iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

  • uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

  • darbaspēka apsekojuma dati;

  • Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;

  • Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;

  • Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa vienības vērtības indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2010. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2010. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pas
ts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts:
Gita.Kinkevska@csb.gov.lv
Tālr: 67366791

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi