Par iekšzemes kopprodukta izmaiņām 2008. gada pirmajā ceturksnī

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2008. gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 3.3%. Savukārt, salīdzinājumā ar 2007. gada ceturto ceturksni vērojams IKP kritums par 4.5%.

Ražošanas aspekts

IKP izmaiņas veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: transporta un sakaru nozarē (īpatsvars IKP struktūrā – 10.4%) - par 9.6%, būvniecībā (6.7%) – par 9.1%. Savukārt, apstrādes rūpniecībā (10.4%) un tirdzniecībā (21.4%), ir vērojams samazinājums attiecīgi par 4.1% un 0.8%.

Pārmaiņas nozīmīgākajās nozarēs 2008. gada 1. ceturksnī(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
Mazumtirdzniecība	Transports un sakari
Apstrādes rūpniecība	Būvniecība

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2008.gada 1. ceturksnī (salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)

A lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība; B zvejniecība; C ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; D apstrādes rūpniecība; E elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde; F būvniecība; G tirdzniecība; H viesnīcas un restorāni; I transports un sakari; J finanses; K komercpakalpojumi; L valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana; M izglītība; N veselība un sociālā aprūpe; O citi komunālie un individuālie pakalpojumi

Izlietojuma aspekts

2008.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2007.gada 1.ceturksni (faktiskajās cenās) privātā galapatēriņa lielākās izdevumu grupas bija: pārtika (īpatsvars privātā galapatēriņa struktūrā - 26%), kas pieaugusi par 15.8%, mājokļa uzturēšana (12%), kas veidoja kāpumu par 17%, kā arī kultūra un atpūta (8.7%), kur apjomi palielinājās par 33.5%. Savukārt izdevumiem sakaros (4.8%) bija vērojams kritums par 3.2% .

Salīdzināmajās cenās bruto pamatkapitāla veidošana pieaugusi par 5.1%, ko ietekmējis būvniecības kāpums 9,1% un nefinanšu investīciju palielinājums par 2%.

Preču un pakalpojumu eksporta kopējo pieaugumu ir ietekmējis preču eksporta palielinājums par 5.6% (veido 69% no kopējā eksporta) un pakalpojumu eksporta kāpums par 8.5%.

Preču un pakalpojumu importa kopējais apjoms ir krities, kas skaidrojams ar preču importa samazinājumu par 5.4% (veido 82% no kopējā importa), lai gan par 18.1 % ir pieaudzis pakalpojumu imports.

Lietuvai par 2008.g. 1.ceturksni – otrreizējais novērtējums.

Sagatavojusi Nacionālo kontu daļa
Tālr. 67366671
Alla Vanaga